"Revertai" - 96 miljonu latu zaudējumi, tās valdes loceklei Deglavai - algas pielikums līdz 113 000 latu gadā

Jau 2011. gadā darbs valstiskajā Parex bankā, tagadējā Revertā ļāva Deglavai kļūt par vienu no vislabāk apmaksātajām Latvijas valsts amatpersonām: kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, gada laikā viņa oficiālajā atalgojumā saņēma 84 tūkstošus latu - tātad vidēji 7000 latu mēnesī.

Reverta, neraugoties uz saviem paziņojumiem par veiksmīgu darbību, pērn strādāja ar milzīgiem - 96,4 miljonu latu zaudējumiem. Pietiek jau informēja, ka atbilstoši tiem arī bankas valdes priekšsēdētāja Kristofera Gviljama pagājušā gada atalgojums samazinājās no 160 408 latiem gadu iepriekš līdz 101 250 latu pērn.

Taču izrādās, ka valsts uzņēmuma ciestie katastrofālie zaudējumi nav bijuši pamats samazināt atalgojumu arī Revertas valdes loceklei Deglavai. Tieši pretēji - viņas gada atalgojums palielinājies no 84 tūkstošiem latu uz 113 533 latiem. Tas nozīmē, ka pērn Deglava mēnesī Revertā vidēji saņēmusi jau 9460 latus iepriekšējo 7000 latu vietā. Gada laikā viņas atalgojums palielinājies par gandrīz 30 tūkstošiem latu.

Revertas vadība jau tradicionāli nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus par to, kas un uz kāda pamata pieņēmis lēmumu par šādām tās atalgojuma izmaiņām. No atbildības šajā jautājumā izvairās arī Privatizācijas aģentūra, kas ir Revertas valsts akciju turētāja.

Pirms gada, kad atklājās, ka Deglava 2011. gadā atalgojumā uzņēmumā atalgojumā saņēmusi vidēji Ls 7000 mēnesī, turklāt vēl guvusi ieņēmumus no saimnieciskās un komercdarbības minētajā uzņēmumā, Pietiek nosūtīja Privatizācijas aģentūrai oficiālu iesniegumu.

Ar to tika pieprasīts paskaidrot, kas tieši, kad tieši un kādā formā ir noteicis minētajai amatpersonai šo atalgojumu, ar ko tieši pamatots šāds atalgojuma apmērs, kā šis atalgojuma apmērs atbilst normatīvajiem aktiem par amatpersonu atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās un kas tieši, kad tieši un kādā formā ir devis minētajai amatpersonai minētajā uzņēmumā nodarboties arī ar saimniecisko un komercdarbību.

Lūk, kādu atbildi toreiz sniedza aģentūras vadība:

„Valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra (turpmāk - Privatizācijas aģentūra), atbildot uz Jūsu 2012.gada 31.jūlija iesniegumu, sniedz šādu informāciju.

Atbildot uz jautājumiem saistībā ar akciju sabiedrības Reverta valdes locekles S.Deglavas atalgojumu, informējam, ka saskaņā ar Komerclikuma 308.panta otro daļu atlīdzības apmēru valdes locekļiem nosaka padome.

Informāciju par 2010.gadā noteikto valdes locekļu atalgojuma apjomu un tā pamatojumu, kā arī Nominācijas komiteju, kurā bija pārstāvēti abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka), esam Jums nosūtījuši 2011.gada 6.aprīlī, kā arī 2011.gada 22.jūnijā.

Pēc Privatizācijas aģentūras rīcībā esošās informācijas Nominācijas komitejas sākotnēji ieteiktais bruto mēneša atalgojuma apmērs nav mainīts, tajā skaitā pēc bankas statusa maiņas, kad akciju sabiedrība Parex banka no kredītiestādes kļuva par profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldītāju, vienlaikus mainot nosaukumu uz akciju sabiedrību Reverta.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" akciju sabiedrība Reverta nav uzskatāma par valsts kapitālsabiedrību, jo visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas nepieder valstij.

Attiecīgi 84.15% akciju pieder Privatizācijas aģentūrai, 12,74% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un 3,11% akciju pieder mazākuma akcionāriem. Ņemot vērā minēto, normatīvie akti par amatpersonu atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās nav attiecināmi uz akciju sabiedrību Reverta.

Attiecībā uz Jūsu iesniegumā minēto jautājumu par S.Deglavas saimniecisko darbību un komercdarbību, informējam, ka minētais jautājums ir akciju sabiedrības Reverta padomes kompetencē.” 

Kā jau ziņots, pirms mēneša Privatizācijas aģentūra kā Revertas akcionārs apstiprināja jaunos Revertas valdes locekļu atalgojuma pamatprincipus, kuri joprojām ir ļoti izplūduši.

Atalgojums turpmāk tikšot noteikts, ievērojot šādus principus: atalgojums veicina valsts atbalsta restrukturizācijas plānā noteikto Revertas ilgtermiņa uzdevumu izpildi, atalgojums nodrošina efektīvu Revertas risku vadību, atalgojums ir taisnīgs, precīzi definēts un viegli izprotams, kā arī atalgojums ir konkurētspējīgs Baltijas finanšu nozares tirgū un nodrošina profesionālu speciālistu piesaistīšanu un noturēšanu. Ko tieši tas nozīmē un kādi aprēķini ir šo principu pamatā, aģentūra nekomentē.

Darba samaksu veidošot fiksētā darba samaksas daļa - bruto mēneša darba alga - un mainīgā darba samaksas daļa, kas ir finansiāla motivācija par kopējo Revertas darbības rezultātu sasniegšanu un Revertas padomes noteiktu valdes locekļa individuālu mērķu izpildi. Konkrēti skaitļi netiek nosaukti.

Pietiek šodien publicē Deglavas pēdējo divu gadu amatpersonas deklarācijas.

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

• Atgriezties uz valsts amatpersonas deklarāciju sarakstu

2. Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda

3. Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)

4. Komercsabiedrības, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir deklarācijas iesniedzējs, kā arī norāde, ka deklarācijas iesniedzējs ir individuālais komersants. Deklarācijas iesniedzējam piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri (privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu)

5. Deklarācijas iesniedzējam piederošie reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata

6. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (attiecīgās valūtas vienībās)

7. Visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi

8. Deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

9. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

10. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas

11. Informācija par citiem faktiem, kas, pēc deklarācijas iesniedzēja domām, attiecas uz viņa mantisko stāvokli un tā izmaiņām pārskata periodā un nav norādīti citos deklarācijas publicējamās daļas punktos

12. Deklarācijas iesniedzēja laulātais, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie)

Novērtē šo rakstu: