"Rietumu banka", Šīns, Rāvis, Pauniņš, Šķēle un citi plāno TUA likumus mainīt un medijus uzpirkt ar 350 000 eiro kampaņu
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekustamo īpašumu tirgotājs Edgars Šīns, Valda Dombrovska ģimenes "3a portfeļa" pircēja Rietumu banka un tās akcionārs, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko, Krievijas mafiozā miljonāra Jurija Šeflera uzņēmums, politbiznesa veterāns Guntis Rāvis, Ainārs Pauniņš no bēdīgi slavenā uzņēmuma Re&Re, kāda persona no Andra Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vēl citi ļaudis ar tikpat apšaubāmu reputāciju - šāda kompānija ir sapulcējusies, lai ar vairāk nekā 350 000 eiro prasoša fonda un tā organizētas mediju un politiķu ietekmēšanas kampaņas palīdzību "izsistu" savas intereses saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju biznesu. Šī kampaņa, par kuras nominālo vadītāju nozīmēts bijušais Zatlera partijas Saeimas deputāts Viktors Valainis, jau ir apjomīgi sākta īstenot vairākos preses izdevumos. Pietiek šodien publicē gan kampaņas tāmi, gan minēto personu sarakstes un plānu fragmentus.
Vairāki drukātie mediji šonedēļ aktīvi reklamē 2. februārī paredzētu "konferenci/paneļdiskusiju" ar nosaukumu Termiņuzturēšanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespēja?, kā arī publicē apjomīgas intervijas ar termiņuzturēšanās atļauju biznesā tieši ieinteresētām personām, to pasniedzot kā "viedokļu apzināšanas turpināšanu par termiņuzturēšanās atļauju tēmu".
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi dokumentācija, ko šodien jau daļēji publiskojam, patiesībā šī, visticamākais, ir daļa no virknes pazīstamu, ne vienmēr labas reputācijas uzņēmēju apmaksātas un organizētas ilgtermiņa kampaņas, kuras īstenotāja oficiālais uzrādītais šāgada budžets pārsniedz 350 tūkstošus eiro un kuras mērķis ir ar dažādām metodēm panākt termiņuzturēšanās atļauju biznesa atjaunošanu iepriekšējos apmēros un pat paplašināšanu.
Šai kampaņai, kuras iedvesmotājs ir termiņuzturēšanās atļauju biznesā vitāli ieinteresētais uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns un virkne ar viņu un šo biznesu saistītu personu, kā formālais īstenotājs ir nozīmēts nodibinājums Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, kura vārdā uzstājas bijušais Reformu partijas deputāts Viktors Valainis.
Fonda oficiālie "galvenie uzdevumi" ir "pastāvīga dalība Saeimas, Ministru Kabineta, Ministriju sēdēs, kurās tiek skarti Fonda darbības saistītie jautājumi", "pastāvīga politisko procesu uzraudzība un situācijas eskalēšanās novēršana Fondu skarošajos jautājumos", kā arī "pastāvīgās politiskās konsultācijas" un "pastāvīga priekšlikumu izstrāde likumprojektiem, kas skar Fonda darbību".
Pietiek rīcībā ir gan fonda šā gada budžeta tāme, gan pirmā pusgada darbības plāns, kurā ar pirmo kārtas numuru minēts (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālrakstība) "1. Imigrācijas likums un TUA (vissvārīgāka lieta)". Lai šo "vissvārīgāko lietu" īstenotu, paredzēta "pastāvīga politiskā dialoga veidošana ar Saeimas frakcijām" un "dalība Saeimas Komisijās un pozīcijas aizstāvēšana Imigrācijas likuma grozījumu procesā".
Šo uzdevumu īstenošanai fonds šogad tikai oficiāli paredzējis tērēt vairāk nekā 350 tūkstošus eiro, no kuriem lauvas tiesa - 139 200 eiro - paredzēta sabiedrisko attiecību kampaņām un reklāmai (108 000 eiro), "PR speciālistu pakalpojumiem" (18 000 eiro), kā arī "konferencēm", kam šogad paredzēts tērēt 12 000 eiro.
No fonda finansētāju līdzekļiem būtisks finansējums šogad paredzēts arī "regulārai sadarbībai ar universitātēm" (24 000 eiro), īpašam "atskaites pētījumam par pusgadu" (26 000 eiro) un arī sadarbībai ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru BICEPS, kam atvēlēti 20 000 eiro.
Tāpat fondam ir nepieciešams arī īrēts birojs Vecrīgā, kam saskaņā ar tāmi jāatrodas "blakus Saeimai"; kā fonda vadītāja atalgojums pēc nodokļu nomaksas minēti 3000 eiro, tāmē detalizēti aprakstīti arī citi fonda šogad plānotie izdevumi.
Par to, ka fonda darbību "diriģē" Šīns un ar viņu saistītas personas, šaubu nav: Pietiek rīcībā ir nonākusi arī elektroniskā pasta vēstule, kas izsūtīta no Šīna vadītās asociācijas LANĪDA e-pasta adreses un kurā tās pārstāve Irina Sjarki atsaucas uz "mūsu kopīgo, bez pārspīlējuma var teikt, ārkārtas situācijas sapulci š.g. 19.decembrī Rīdzenē", kurā, kā var saprast, pieņemts lēmums par kopēju darbību attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstību.
Zīmīgs ir šī elektroniskā pasta vēstules saņēmēju loks, kas rada priekšstatu par personām, kas visaktīvāk iesaistījušās termiņuzturēšanās atļauju situācijas risināšanā. To vidū ir pats Šīns, uzņēmuma Vestabalt bijušā saimnieka Alda Plauža meita Līga, Arkādijs Suharenko no Rietumu bankas, Ralfs Jansons no New Century Holdings struktūrām un uzņēmuma Merks vadītājs Oskars Ozoliņš.
Tāpat iesaistīto personu vidū ir Oļegs Fiļs no Aizkraukles bankas, kāds Juris no Andra Šķēles uzņēmuma Uzņēmumu vadība un konsultācijas, Ainārs Pauniņš no Maksimas traģēdijā iesaistītā būvnieka Re&Re, Oļegs Alainis no Jurija Šeflera kompānijas, kas Daugavas malā būvē Z torņus, Guntis Rāvis no Skonto būves, kā arī daži mazāk zināmi uzņēmēji.
Fonda dalībnieki nav publiski zināmi, taču par tā līdzšinējiem finansētājiem skaidru priekšstatu dod nodibinājuma 2013. gada pārskats Lursoft datu bāzē. Saskaņā ar to 2013. gadā, kad fonds jau nodarbojās ar termiņuzturēšanās atļauju biznesa aizstāvību, publicējot apjomīgas, bet neefektīvas reklāmas, 35 ziedotāji, kuri faktiski visi bijuši ieinteresēti termiņuzturēšanās atļauju biznesa attīstībā, kopā fondam saziedojuši 275 tūkstošus latu - tātad vairāk nekā 390 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
