"Rīgas namu pārvaldnieks" uz namruņu un iedzīvotāju rēķina mēģina nopelnīt trīsreiz
PIETIEK10.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties rīdzinieku aktivitātei, atklājas jaunas "dīvainības" pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks izsūtītajos rēķinos: kā izrādās, pašvaldības uzņēmums, piemēram, par namruņu ("domofonu") apkalpošanu daudzdzīvokļu mājās mēģina nopelnīt divas vai pat trīs reizes - iekasējot komisijas maksu no uzņēmuma, kam šie namruņi pieder un kurš ir apkalpošanas darbu veicējs, pieliekot klāt apkalpošanas maksai vēl "savu daļu" un beigu beigās vienkārši nesamaksājot privātuzņēmumam.
Pietiek saņēmis Rīgas namu pārvaldnieka izrakstītus un izsūtītus rēķinus no vairākiem rīdziniekiem, kuri dzīvo Krišjāņa Valdemāra ielā 151. Vienam no viņiem maksa par durvju koda sistēmas tehnisko apkalpošanu noteikta 41 santīma apmērā mēnesī (kopā ar PVN - 50 santīmu), bet otram - 48 santīmi (kopā ar PVN - 58 santīmi).
Taču, kā Pietiek noskaidroja uzņēmumā Baltijas drošība, kas saskaņā ar līgumu veic namruņu apkalpošanu šajā namā, šis uzņēmums Rīgas namu pārvaldniekam izstāda rēķinus par 40 santīmiem (+PVN) no katra dzīvokļa, savukārt pašvaldības uzņēmumam saskaņā ar līgumu paliek 7% no rēķina summas.
Tas nozīmē, ka papildus jau tāpat saskaņā ar līgumu pienākošamies 7% Rīgas namu pārvaldnieks iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos vēl papildus pieraksta klāt nelielas summiņas - kā redzams, no rēķiniem, vienam dzīvoklim tas ir santīms mēnesī, citam nezināmu iemeslu dēļ - veseli astoņi.
Taču Baltijas drošībai tas gan nerada nekādu starpību, - kā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs, lai gan uzņēmumam oficiāli šajā namā pieder ne tikai namruņi, bet arī ieejas durvis, kas tikušas uzstādītas uz SIA rēķina, uzņēmuma no Rīgas namu pārvaldnieka jau pusgadu neesot saņēmis ne santīma.
Pietiek no Rīgas pašvaldības joprojām nav izdevies saņemt nekādus komentārus par to, ar ko skaidrojama šāda situācija un kā pašvaldība plānot to risināt. Vienīgais, kas līdz šim ir saņemts no Rīgas namu pārvaldnieka, ir tā konfliktu hronoloģija ar Baltijas drošību.
Jau ziņots, ka uzņēmuma Baltijas drošība valdes priekšsēdētājs Ņikonovs vērsies ar sūdzību pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova par SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbībām.
Baltijas drošības pamatdarbība ir namruņu uzstādīšana un apkalpošana Rīgas dauddzīvokļu namos, un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, Rīgas namu pārvaldnieks iekasē no iedzīvotājiem ikmēneša maksājumus par namruņu lietošanu un tālāk pārskaita tos Baltijas drošībai.
Domstarpības starp SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Baltijas drošība sākušās ar pašvaldības uzņēmuma paziņojumu par vēlmi izbeigt vairākus līgumus, ignorējot vairākus šo līgumu punktus.
Baltijas drošība rakstiski atbildējusi, norādot uz vairākiem juridiskiem apstākļiem, kuru dēļ tūlītējā līgumu izbeigšana nav iespējama, un ar to arī pašvaldības uzņēmums samierinājies, jo nekādus tālākus iebildumus nav cēlis.
"Pārpratumu uzskatījām par atrisinātu, jo pēc tam visas puses pildīja savas saistības. 2012.gada beigās SIA Rīgas namu pārvaldnieks pēkšņi nolēma neapmaksāt SIA Baltijas drošība izrakstītos rēķinus," iesniegumā Ušakovam skaidro Ņikonovs. Tomēr naudu par namruņiem no namu iemītniekiem pašvaldības uzņēmums turpinājis iekasēt.
"Ar lielām grūtībām noskaidrojām, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks it kā atkal uzskata, ka līgumi vairs nedarbojas. Nekāda oficiāla SIA Rīgas namu pārvaldnieks skaidrojuma par rēķinu nemaksāšanu mūsu rīcībā nav," teikts Ņikonova iesniegumā.
Šajā dokumentā norādīts, ka no uzņēmuma klientiem esot zināms, ka Rīgas namu pārvaldnieks ir iekasējusi no viņiem maksājumus, taču tālāk tos nav pārskaitījusi SIA Baltijas drošība. Savukārt aizvadītajā nedēļā Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti parādīja, ka pašvaldības uzņēmumam tiešām noder arī tāda iedzīvotāju nauda, uz kuru Rīgas namu pārvaldniekam nav pat formālu tiesību.
Kā izrādās, namā Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 86 Baltijas drošība namruni uzstādījusi 2008. gadā, kad arī ar pašvaldības uzņēmumu Kurzemes nami (tagad iekļauts Rīgas namu pārvaldniekā) noslēgts līgums par iekārtas servisa apkalpošanu. Taču divus gadus vēlāk Kurzemes nami pārstājuši apsaimniekot šo namu, - to apsaimniekošanā pārņēmusi cita kompānija.
Tad, jau šā gada sākumā namu atkal sācis apsaimniekot Rīgas namu pārvaldnieks, un Pietiek šodien publiskotās kvītis rāda, ka uzņēmums no iedzīvotājiem cita starpā iekasē naudu arī par namruņu apkalpošanu.
Taču, kā izrādās, Rīgas namu pārvaldnieks ar Baltijas drošību nekādu līgumu nav pārslēdzis un faktiski iekasē naudu par svešām iekārtām un svešu darbu, turklāt bez līguma pamata.
Mēģinot iedzīvotāja vārdā piezvanīt uz Rīgas namu pārvaldnieka tehnisko nodaļu Pietiek pārliecinājās, ka tajā uz signālu par sabojājušos namruni tiešām tiek ieteikts vērsties tajā pašā Baltijas drošībā, ar kuru Rīgas namu pārvaldniekam līgums par namruņu apkalpošanu nemaz nav pārslēgts un kurai pašvaldības uzņēmums paziņojis par attiecību pārtraukšanu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
