Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) atzīst, ka tās apsaimniekošanā esošās mājas ir nožēlojamā stāvoklī un lēmumu pieņemšanas sistēma par remontdarbiem ir neefektīva, tomēr vienlaikus vaino pašus dzīvokļu īpašniekus, kas neesot pietiekami motivēti, lai pieņemtu kopības lēmumu par visas mājas remontdarbiem.
Pietiek jau informēja, ka RNP apsaimniekotā mājā Viestura ielā 24, Rīgā, siltā ūdens patēriņš pēkšņi maijā pieaudzis par 898%. Starpība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju bijusi gandrīz 600 kubikmetri, ko RNP pieprasa apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem. Katram dzīvoklim likts samaksāt par 10 kubikmetriem vairāk nekā pēc dzīvokļa skaitītāja rādījuma. Iemesls ir iespaidīgā gandrīz 600 kubikmetru lielā atšķirība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju. RNP iedzīvotājiem, kas sākuši interesēties par šo atšķirību iemesliem, paskaidrots, ka mājā bijusi avārija un veikts remonts.
RNP komentārā Pietiek atzīst, ka ir daudzus gadus akcentējis, - esošā lēmumu pieņemšanas sistēma par remontdarbiem ir neefektīva sākot no vienkāršiem lēmumiem par nepieciešamajiem remontdarbiem, beidzot ar būtiskiem jautājumiem par ēkas renovāciju. Arī ūdens starpību jautājums ir to jautājumu lokā, kas, neraugoties uz daudzkārtējām izmaiņām, nav atrisināta.
“Šajā situācijā starpība tiek aprēķināta, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. Ūdens patēriņa starpība veidojas no dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījuma un dzīvokļu īpašumos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu starpības.
Šīs starpības iemesli var būt dažādi – atšķirīgos datumos nolasīti un iesniegti skaitītāju rādījumi, uzrādīti mazāki patēriņi nekā patiesībā, neprecīzi, novecojuši ūdens patēriņa skaitītāji, noplūde u.c.,” skaidro RNP komunikācijas nodrošinājuma nodaļas vadītāja Una Grenevica.
Pēc viņas sniegtās informācijas, šajā gadījumā pēc klienta sūdzības par kondensātu uz logiem tika konstatēta avārija karstā ūdens guļvadā. “Nekavējoties tika organizēti nepieciešamie avārijas darbi. Papildus klients informēja, ka šāds siltums un mitrums no pagraba ir jau divas nedēļas, kas pēc konstatētās ūdens patēriņa starpības (609 m3) nozīmē, ka stundas laikā gruntī iztecējis ap 1,5 m3 karstā ūdens. Bojājums ir tik apjomīgs, lai šo divu nedēļu laikā iztecētu nepilna ¼ daļa Ķīpsalas baseina un izplūdušais ūdens akumulētos gruntī,” norāda RNP pārstāve.
Šī ēka nav vienīgā māja Rīgā, kurā ir novecojušas inženierkomunikācijas un attiecīgi ir sastādīts apjomīgs nepieciešamo un neatliekamo remontdarbu plāns, kam mājas iedzīvotāji diemžēl neuzkrāj finanšu līdzekļus pietiekamā apmērā, uzver U. Grenevica. Savā ikdienas darbā RNP sniedzot klientiem informāciju par māju renovācijas un tās līdzfinansējuma iespējām, ir pieejams arī ALTUM atbalsts remonta darbiem tieši daudzdzīvokļu mājām.
“Būtiski, lai dzīvokļu īpašnieki pieņemtu kopības lēmumu un dotu sev iespēju dzīvot komfortabli, patīkamā un drošā vidē, nevis saskartos ar šādām dārgām avārijas situācijām. Ēkai pašreizējais uzkrājuma apmērs ir būtiski nepietiekams, tādēļ jau ilgus gadus nav iespējams veikt pārvaldnieka piedāvātos darbus.
Klientiem katru gadu tiek piedāvāti ēkai nepieciešami remontdarbi, to provizoriskās izmaksas un aktualizēts ēkas esošais uzkrājums. Šāds darbu plāns katram klientam vortālā tiek atjaunots ik gadu, taču diemžēl šis saraksts ir nevis saīsinājies, bet kļuvis apjomīgāks. Šajā gadījumā uzsvars ir uz inženiertehniskajiem remontdarbiem, jo labiekārtošana nav prioritāte pret aukstā ūdens cauruļvadu nomaiņu, kanalizācijas stāvvada nomaiņu vai piemēram starppaneļu šuvju hermetizāciju.
Apkures sistēmas renovācijas projekts remontdarbu plānā jau tika ievietots 2016.gadā kā darbs, ko nepieciešams veikt, taču dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par tā realizāciju tā arī netika pieņemts, savukārt uzkrājums nav bijis pietiekams visu nepieciešamo darbu veikšanai.”
U. Grenevica arī neslēpj, ka moderno tehnoloģiju neizmantošana patērētā pakalpojuma uzskaitei šajā gadījumā arī ir ar negatīvu ietekmi, jo, uzstādot attālinātās nolasīšanas skaitītājus, automātiskā nolasīšana tiek uzstādīta arī komercuzskaites skaitītājam, ļaujot ātrāk identificēt problēmu.
“Ņemot vērā, ka šī bojājuma rezultātā gruntī noplūdušais ūdens ir uzskaitīts un SIA “Rīgas ūdens” to ir iekļāvis ikmēneša rēķinā, esam jau vērsušies pie pakalpojuma sniedzēja ar prasību veikt nepieciešamo pārrēķinu, pamatojoties uz to, ka ūdens nav izvadīts kanalizācijā, bet gruntī, pēc kā ir jāseko pārrēķinam, lai rezultātā samazinātu klientu ikmēneša rēķinus. Atgādinām, ka pārvaldnieks veic tikai norēķinu funkciju - saņem rēķinu no pakalpojuma sniedzēja, piestāda to klientiem un pēc klientu saņemtajiem maksājumiem tos pilnā apjomā pārskaita pakalpojuma sniedzējam, negūstot nekādu peļņu.
Nākotnē plānots ieviest tiešos norēķinus par ūdeni, līdzīgi kā tas ir par gāzi un elektrību. Bet šāds lēmums ir likumdevēja atbildība. Jebkurā gadījumā, dzīvokļu īpašnieki var pieņemt kopības lēmumu par citādu ūdens patēriņa starpības maksas pārdali starp dzīvokļu īpašniekiem,” norāda RNP pārstāve.
Kā stāsta nama iedzīvotājs Eduards, viņš aprēķinājis, ka starpība, ko liek apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem, atbilst trīs Ķīpsalas baseinu tilpumam, kas nozīmē, ka siltā ūdens noplūde bijusi ilgstoši un lielā apjomā. Viņš ir neizpratnē, kādēļ RNP pieļāvis, ka karstais ūdens ilgstoši kaut kur noplūst, tādēļ ir painteresējies, cik bieži RNP apseko apsaimniekojamās mājas, uz ko saņēmis atbildi, ka tas tiek darīts regulāri.
Viņš pats secinājis, ka RNP apsaimniekojamos namus apsaimnieko, sēžot kabinetā, nevis klātienē, jo remontdarbi sākušies septiņas dienas pēc tam, kad tiek uzņemti dzīvokļu skaitītāju rādījumi. Acīmredzot tad RNP darbinieki konstatējuši milzīgo atšķirību un devušies namu apsaimniekot klātienē. Cik ilgi karstais ūdens gāzies no caurulēm, neviens nezina.
Eduards arī ir neizpratnē, pirmkārt, par to, kādēļ avārijas dēļ radušos ūdens zudumus liek apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, otrkārt, par to, kā RNP sadalījis apmaksājamo summu. Pēc mājas iedzīvotāja teiktā, katram dzīvoklim uzlikts papildus apmaksāt desmit kubikmetrus karstā ūdens neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, dzīvokļa platības un reālā karstā ūdens patēriņa.
Viņam pašam šajā mājā pastarpināti pieder divi dzīvokļi, par kuriem viņš maksā rēķinus, tādēļ zina, ka vienam 45 kvadrātmetrus lielajam dzīvoklim patēriņš ir četri kubikmetri mēnesī, bet otram, kas ir 65 kvadrātmetrus liels, - astoņi kubikmetri mēnesī. Abiem dzīvokļiem likts piemaksāt par desmit kubikmetriem karstā ūdens. Turklāt 60 dzīvokļu piecstāvu mājā ir arī nelieli dzīvokļi, kuros, piemēram, dzīvo viens pats pensionārs, kas mēnesī patērē knapi vienu kubikmetru karstā ūdens, bet tagad spiests vēl piemaksāt par desmit kubikmetriem.
Attēlā - RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
