"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!
Ivars Priede, LTV valdes priekšsēdētājs03.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
- kas un kad ir izvērtējis un pieņēmis lēmumu, ka nepieciešama šāda reportāža;
Atbilde: Šī reportāža tika veidota tāpēc, ka LTV atspoguļoja ASV prezidenta vēlēšanas. D. Tramps bija viens no ASV prezidenta amata kandidātiem, un kā zināms viņš vēlēšanās arī uzvarēja. D.Trampa priekšvēlēšanu mītiņš Mičiganā bija viens no pēdējiem pirms vēlēšanām, un Mičiganas štats ir viens no tā dēvētajiem “svārstīgajiem” štatiem, kur abu galveno kandidātu izredzes bija ļoti līdzīgas. Svarīgi norādīt, ka LTV veidoja arī citas reportāžas, tostarp arī no otras kandidātes - K.Harisas - priekšvēlēšanu pasākuma Vašingtonā.
Lēmumus par saturu kopumā pieņem atbildīgais redaktors un citi Ziņu dienesta darbinieki.
- kādi ir Latvijas nodokļu maksātāju un LTV skatītāju ieguvumi no šādas klātienes reportāžas, kas nevarētu būt iespējami bez klātienes reportāžas, balstoties uz citiem avotiem, netērējot tam vērā ņemamus nodokļu maksātāju līdzekļus;
Atbilde: Nodrošināt daudzpusīgu, redakcionāli neatkarīgu, kvalitatīvu un neitrālu ziņu saturu dažādās platformās, ir viens no SEPLP apstiprinātā Sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem (punkts 5.2.1.) Tai skaitā, Sabiedriskais pasūtījums nosaka dažādu svarīgu ārpolitikas notikumu atspoguļošanu LTV ziņu saturā, un ASV prezidenta vēlēšanas, neapšaubāmi ir viens no šādiem notikumiem. ASV prezidenta vēlēšanas LTV klātienē atspoguļo regulāri, ņemot vērā šī notikuma starptautisko nozīmību un ASV prezidenta ietekmi pasaules politiskajā dienaskārtībā. Pēdējā mēneša laikā LTV filmēšanas grupa atspoguļojusi vēlēšanas ne tikai ASV, bet arī Lietuvā, Moldovā, Gruzijā. Klātienes reportāžas no jebkuriem notikumiem ir ziņu žurnālistikas būtiska sastāvdaļa, kas ļauj žurnālistam nepastarpināti iegūt informāciju, fiksēt notiekošo un veidot orģinālsaturu.
- vai un kādus vēl pasākumus apmeklē filmēšanas grupa šī brauciena uz ASV laikā;
Atbilde: Visi pasākumi, kas tika apmeklēti šī komandējuma laikā bija saistīti ar vēlēšanu norisi un to analīzi.
- cik ilgs ir filmēšanas grupas atrašanās laiks ASV;
Atbilde: Komandējuma laiks bija no šā gada 27.oktobra līdz 8. novembrim.
- ar kādu nolūku un pamatojumu izlemts apmeklēt tieši D. Trampa pirmsvēlēšanu mītiņu un konkrētajā štatā;
Atbilde: Skatīt atbildi uz pirmo jautājumu.
- kādas ir minētās reportāžas kopējās izmaksas un no kādiem precīzi izdevumiem un summām tās sastāv;
Atbilde: Informācija par LTV veidotā satura izmaksām ir ierobežotas pieejamības informācija, jo satur komercnoslēpumu, kura nonākšana konkurentu rīcībā spēj ietekmēt LTV konkurētspēju un radīt zaudējumus (skatīt Augstākās Tiesas Senāta 2017. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-29/2017 9. punktu).
Ja tiek konstatēta komercnoslēpuma esība pieprasītajā informācijā, ir rūpīgi jāizvērtē samērīgums starp sabiedrības tiesībām būt informētai par valsts līdzekļu izlietošanu un iespējamo kaitējumu komersantam komercnoslēpuma atklāšanas gadījumā, tostarp ņemot vērā arī to iespējamo kaitējumu, kas komercnoslēpuma atklāšanas gadījumā var tikt nodarīts sabiedrības interesēm, tā kā komersants pieder valstij (Senāta 2017. gada 12. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-29/2017 10. punkts).
Augstākās Tiesas Senāts ir norādījis, ka komercnoslēpuma aizsardzība ir ļoti būtiska komersantam, jo no tā ir atkarīga komersanta uzņēmuma vērtība un tā attīstības iespējas. Komercnoslēpuma neatļauta nonākšana konkurenta rīcībā dod tam saimnieciskas priekšrocības un ir pretēja godīgām saimnieciskās darbības paražām (Senāta 2010.gada 17.maija sprieduma lietā Nr. SKA-168/2010 6.punkts).
Tādēļ būtu prezumējams, ka komercnoslēpuma izpaušana komersantiem varētu radīt būtiskas negatīvas sekas. Būtiski ņemt vērā, ka, izpaužot informāciju par izmaksām, zaudējumi varētu tikt nodarīti ne tikai komersantiem, bet arī sabiedrībai kopumā, jo LTV kapitāldaļas pieder valstij. Tādēļ, LTV ieskatā, kaitējums sabiedrības un komersanta interesēm varētu būt lielāks par labumu, ko sabiedrība gūtu no informācijas par izmaksām izpaušanas.
Tāpat, vērtējot komercnoslēpumu saturošu informāciju, jāņem vērā arī konkurences tiesību aspekti. Konkurences padome savās vadlīnijās ir sniegusi norādes par to, kas ir uzskatāms par komerciāli sensitīvu informāciju. Cenas, izmaksas un izmaksu struktūra parasti tiek uzskatīta par komerciāli sensitīvu informāciju (Konkurences padomes Vadlīnijas asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, 8. lpp. un 10. lpp., pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/vadlinijas/citi_asociaciju_vadlinijas1.pdf)
- vai un kādas reportāžas, LTV filmēšanas grupai dodoties uz kādām vietām ārpus ES, ir paredzētas līdz šī gada beigām.
Atbilde: Pašlaik LTV filmēšanas grupa atrodas Ukrainā. LTV lēmumus par došanos ārvalstu komandējumos pieņem atbilstoši starptautiskai un iekšpolitiskai situācijai.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
