"Sabiedriskie" mediji un to darbinieki saņem tieši to, ko pelnījuši
Lato Lapsa28.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir izraudzīti īstākie un labākie kandidāti Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem – un progresīvākie „sabiedrisko” mediju pārstāvji pilnīgi prognozējami jau sākuši skaļi vaimanāt, īdēt un gūģoties.
„Cilvēki ar nulles pieredzi medijos tagad vadīs LTV! Kārtējā reize, kad konkursa nolikums ar mega augstām prasībām un konkursa rezultāts ir divas pilnīgi nesaistītas lietas…”
Jā, protams, to nu nekādi nevar noliegt, tieši tā arī ir.
„Abi jaunie valdes locekļi ir bez jebkādas pieredzes darbā ar medijiem. Tik lielu uzņēmumu kā LTV [jaunais valdes priekšsēdētājs Einārs] Giels nekad nav vadījis. Taujāts viedokli par LTV7 attīstību, izteica ideju - jālaiž tās pašas ziņas, kas Panorāmā, bet ar robotizēto tulkojumu.”
Jā, arī taisnība, tieši tā un ne citādāk. Sabiedrisko televīziju tagad vadīs cilvēks, kas līdz šim ir bijis farmācijas uzņēmuma mārketinga tirgus datu analītiķis, bet tā satura lietās galvenā būs bijusī Dziesmu svētku izpilddirektore.
Var droši prognozēt, ka mēs no „sabiedrisko” mediju pārstāvjiem vēl dzirdēsim un lasīsim vaimanas arī par to, ka atlases process nav bijis pietiekami caurspīdīgs, ka kritēriji nav bijuši pietiekami skaidri, ka darbinieku viedoklis nav pietiekami ņemts vērā, utt., utt.
Uz to visu var atbildēt īsi – „sabiedrisko” mediju darbinieki un līdz ar to arī sabiedrība saņem tieši to, ko ir pelnījuši.
Visi šie intelekta zīmoga neskartie āboliņi un reliktās ķezberes, ko dažādas interešu grupas sabāzušas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, vispirms ar „sabiedriskā” radio, bet tagad arī ar „sabiedriskās” televīzijas vadību tā izrīkojas tāpēc, ka zina – viņi var to atļauties. Viņiem nekas par to nebūs.
Vai vēl atceraties, cik nekaunīgi tika nomainīta Latvijas Radio vadība? Bija skaidri redzams: āboliņi un ķezberes nedaudz raustīgi pamēģina – vai izdosies? Kas sanāks? Vai nedabūs pa ausīm?
Izdevās. Sanāca, Nedabūja. Izrādījās, ka „sabiedriskā” radio darbinieki, kuri izliekas drosmīgi, principiāli un augsti idejiski, patiesībā ir aitu bars. Turklāt vēl izbadējušos aitu. Nesarīkoja ne streiku, ne protestus, - pabubināja un noklusa.
Skaidrs, ka pēc šāda testa nākamais nekaunības solis bija tikai laika jautājums. Latvijas Televīzijas Belti un Ņesterovu jau atlaida, pat nepapūloties par kaut cik ticamu pamatojumu.
Un kas notika? Nekas. Visi šie „sabiedriskās” televīzijas darboņi un darbones, kas sakās vienmēr esam gatavi sabiedrības interešu aizstāvībai, izrādījās nožēlojami, savtīgi gļēvuļi. Klusi paīdēja par visu laiku labāko LTV vadītāju – un sastājās rindā pie virtuālā kases lodziņa.
Vēl vairāk. Kad nule notika farss, kas saucās „publiskā LTV vadītāju amatu kandidātu apspriešana”, es tā kā neatceros pamanījis kādu no LTV „personībām” – visiem šiem atklājējiem, atmaskotājiem un cīnītājiem -, kas būtu skaļi, nepārprotami un, galvenais, efektīvi iebildusi pret citu mediju pārstāvju neielaišanu šajā „publiskajā” apspriešanā.
Nē, viņi pat muti nepavēra, pat neiepīkstējās, kur nu vēl sadūšoties uz kādu skaļāku, pamanāmāku akciju, - godīgi sēdēja zālē un bija tieši tik noderīgi idioti, kādi bija nepieciešami āboliņiem un ķezberēm.
Līdz ar to šodienas rezultāts ir likumsakarīgs. „Sabiedrisko” mediju darbinieki saņem tieši to, ko ir pelnījuši. Diemžēl līdz ar viņiem arī sabiedrība.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.