Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Salacgrīvas novada pašvaldības uzņēmums Salacgrīvas ūdens nodemonstrējis īstu paraugstundu, kā iepirkumos izvēlēties dārgākos piedāvājumus. Lai gan konkursā par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību Svētciema, Vecsalacas un Korģenes ciemos iesniegti 13 piedāvājumi, starp kuriem bijuši arī par trešdaļu lētāki, konkursa komisija izvēlējusies otro un trešo dārgāko piedāvājumu.

Salacgrīvas ūdens iepirkuma nolikumā par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību Svētciemā, Vecsalacas un Korģenes ciemos ietvērusi tik piņķerīgu pretendentu vērtēšanas sistēmu, ka gala rezultātā par konkursa uzvarētājiem pasludinātas kompānijas, kas piedāvāja vienas no augstākajām cenām.

Turklāt fakts, ka uzvarējušās kompānijas regulāri uzvar Salacgrīvas ūdens un citu Salacgrīvas novada iepirkumos, citiem pretendentiem radījis šaubas, vai nolikums speciāli nav izstrādāts tik sarežģīts, lai pie pasūtījuma tiktu tieši tā dēvētās „pietuvinātās” firmas.

Lai gan piedāvātā cena vērtējumā nolikumā paredz vislielāko punktu skaitu – maksimālajā vērtējumā 70 punktus no 100, tomēr tieši būvdarbu programmas vērtēšana, par kuru maksimāli varēja iegūt 30 punktus, izrādījusies izšķirošā, pasludinot "saimnieciski izdevīgāko" piedāvājumu.

Kā liecina Pietiek rīcībā nonākusī informācija, Korģenes ciemā lētākais piedāvājums bijis par 358 185 eiro, bet par uzvarētāju pasludināts uzņēmums Būvenergo A, kas piedāvājis darbus veikt par 420 755 eiro, lai gan bez vislētākā varianta bijuši vēl trīs lētāki piedāvājumi.

Vecsalacas ciemā lētākais piedāvājums bijis par 292 205 eiro, bet par uzvarētāju pasludināts trešā dārgākā piedāvājuma iesniedzējs Siltums Jums, kas līguma slēgšanas brīdī jau bija pārdēvēts par SIA Monum un piedāvāja cenu - 418 tūkstoši eiro. Lai gan deviņi uzņēmumi bija gatavi šos darbus veikt lētāk, tomēr pasūtījums nonāca tieši pie šī pretendenta.

Šis pats uzņēmums arī ticis pie pasūtījuma Svētciemā, iesniedzot ceturto dārgāko piedāvājumu par 447 106 eiro, kamēr lētākais bija par 291 tūkstoti eiro.

Salacgrīvas ūdens valdes priekšsēdētājs Kaspars Krūmiņš sarunā ar Pietiek pauda pārliecību, ka vērtēšana esot notikusi objektīvi. Turklāt tā ilgusi veselus divus mēnešus – pretendentiem uzdoti jautājumi, gaidītas atbildes. „Ne jau vienmēr lētākais ir labākais, un ne jau arī dārgākais ir labākais,” smalko vērtēšanas procesu pamato Krūmiņš.

Ja arī kompānija piedāvājusi zemāku cenu, tad, visticamākais, tā neesot atbildusi kādam konkursa nolikuma punktam vai arī nav ieguvusi pietiekamu punktu skaitu par būvdarbu programmu. Tiesa, konkrētus katra pretendenta noraidīšanas iemeslus Salacgrīvas ūdens vadītājs nevarot pateikt, jo vērtēšanas protokoli esot apkopoti piecās lielās mapēs, - tika saņemti kopā 39 dažādi piedāvājumi.

Lai piešķirtu punktus par būvdarbu programmu, iepirkumu komisija vērtējusi darba organizāciju, kur maksimālo punktu skaitu varēja iegūt, ja piedāvājums satur detalizēti izstrādātu darba organizācijas aprakstu: plānoto būvdarbu secīgu (hronoloģisku) aprakstu (t.sk., garantijas perioda aktivitāšu aprakstu) un būvdarbu veikšanas metožu (t.sk., pielietoto tehnoloģiju) aprakstu, sniegts pamatojums resursu pietiekamībai.

Jautāts, kādēļ bijis tik svarīgi vērtēt darba organizāciju, Krūmiņš skaidro, ka tas saistīts ar iedzīvotāju sūdzībām, kuri mēdz paust neizpratni, kādēļ rakšanas darbi sākti tajā ielas galā, kādēļ nav uzstādīta ceļazīme utt., tādēļ, lai darbu pasūtītājs būtu lietas kursā par darba organizāciju un tā kvalitāti, arī bijusi šāda prasība.

Tāpat vērtēta piedāvāto materiālu atbilstība konkursa nolikumam, un interesanti, ka punktus, tiesa, ne maksimālo vērtējumu, varēja iegūt arī tad, ja tika piedāvāti materiāli, kas īsti neatbilst nolikuma prasībām.

Tāpat sešu punktu skalā vērtēta būvdarbu vadības sistēma, darbu izpildes kalendārais grafiks un būvdarbu izpildes kontroles un risku novēršanas mehānismi.

Pēc Krūmiņa teiktā, visām šīm iepirkuma daļām esot iepriekš izpētes procesā noteikta orientējošā cena, un visi uzvarētāji piedāvājuši zemākas cenas, nekā bijušas orientējošās. „Mēs nevienā daļā neesam pārsnieguši šo rekomendējošo summu,” uzsvēra Salacgrīvas ūdens valdes priekšsēdētājs.

Uz jautājumu, kādēļ bijusi nepieciešama tik sarežģīta piedāvājumu vērtēšanas procedūra, Krūmiņš atbild, ka iepirkuma nolikumu apstiprinājusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), jo šis iepirkums tiek organizēts ERAF projekta ietvaros. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, dažas kompānijas iepirkumu ir pārsūdzējušas CFLA, tādēļ visa iepirkuma dokumentācija nosūtīta izvērtēšanai, taču atzinuma vēl neesot, toties līgumi ar uzvarētājiem jau noslēgti, jo sūdzības neliedzot slēgt līgumu.

Arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis sakās esam pārliecināts, ka konkurss organizēts korekti. „Iepirkuma komisijā iesniedz dokumentus un ir pieteikumu atlase, ir papildus jautājumi un tad pieņem lēmumu. Nedomāju, ka tur ir kas neparasts,” skaidro Cīrulis.

Pēc viņa domām, ne vienmēr tas, kurš uzrādījis viszemāko cenu, atbilstot iepirkuma noteikumiem. „Bieži vien pretendenti neiesniedz visus dokumentus vai gala tāmē neuzrāda visas summas. Vai tās ir viltības vai kas cits, nemāku teikt. Vienā tāmes daļā ir viens cipars, bet, ja sareizina, tad sanāk pavisam cits cipars,” piedāvājumus vērtē domes pārstāvis.

Lai precīzi pateiktu, kādēļ kura kompānija noraidīta, esot jāskatās, kādi papildu jautājumi uzdoti un kādas ir sniegtās atbildes, norāda Cīrulis. Dome esot izpētījusi šo iepirkumu, un nekādu šaubu par to neesot. Pašvaldību arī nemulsinot, ka pārsvarā pašvaldības un Salacgrīvas ūdens iepirkumos uzvar kompānijas Monum un Būvenergo A. „Tur nav vieta izbrīnam. Tur ir procedūra, kurai jāiziet cauri skrupulozi. Tur nav vieta patikšanai vai simpātijām,” uzsver mēra vietnieks.

Tikmēr Pietiek publicē šo tabulu, kas varētu likt apšaubīt vismaz vairākus no iepirkumu organizētāju apgalvojumiem.

SIA "Salacgrīvas ūdens"

iepirkuma procedūra

Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagasta Svētciema, Vecsalacas un Korģenes ciemos

ID Nr.SŪ 2015/01

3 daļas

23.03.2015.

plkst.10.00

pārc. 16.03.15

saimn.izd.

cena            70

teh/pied      30

Daļa

1.daļa

Korģene

2.daļa

Vecsalaca

3.daļa

Svētciems

pēc cenas

Siltums Jums

444 999.00

418 000.000

(iepirkuma uzvarētājs)

447 106.00

(iepirkuma uzvarētājs)

6 / 10 / 9

PS Rene Vide 1AWL būve

418 153.57

357 152.64

415 163.44

4 / 4 / 6

Igate

-

396 746.12

496                        997.48

-/ 6 / 11

Siguldas būvmeistars

358 185.83

(zemākā cena)

360 990.00

411 614.47

1 / 5 / 5

Būvenergo

420 775.32

(iepirkuma uzvarētājs)

409 623.83

448 518.32

5 / 8 / 10

Vītols

369 530.23

292 205.14

(zemākā cena)

353 461.79

2 / 1 / 4

BINDERS

405 000.00

310 000.00

338 800.00

3 / 2 / 3

PA Hektors un Co

-

412 998.81

441                        852.01

-/9 / 7

Ģeo Konsultants

-

324 000.00

291 950.00

(zemākā cena)

-/ 3 / 1

VEC

450 010.95

449 950.73

334 712.19

7 / 12 / 2

RBS Skals Būve2

-

440 951.15

445 337.07

-/ 11 / 8

PA Abora un AB Rent

470 168.65

404 436.25

-

8 / 7 /-

KS Kubs būvsabiedrība

481 018.79

-

508 540.24

9 / - / 12

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...