"Salacgrīvas ūdens" nav ņēmis vērā CFLA iebildumus par pretendentu vērtēšanu
PIETIEK09.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Salacgrīvas pašvaldības uzņēmums Salacgrīvas ūdens, kas ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības iepirkumos izvēlējies vienus no dārgākajiem piedāvājumiem, nav ņēmis vērā Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu uzraugošās iestādes - Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lūgumu precizēt pretendentu izvēles kritērijus un jau pirms atzinuma saņemšanas noslēdzis līgumus ar izvēlētajiem uzvarētājiem. Ja CFLA konstatēs pārkāpumus iepirkumā, Eiropas finansējums tiks samazināts, un tas būs jāsedz no uzņēmuma paša līdzekļiem.
Pietiek jau ziņoja, ka Salacgrīvas novada pašvaldības uzņēmums Salacgrīvas ūdens nodemonstrējis īstu paraugstundu, kā iepirkumos izvēlēties dārgākos piedāvājumus. Lai gan konkursā par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību Svētciema, Vecsalacas un Korģenes ciemos iesniegti 13 piedāvājumi, starp kuriem bijuši arī par trešdaļu lētāki, konkursa komisija izvēlējusies otro un trešo dārgāko piedāvājumu. Salacgrīvas ūdens iepirkuma nolikumā par ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību Svētciemā, Vecsalacas un Korģenes ciemos ietvērusi tik piņķerīgu pretendentu vērtēšanas sistēmu, ka gala rezultātā par konkursa uzvarētājiem pasludinātas kompānijas, kas piedāvāja vienas no augstākajām cenām.
Kā izrādās, uz to, ka pretendentu vērtēšanas sistēma nav gluži kārtībā, norādījusi arī CFLA. Kā Pietiek informēja CFLA sabiedrisko attiecību vadītāja Daiga Reihmane, CFLA atzinumu pagaidām ir sniegusi tikai par nolikumu, pēc tā izvērtēšanas norādot uz problēmām un lūdzot sagatavot nolikumu atbilstoši vadlīnijām, ņemot vērā visus komentārus. Pēc iepirkuma izsludināšanas CFLA par nolikumu kopumā sniegusi pozitīvu atzinumu, tomēr norādot vēl uz vairākām niansēm, piemēram, aicinot nolikumā precizēt uzvarētāja izvēles kritērijus, lai novērstu jebkādus interpretācijas riskus.
„Atbildes vēstulē CFLA papildus arī norādīja, ka nolikumā ietverto kritēriju ietekmi uz piedāvājumu izvērtējumu un uzvarētāja noteikšanu tā izskatīs, veicot iepirkuma norises pirmspārbaudi. Un tās veikšanai pēc lēmuma par iepirkuma procedūras rezultātiem pieņemšanas finansējuma saņēmējam ir jāiesniedz visi iepirkuma procesa norises dokumenti,” skaidro Reihmane.
Taču Salacgrīvas ūdens līgumu ar paša pasludinātajiem uzvarētājiem noslēdzis, vēl nesaņemot CFLA izvērtējumu, kas gaidāms šīs nedēļas beigās. Tikmēr par šo iepirkumu CFLA ir saņēmusi divas sūdzības – no SIA ĢL Konsultants un SIA Būvfirma Vītols.
CFLA arī brīdinājusi Salacgrīvas ūdeni, ka, konstatējot pārkāpumus, kas saistīti ar neatbilstošu pretendentu vērtēšanu vai nepamatotu noraidīšanu, CFLA par tiem informē finansējuma saņēmēju, aicinot neslēgt līgumu ar noteikto uzvarētāju un vienlaikus lūdzot veikt iesniegto piedāvājumu pārvērtēšanu. „Ja minētais netiek ņemts vērā, CFLA nav tiesīga aizliegt finansējuma saņēmējam slēgt līgumu ar Iepirkumā uzvarējušo pretendentu. CFLA var piemērot finansējuma saņēmējam finanšu korekciju, kuras apmērs tiek noteikts atkarībā no pārkāpuma rakstura,” skaidroja CFLA pārstāve.
Taču Salacgrīvas ūdeni īpaši nesatraucot, ka var tikt samazināts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, kas sākotnēji paredzēts 85% apmērā. Kā Pietiek apgalvoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Krūmiņš, Salacgrīvas ūdens ir gatavs finansēt trūkstošo daļu, ja Eiropas finansējums tiks samazināts. „Ar to ir jārēķinās jebkurā projektā. Tas vienmēr ir risks, bet līdz šim mums nevienam projektam korekcijas nav piemērotas,” uzsvēra Krūmiņš.
Kā jau ziņots, Pietiek rīcībā nonākusī informācija liecina, ka Korģenes ciemā lētākais piedāvājums bijis par 358 185 eiro, bet par uzvarētāju pasludināts uzņēmums Būvenergo A, kas piedāvājis darbus veikt par 420 755 eiro, lai gan bez vislētākā varianta bijuši vēl trīs lētāki piedāvājumi.
Vecsalacas ciemā lētākais piedāvājums bijis par 292 205 eiro, bet par uzvarētāju pasludināts trešā dārgākā piedāvājuma iesniedzējs Siltums Jums, kas līguma slēgšanas brīdī jau bija pārdēvēts par SIA Monum un piedāvāja cenu - 418 tūkstoši eiro. Lai gan deviņi uzņēmumi bija gatavi šos darbus veikt lētāk, tomēr pasūtījums nonāca tieši pie šī pretendenta.
Šis pats uzņēmums arī ticis pie pasūtījuma Svētciemā, iesniedzot ceturto dārgāko piedāvājumu par 447 106 eiro, kamēr lētākais bija par 291 tūkstoti eiro.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
