"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu
Ilmārs Poikāns11.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek iznīcināts. Pēc manas apcietināšanas Neo lietā 2010. gada 13. maijā Saeima grozīja Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pievienojot 92. panta 2. daļu par amatpersonām izmaksātā atalgojuma ikmēneša publicēšanu iestāžu mājaslapās. Šodien, 2017. gada 11. maijā Saeima šim atklātības principam pārvilka pāri treknu svītru un izmeta šo daudziem tik traucējošo panta daļu ārā.
Jāatzīmē, "teicami" tika izspēlēta kombinācija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bijušā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas partijas organizatoriskā un kadru darba nodaļas valsts un sabiedrisko organizāciju sektora vadītāja Sergeja Dolgopolova vadībā:
1. Komisija noraida Inta Dāldera priekšlikumus par tālāku atklātības un caurspīdīguma principu paplašināšanu valsts pārvaldē, publicējot ne tikai amatpersonu, bet visu valsts iestāžu darbinieku atalgojumus. Tas izceltu gaismā tos darboņus un "šoferu dēlus un meitas", kas pašlaik sabiedrībai "neredzami", jo nav amatpersonas, mierīgi šeptējas valsts iestādēs - vienā vai vairākās.
2. Komisija atbalsta priekšlikumu vispār izmest ārā 92. panta 2. daļu par amatpersonu atalgojuma publicēšanu.
Atrunas, ka kaut kas līdzīgs būšot Vienotā atalgojuma likumā un MK noteikumos, neiztur kritiku. Šeit ir runa par vispārēju atklātības principu valsts pārvaldes iekārtā. Kur gan citur būt šim principam, ja ne Valsts pārvaldes iekārtas likumā? Bet MK noteikumi vispār ir par kārtu zemāks veidojums, salīdzinot ar likumu.
Cik interesanti, ka daudzos jautājumos ZZS un Saskaņa var balsot tik vienoti. Nav jau grūti, ja abus vieno kopējā sarkanā pagātne un acīmredzot arī tagadne. Lūk, varoņi, kuri pelnījuši, lai viņus atceras. Balsojums par 92. panta 2. daļas izmešanu (6. priekšlikums) (PAR - nozīmē neko nepubliskot, nevajag atklātību): http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting…
P.S. Atsevišķi "sveicieni" tiem, kuri bija reģistrējušies, bet nebalsoja, pēc būtības balsojot PAR, lai nebūtu jāpublisko atalgojums. Ja viņi būtu nobalsojuši PRET, tad šāda cūcība nebūtu izgājusi cauri.
P.P.S. Šeit var redzēt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā atbalstītos un noraidītos priekšlikumus - http://titania.saeima.lv/.../A598BFB6D3A98D9EC22581150040...
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
