Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

"Skonto" stadiona darījums par 35 miljoniem eiro - dīvaina "shēma"

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, pietiek.com
27.10.2014.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomājieties, ka vēlaties pirkt telefonu un tā vietā, lai to arī iegādātos, aizdodat naudu kādam paziņam, lai viņš telefonu nopirktu, bet pēc tam viņam par šo pašu telefonu samaksājat divarpus reizes dārgāk - pēc kā viņš, protams, atdod jūsu aizdoto naudu. Tieši šādi īstenībā ir noticis ievērību radījušais Skonto stadiona tālākpārdošanas darījums, kurā figurējošā summa ir 35 miljoni eiro, - to skaidri parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Savukārt gan īpašumu tirgus, gan nodokļu eksperti ir vienisprātis divās lietās - tā noteikti ir "shēma", bet viņi neizprot tās jēgu.

Aizvadītajā nedēļā virkne mediju informēja par it kā pārsteidzošu faktu - tikai divarpus mēnešus pēc tam, kad Skonto stadiona kompleksu bijušā futbolista Vladimira Koļesņičenko SIA SSA nopirka par 13,8 miljoniem eiro, tā to spējusi pārdot tālāk jau par 35 miljoniem eiro.

Par šādu summu stadiona kompleksu septembra beigās iegādājusies SIA MANI Group, kuras īpašniece ir Nataļja Rudzīte - diezgan pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Ivara Rudzīša dzīvesbiedre, kurai pieder virknes nekustamā īpašuma projektu uzņēmumu kapitāldaļas..

Pavirši aplūkojot zemesgrāmatas datus, patiešām var rasties secinājums, kas, piemēram, nacionālās informācijas aģentūras LETA publicētajā ziņā izteikts ar apgalvojumu, ka pārdošanas summa ir "2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja AS Reverta".

Stadiona īpašumu veido kopumā četri zemesgabali - zemesgabals, uz kura atrodas sporta halle, stadions un noliktava, kā arī trīs neapbūvēti zemesgabali. Katram no šiem īpašumiem ir savs zemesgrāmatas nodalījums, un lielā darījuma ietvaros zemesgrāmatā īstenībā fiksēti veseli četri.

Kā rāda zemesgrāmatas informācija, 2390 kvadrātmetru zemesgabalu (adrese - Emiļa Melngaiļa iela 1) SIA SSA no Revertas meitasuzņēmuma NIF Projekts 5 šā gada 15. jūlijā iegādājusies par 946 706 eiro, bet 29. septembrī uzņēmumam MANI Group jau pārdevusi par gandrīz divreiz lielāku summu - 1 857 962 eiro.

Attāli līdzīga cenu proporcija vērojama arī attiecībā uz pārējiem trim īpašumiem. 4300 kvadrātmetru zemes (adrese - vienkārši K. Valdemāra iela) sākumā nopirkti no Revertas par 2 200 000 eiro, bet tālāk pārdoti par 3 213 773 eiro; 995 kvadrātmetri zemes (adrese - Hanzas iela) - arī nopirkti par 2 200 000 eiro, pārdoti par 3 213 773 eiro.

Savukārt centrālais darījums bijis, 40 674 kvadrātmetrus (adrese - arī vienkārši Hanzas iela) nopērkot par 8 500 000 eiro, bet tālāk pārdodot jau par 26 714 490 eiro. Saskaitot kopā visas pirkuma summas, tad arī veidojas 35 miljoni eiro - summa, ko MANI Group it kā samaksājusi uzņēmumam SSA un kas ir divarpus reizes lielāka par summu, ko SSA savukārt bija samaksājis Revertas meitasuzņēmumam.

Šā gada jūlijā, kad kļuva zināms, ka Skonto stadionam beidzot izdevies atrast pircēju, neviens tā arī nespēja sniegt atbildi uz jautājumu - no kādiem tieši līdzekļiem darījums finansēts, ņemot vērā, ka pati SSA visu pagājušo gadu beigusi ar 175 tūkstošu eiro apgrozījumu?

Tagad zemesgrāmatu informācija beidzot sniedz šo atbildi - izrādās, ka jau šā gada jūlijā, formāli pircēja lomā esot SIA SSA, patiesībā stadions iegādāts par MANI Group naudu: zemesgrāmatas rāda, ka N. Rudzītes uzņēmums V. Koļesņičenko uzņēmumam pirkuma veikšanai izsniedzis aizdevumu 14 276 706 eiro apmērā, uz visiem īpašumiem nostiprinot 17 miljonu eiro hipotēku.

Uz visiem formāli SSA iegādātajiem īpašumiem arī nekavējoties ticis uzlikts aizliegums bez MANI Group piekrišanas tos atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savukārt pēc septembra beigu darījuma, kad MANI Group "legalizējās" kā īstais stadiona īpašnieks, dzēsta gan hipotēka, gan visi aizliegumi.

Tomēr arī skaidrība jautājumā, par kādu naudu un kā labā īpašumu pircis bijušā futbolista uzņēmums, nesniedz atbildi uz diviem citiem - no kādiem līdzekļiem naudu savukārt ņēmusi MANI Group un kāpēc ir bijis vajadzīgs šāds salīdzinoši sarežģīts un papildu līdzekļus prasošs "dubultdarījums".

Kā rāda Lursoft dati, arī pašai SIA MANI Group savu pašas līdzekļu pietiekamā apmērā nav bijis - ne 13,8, ne arī 35 miljonu eiro. Pagājušo gadu šī SIA, kuras oficiālā pamatdarbība ir ne tikai nekustamo īpašumu starpniecība, bet arī veco ļaužu aprūpe, beigusi ar apgrozījumu 100 tūkstošu eiro apmērā, un visi tās aktīvi nepārsniedz 57 tūkstošus eiro.

Uzņēmums nepieciešamo līdzekļu iegūšanai nav arī ņēmis hipotekāro kredītu bankā - par to nav ierakstu zemesgrāmatā, kādi šādā gadījumā tur noteikti parādītos, un arī pati MANI Group nav devusi nekādas komercķīlas, kas tāpat būtu obligāti, piesaistot caurspīdīgu banku finansējumu.

Pati N. Rudzīte piektdien nevēlējās uz neskaidrajiem jautājumiem sniegt jelkādas atbildes. Savukārt gan nodokļu eksperti, gan nekustamā īpašuma tirgus profesionāli dalībnieki ir vienisprāti: jā, esot pilnīgi skaidrs, ka šī esot "shēma", jo citādi šāds īpatns "dubultdarījums" netiktu veikts, bet nē - viņiem neesot skaidrs, kāds tieši bijis tā veicēju aprēķins.

"Mani arī ļoti interesē šis darījums, bet es tā iemeslus pagaidām nesaprotu, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau pēc dažiem mēnešiem tas būs skaidrs, kad tik iesniegtas nodokļu deklarācijas un gada pārskati. Taču konkrēti pateikt pagaidām nav iespējams, tas būs redzams pēc kāda laika," - nekustamo īpašumu uzņēmuma Vigvam vadītājs Aleksejs Jeļins izrādījās vienīgais, kurš Pietiek bija gatavs sniegt komentārus ar savu vārdu. Visi citi aptaujātie bija tik dziļā neizpratnē par īpatno darījumu, ka lūdza viņu vārdus neminēt.

Nodokļu eksperts Nr. 1:

"No šāda darījuma viennozīmīgi nevar pateikt, ka būtu veikta nodokļu optimizācija. Taču ir skaidrs, ka tur ir notikusi kāda shēma, jo normāli šādi neiegādājas. Ir skaidrs, ka no Revertas nevarēja nopirkt ar kaut kādām mahinācijām, jo tur tas darījums bija caurspīdīgs, to realizēja valstij piederošs uzņēmums, kuru pastiprināti uzrauga, tādēļ tur nekādas nodokļu optimizācijas iespējas nebija. Tādēļ bija nepieciešams veidot plašāku shēmu."

Nodokļu eksperte Nr. 2:

"Var noprast, ka ir bijusi nepieciešamība atmazgāt naudu, lai gan precīzu shēmu, kā tas noticis, nevar izprast. Vai nu pirmajam vai otrajam uzņēmumam ir kaut kāds naudas apjoms, kuru nepieciešams legalizēt, tādēļ arī tiek veidotas shēmas. Un varbūt pat ir izdevīgāk samaksāt peļņas nodokli un nodokļus no dividendēm, padarot naudu legālu. Nekustamo īpašumu darījumi tam ir ļoti pateicīgi. Es nevaru pateikt, ka tā noteikti ir bijusi kāda shēma, bet tas, ka darījums veikts šādā veidā, vedina domāt, ka kaut kāda shēma ir realizēta. Lai to saprastu precīzāk, būtu jāredz konkrētie līgumi, uzņēmumu bilances, īpašnieku struktūra. Pastāv iespēja, ka nauda nav Latvijas izcelsmes, uzņēmumi ir kādas lielākas grupas dalībnieki un nauda tiek iepludināta no grupas. Tāpat var būt, ka naudu ir aizdevuši darījumam uzņēmumu īpašnieki, bet pēc tam to jau legalizētu saņem atpakaļ kā aizdevuma atmaksu, no kā nav jāmaksā nodokļi. Tur var būt ļoti daudz dažādu variantu, bet precīzāk ir grūti pateikt."

Nekustamo īpašumu eksperts:

"Mēs ne jau pirmo reizi redzam, ka ar nekustamajiem īpašumiem tiek veikti dīvaini darījumi: it kā viens un tas pats pērk vairākas reizes, arvien palielinot summu. Bet konkrētos iemeslus pateikt ir ļoti sarežģīti. Nekustamie īpašumi ir diezgan izdevīgi dažādām shēmām, jo to cenu nosaka, brīvi vienojoties. Izsoles cena ir strikta, un to vēl apstiprina arī tiesa, bet, kad pērk viena persona no otras, tad tur var ierakstīt jebkādu summu. Iespējams, ka reāli nauda šajā darījumā nemaz nav figurējusi, bet ir tikai dokumenti, kuri ir nepieciešami kādiem konkrētiem mērķiem, bet par to, kādēļ tā ir jādara, es nemācēšu pateikt."

Marita Ozoliņa, Revertas pārstāve:

"Stadionu mēs nesekmīgi tirgojām vairāk nekā gadu, līdz negaidot saņēmām piedāvājumu, kas bija lielāks nekā noteiktā cena. Samaksa tika veikta izteikti operatīvi, darījuma summa sedza kredītsaistības un procentus pilna apmērā, un darījums notika kredīta restrukturizācijas plāna ietvaros. Nevaru teikt, ka mums būtu pilnīga izpratne par tālāko, kas noticis ar šo īpašumu."

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena 27. oktobrī

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...