Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gunta Rāvja uzņēmums Skonto Būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būvejau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā. Uzņēmums ir piedāvājis citus risinājumus, lai, nezaudējot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, varētu pabeigt gudrona dīķu tīrīšanu līdz gada beigām, taču Valsts vides dienests (VVD) četru mēnešu laikā nav pakustinājis ne pirkstu, lai problēmu risinātu.

Pietiek jau ziņoja, Skonto būve paziņojusi, ka nepieciešami vēl 11 miljoni eiro, lai pilnībā pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, jo atklājies, ka dīķos ir par 45% vairāk indīgās vielas, nekā paredzēt līgumā. Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.

Jau februārī uzņēmums informējis VVD, ka patiesībā dīķos ir vairāk gudrona, nekā līgumā paredzēts, taču, pēc Skonto būves pārstāves Ilgas Sokolovas teiktā, dienests joprojām nav izlēmis, kā šo situāciju risināt.

VVD apstiprina, ka no SIA Skonto būve saņēmusi neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudra dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams. 

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsver, ka SIA Skonto būve Inčukalnā jāstrādā noslēgtā sanācijas darbu līguma ietvaros. „Neoficiālas pārrunas ar uzņēmumu VVD jau ir notikušas. Dienests ir aicinājis SIA Skonto būve sniegt pamatotus faktus par sanācijas darbu apgrūtinājumiem un izstrādāt vairākus variantus sanācijas darbu pabeigšanai esošā budžeta ietvaros. Noslēgtais līguma veids par sanācijas darbu veikšanu strikti paredz pilnīgu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu pilnā apmērā esošā budžeta ietvaros,” skaidro Koļegova.

VVD esot aicinājis SIA Skonto būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas projekta līgums.

Tomēr, kā Pietiek norādīja Skonto būves projektu vadītājs Juris Pētersons, uzņēmums un arī Vācijas partneris Mueg neesot gatavi tik lieliem ieguldījumiem, jo aprēķinu kļūda ir iespaidīga – 45%. Uzņēmums esot piedāvājis iespējamos situācijas risinājumus, rosinot, lai VVD izsludina jaunu iepirkuma procedūru, kurā Skonto būve ar Vācijas partneri Mueg, nepalielinot savus izcenojumus, varētu piedalīties kā apakšuzņēmējs, un tādā veidā gudrona dīķus būtu iespējams līdz gada beigām izsmelt, jo, darbojoties pašreizējā tempā, līgumā paredzētais apjoms – 30 200 tonnu – būs izsmelts jau maija beigās.

Kā uzsver Pētersons, tā kā VVD nav pieņēmis nekādu lēmumu par problēmas risināšanu, pastāv risks, ka Vācijas partneris pēc līgumā paredzētā apjoma izsmelšanas demontē savas iekārtas un rūpnīcu, līdz ar to padarot sanācijas projekta realizāciju šogad neiespējamu. „Ja līdz maija beigām būtu kaut kāda vienošanās, ne obligāti jauns līgums, Vācijas uzņēmums zinātu, ka darbi turpināsies, jo viņi ir gatavi to darīt, taču ne par velti. Mēs nevaram garantēt, ka partneriem tiks samaksāts par papildu apjomu,” norāda Skonto būves pārstāvis.

Ņemot vērā Skonto būves lielo pieredzi valsts un pašvaldību iepirkumos, Pētersons pieļauj, ka VVD ar Skonto būvi tiesāsies par jau noslēgto līgumu, jo VVD uzskata, ka uzņēmumam jāattīra viss gudrona dīķos atrodamais indīgais materiāls, bet Skonto būve un Mueg nav gatavi veikt pusotru reizi lielāku apjomu nekā līgumā paredzēts. Tiesāšanās varētu liegt Skonto būvei piedalīties jaunā VVD iepirkumā, tādēļ tā pauž gatavību darboties kā apakšuzņēmējs. „Mums tur ir rūpnīca, ir sagatavota infrastruktūra, ir pieredze. Bet, ja kāds to var izdarīt lētāk, mums nav iebildumu, taču esam gatavi būt apakšuzņēmēji un darbus pabeigt,” apliecina Pētersons.

Pietiek jau ziņoja: pēc uzņēmuma skaidrojuma, papildu līdzekļi 11 miljonu eiro apmērā ir nepieciešami tāpēc, lai šogad pilnībā pabeigtu projekta īstenošanu, nevis kā papildu izmaksas par esošā darba apjoma veikšanu. „Pretējā gadījumā ES fondu līdzfinansējums draud izgāzties,” uzsver uzņēmums.

Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu sāka 2011.gadā, bet tikai 2012.gada februārī Skonto būve oficiālā vēstulē ziņoja, ka attīrīšana izmaksās dārgāk, nokavējot termiņu, kurā darbu izpildītājs varēja ziņot par neparedzētiem apstākļiem līguma izpildē. Pārvarot birokrātiskos šķēršļus, VARAM un valdība atrada risinājumu, kā piešķirt papildu prasīto finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā.

Līgums ar Skonto būvi par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests, galvenais būvuzņēmējs - SIA Skonto būve, savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija Mueg. Projekta izmaksas sākotnēji bija paredzētas 20,3 miljonus latu (28,88 miljoni eiro), no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu(20 miljoni eiro), bet valsts budžeta finansējums - 6,1 miljons latu (8,68 miljoni eiro).

Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...