"Suņēdājs advokāts" vērsies policijā ar kārtējo iesniegumu, šoreiz - par slepkavības draudiem
PIETIEK09.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Romualda Vonsoviča advokātu biroja "suņēdājs advokāts" Indulis Balmaks (attēlā pa kreisi), kurš gan pašvaldības policijā, gan Datu valsts inspekcijā vērsies ar iesniegumiem par dažādiem apdraudējumiem no piketētājiem suņu maskās un viņa datu prettiesiskiem apstrādātājiem, izrādās, ir vērsies arī ar iesniegumu Valsts policijā - advokātu esot draudējis nogalināt maksātnespējas administrators Māris Sprūds.
Kā zināms, šovasar Balmaks nopietnu apdraudējumu bija sajutis no piketētājiem, kuri pie viņa darbavietas norādīja uz advokāta sajūsmu par ārvalstu brauciena laikā baudītu suņa gaļas zupu, - Balmaks bija ar iesniegumiem vērsies gan pašvaldības policijā, gan arī Datu valsts inspekcijā.
Pašvaldības policijai adresētajā ziņojumā, ko Pietiek savulaik publiskoja, Balmaks bija minējis, ka pikets viņu satraucis tik pamatīgi, ka viņš sekojis tā dalībniekiem, viņus filmējis, tad vēl panācis, ka viens no piketa dalībniekiem viņam "iedod suņa masku", kā arī pavadījis laiku, sekojot šīs neformālās kustības aktivitātēm sociālajos tīklos:
Pēc tam noskaidrojās, ka ar šo iesniegumu vien "suņēdāja advokāta" aktivitātes nav aprobežojušās, - viņš veselas divas reizes sūdzējies arī Datu valsts inspekcijā sakarā ar aizdomām, ka kāds varētu būt "prettiesiski apstrādājis viņa personas datus", šos datus nododot piketētājiem.
Nu Pietiek kļuvis zināms, ka jau pagājušā gada nogalē Balmaks vērsies ar vēl vienu iesniegumu, Valsts policijai ziņojot par viņam izteiktiem nogalināšanas draudiem: advokātu esot solījies noslepkavot pazīstamais maksātnespējas administrators Māris Sprūds.
Ar Sprūdu Pietiek nav izdevies sazināties, savukārt Balmaks otrdien uz visiem viņam uzdotajiem jautājumiem atbildēja tikai vienu - viņš lūdzot ar šādiem jautājumiem vērsties policijā (kura, kā labi zināms, bez fiziskas personas atļaujas par to nekādus datus izpaust nedrīkst).
Balmaks Pietiek ne noliedza, ne apstiprināja, ka tiešām vērsies tiesībsargāšanas iestādēs ar iesniegumu par viņam izteiktiem slepkavības draudiem un ka šajā iesniegumā pieminējis tieši Sprūdu. Advokāts neatbildēja uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā ir vēl kāda persona, kas viņam izteikusi slepkavības vai citus draudus un ar cik iesniegumiem tiesībsargāšanas iestādēm viņš pēdējā gada laikā ir vērsies.
Savukārt neoficiāli Pietiek zināms, ka pēc Balmaka iesnieguma Valsts policijā patiešām sākts kriminālprocess, kurā advokātam ir cietušā statuss, savukārt nevienas aizdomās turētās personas kriminālprocesā joprojām nav, lai gan kopš tā sākšanas pagājuši jau vairāk nekā astoņi mēneši.
Interesanti, ka tieši vēlā otrdienas vakara stundā, kad Pietiek jau bija sagatavojis publikāciju saistībā ar Balmaka iesniegumiem un uzdevis Balmakam virkni jautājumu, gan Pietiek, gan Lato Lapsa pēkšņi saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli no žurnāla Ir darbinieces Indras Sprances:
"Labdien, žurnālam Ir gatavoju rakstu par advokātu Induli Balmaku, kurš kontekstā ar Pietiek šovasar publicētajiem rakstiem izteicies šādi: "Varu vēlreiz pateikt to, ko jau norādīju, kad šī kampaņa sākās: it kā portāla Pietiek žurnālistes taisītajā ekrānšāviņā piemirsts sīkums liek domāt, ka tas patiesībā taisīts uz administratora Māra Sprūda datora." Kāds ir Jūsu viedoklis par Balmaka sacīto? Vai ekrānšāviņu sagatavoja Pietiek žurnāliste vai tas tapis kur citur?"
Uz to Ir darbiniecei tika nosūtīta šāda Lato Lapsas atbilde: "Ja atbildēt īsi un pēc būtības - es uzskatu šo advokātu par staigājošu izkārnījumu ar tendenci uz ekshibicionismu un attiecīgi vērtēju arī jebko viņa sacītu vai darītu. (Neliels paskaidrojums, piemēram, šeit.)
Ja atbildēt nedaudz plašāk - nu, kādas blēņas; cik nu atceros, Jūsu personāžs tviterī tik ilgi bļaustījās šajā sakarā, ka beidzot kolēģei apnika un viņam tika uzrādīts pilnais printskrīns, - tad, šķiet, uz brītiņu pievērās. Ar vārdu sakot, man ir patiesi žēl, ka minētais staigājošais vēdera izejas produkts, kā jau jurista izglītību guvis, ir bijis pietiekami glumjš, lai Jūsu citētajā izteikumā izmantotu pieļāvuma formu "liek domāt, ka". Ja viņš to pateiktu apgalvojuma formā, - atbildētu tiesā."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
