"Tiktāl, ciktāl" jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai
Juris Jansons, tiesībsargs08.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īsā atbilde ir, jā var. Un te sākas pats interesantākais - ierobežojumi nevar būt nesamērīgi un beztermiņa. Turklāt arī tad cilvēki var vērsties nacionālā vai pārnacionālā tiesā.
Nereti dzirdēts sakām, ka kaut ko šķietami pašsaprotamu un ierastu novērtējam tikai pēc tam, kad tas zudis vai gājis mazumā. Te līdzība arī ar cilvēktiesībām - ja tās baudām ikdienā, uztveram to kā normu, bet, līdzko kāds tās sāk mums ierobežot, rodas loģisks jautājums: "Kāpēc un ar kādām tiesībām?!"
Nevienam nav noslēpums, ka nu jau kādu laiku dzīvojam Covid-19 krīzes diktētajā jaunajā realitātē, kas nesusi virkni izmaiņu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu ikdienas darba kārtībā. Vēlos sniegt skaidru pozīciju - Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Tā rezultātā, citējot infektologu prof. Ugu Dumpi par pandēmijas ierobežošanu un saslimušo skaitu: "Skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi."
Tomēr vienlaikus vēlos vērst uzmanību, ka, neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem cīņā ar pašu slimību, pandēmijas ierobežošanas piesegā ir centieni ierobežot arī līdz šim baudītas tiesības. Un par to nevajadzētu zaudēt modrību.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča savos nesenajos paziņojumos vērš uzmanību uz valstu centieniem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā samazināt konkrētas tiesības vai kādas grupas brīvības, piemēram, mediju brīvību, personu ar invaliditāti vai ieslodzīto personu tiesību ievērošanu.
Atgriežoties pie jautājuma, vai ārkārtējā situācija ir arguments cilvēktiesību ierobežošanai, jāatgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību ierobežojumi šobrīd ir gan Latvijas, gan citu Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju realitāte. Konvencijas 15.pants pieļauj zināmas atkāpes ārkārtas stāvokļa laikā no Konvencijas normu ievērošanas.
Latvijas valdība 2020.gada 16.martā pēc savas iniciatīvas (proaktīvi) informēja Eiropas Padomi, ka ārkārtas stāvokļa dēļ pieņemtie ierobežojumi var potenciāli pārsniegt ierobežojumus, ko jau šobrīd Konvencija pieļauj leģitīmā mērķa "sabiedrības veselība" nodrošināšanai.
Tomēr Konvencijas 15.pantā ietvertās tiesības ir interpretējamas šauri, pieļaujot atkāpšanos no saistībām, tikai tik daudz, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs. Tas nenozīmē, ka Latvijas valdība, izmantojot izsludināto ārkārtas stāvokli, drīkst nesamērīgi ierobežot iedzīvotāju tiesības jomās un veidos, kas nav nenovēršami nepieciešami sabiedrības veselības nodrošināšanai - Covid-19 epidēmijas ierobežošanai.
Vienlaikus vēlos vērst iedzīvotāju uzmanību, ka arī šādā situācijā iedzīvotāji nezaudē savas tiesības vērsties ar individuālām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa joprojām saglabā tiesības izskatīt katru individuālu cilvēktiesību pārkāpuma gadījumu, vai valsts rīcība nav pārsniegusi Konvencijas 15.pantā noteiktās tiesības, proti, vai valsts ir rīkojusies tikai tiktāl, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs.
Papildus uzsveru, ka Latvijas iesniegtā atkāpšanās nemaina to, ka personu Satversmes 96. (privātās dzīves, mājokļa neaizskaramība), 98. (tiesības brīvi izbraukt no valsts), 99. (reliģiskās apliecības brīvība), 100. (vārda brīvība), 112. (tiesības uz izglītību) un citos pantos noteikto tiesību ierobežojumi ir vērtējami Satversmes 116.pantā ietvertā pamattiesību ierobežošanas testa ietvarā. Proti, vai ierobežojums noteikts ar likumu, aizsargā cilvēktiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt iedzīvotāji nezaudē tiesības izmantot arī nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus, piemēram, vēršanos policijā, prokuratūrā vai tiesā.
Vienlaikus Konvencijas 15.pants uzsver atkāpšanās pagaidu raksturu, un šāda atkāpšanās nevar kļūt pastāvīga. Arī tiesībsargs seko, lai personu tiesību ierobežojumi būtu samērīgi un netiktu noteikti nesamērīgi ilgstoši. Sevišķa uzmanība ir pievēršama precīzai, laicīgai un cilvēktiesību principiem atbilstošai sabiedrības tiesību uz informācijas pieejamību nodrošināšanai, kā arī īpaši aizsargājamo sabiedrības grupu tiesību nodrošināšanai. Ar līdz šim paveikto šajā jautājumā ikviens var iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā.
Ierobežojumi ir pieļaujami un pat nepieciešami, tomēr aicinu valsts vadītāju un atbildīgos valsts priekšstāvjus atcerēties, ka cilvēktiesības nav atceltas.
Es kā tiesībsargs uzraugu un turpināšu uzraudzīt, lai ierobežojumi būtu samērīgi. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju mani informēt, ja sastopaties ar, jūsuprāt, nepamatotiem pamattiesību ierobežojumiem, kas tiek noteikti Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā.
Iedzīvotāji, aicinu saglabāt veselo saprātu un nenodarboties ar patvaļu! Tā, piemēram, Tiesībsarga birojā ir ienākusi informācija par kādas pašvaldības patvaļu ieslēdzot pašizolācijā esošu personu mājoklī, neļaujot tam pēc savas gribas izkļūt no mājokļa. Būtībā tā ir prettiesiska personas ieslodzīšana.
Vai gadījums kādā citā novadā, kur kāda iedzīvotāju grupa internetvidē pasludina kādu iedzīvotāju par Covid-19 inficētu, kaut gan tas neatbilst patiesībai, tādejādi aizskarot personas cieņu un godu.
Ja jums ir aizdomas par pašizolācijas, karantīnas vai stingras karantīnas mājās noteikumu neievērošanu, vērsieties policijā! Nenodarbojieties ar patvaļu vai linča tiesu!
Noslēgumā vēlos atgādināt, ka, neskatoties uz Satversmē noteikto valsts pienākumu aizsargāt veselību, valsts esam mēs paši. No tā, cik godprātīgi, apzinīgi un savstarpēji cienoši mēs būsim viens pret otru, arī atkarīgs, cik veiksmīgi mēs kā tauta un ar kādām mācībām šo krīzi pārdzīvosim.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
