"Valsts slaukšanas konkursā" pievērtas acis uz "vajadzīgā" pretendenta - Šķēles znota uzņēmuma neatbilstību nolikumam
PIETIEK03.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā "valsts slaukšanas kampaņas" iepirkumā tā formālais organizētājs - Jāņa Šolka vadītā Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība - ir pievēris acis uz oficiāli izsludinātā konkursa nolikuma prasībām, saskaņā ar kurām būtu bijis nepieciešams diskvalificēt iecerēto iepirkuma uzvarētāju - Andra Šķēles znota uzņēmumu Jazz Communications. Kā jau informēts, šī un otra, ar to acīmredzami saistītā kampaņa, kurās plānots slavēt piena, piena produktu un aitas gaļas lietošanu, kopā no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem prasīs vairāk nekā 830 tūkstošus eiro.
"Piegādātāja gada finanšu apgrozījums katrā no pēdējiem 2 (diviem) noslēgtajiem finanšu gadiem ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu. Uzņēmumiem, kuru darbības ilgums ir īsāks par diviem noslēgtiem finanšu gadiem, apgrozījums noslēgtajā finanšu gadā kopā ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu. Uzņēmumiem, kuru darbības laiks ir īsāks par vienu noslēgtu finanšu gadu, apgrozījums darbības periodā ir līdzvērtīgs vai lielāks par piedāvātās līgumcenas apjomu," šis bija viens no iepirkuma nolikumā minētajiem stingrajiem nosacījumiem, ar kuriem tika atsijāti faktiski visi citi iespējamie pretendenti.
Tāpat konkursa nolikumā bija minēts arī šāds nosacījums: "Piegādātājam ir pieredze vismaz 4 (četru) iepirkuma priekšmetam līdzvērtīgu pakalpojumu - sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņu - sagatavošanā un īstenošanā pēdējo 5 (piecu) gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņam. Par līdzvērtīgu sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas pasākumu tiek uzskatīts sabiedrības informēšanas vai tirgus veicināšanas kampaņas sagatavošanas un īstenošanas pasākumu kopums lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un pārstrādes, uzņēmējdarbības vai sociālekonomiskās ilgtspējas jomā. Katrai no četrām īstenotajām kampaņām jāietver vismaz 70% no tehniskajā specifikācijā nosauktajām aktivitātēm."
Kā jau minēts, šajā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības iepirkumā par piena un piena produktu publicitātes kampaņas organizēšanu uzvarēja vienīgais pretendents - SIA Jazz Communications, kura valdes loceklis un 40% kapitāldaļu īpašnieks ir Juris Pētersons. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem tā piedāvātā un konkursā uzvarējusī (kā vienīgajam pretendentam) līgumcena bija 1 318 588,05 eiro. Tātad saskaņā ar iepirkuma nolikumu šīs SIA 2013. gada apgrozījumam bija jābūt ne mazākam kā šai te summai.
Taču patiesībā, kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Jazz Communications 2013. gada apgrozījums ir bijis gandrīz sešas reizes mazāks nekā tās piedāvātā līgumcena - tikai 158 374 lati, kas ir nepilni 226 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka Jazz Communications, ja uzņēmuma vadībai jau iepriekš nebūtu skaidrs, ka pieteikuma izskatītāji nolikuma prasības neņems vērā, nemaz nebūtu bijis jēgas šādu piedāvāju izsniegt, savukārt Piensaimnieku centrālās savienības vadībai šādu piedāvājumu vajadzēja anulēt. Taču tas nav noticis - piedāvājums ir iesniegts, atzīts par atbilstošu un pēc tam - arī par uzvarējušu.
Pietiek saistībā ar šiem faktiem sazinājās ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītāju Jāni Šolku un Jazz Communications valdes locekli Juri Pētersonu. Publicējam viņu atbildes.
Jānis Šolks:
- Kā jums ienāca prātā, ka uzvarētājs ir Jazz Communications, ja šīs kompānijas apgrozījums ir vairākas reizes mazāks nekā konkursa nolikumā noteikts?
- Es atvainojos, es uz jūsu provokatoriskajiem jautājumiem vairāk neatbildēšu mutiski. Ja kaut kas nav skaidrs, rakstiet, es izskatīšu iespēju atbildēt. Paldies.
- Es tomēr vēlējos dzirdēt atbildi uz šo konkrēto jautājumu.
- Nedzirdēsiet. Es varu atbildēt ļoti vienkārši. Ņemot vērā, kā jūs strādājat, zinot, kā jūs strādājat, redzot, kā jūs to esat izdarījuši un kā esat pasnieguši Latvijas tautai, pasniedzot lietas būtību un sagrozot faktus līdz pat goda un cieņas aizskaršanas pazīmēm, es ar jums mutiski nerunāšu.
- Bet šis ir ļoti konkrēts jautājums.
- Paldies, un lai jums jauka diena. Paldies, visu labu.
Juris Pētersons:
- Kā iedomājāties piedalīties konkursā, ja jūsu uzņēmumam apgrozījums krietni mazāks, nekā nolikumā prasīts?
- Kas man, lūdzu, zvana?
- Žurnāliste no Pietiek.
- Mēs jau runājām par šo jautājumu.
- Nē, par šo es vēl nejautāju.
- Par projektu mēs jau vienreiz mēģinājām.
- Es gribēju noskaidrot, kā iedomājāties piedalīties konkursā, ja apgrozījums krietni mazāks nekā nolikumā prasīts?
- Es jums nekomentēšu jautājumus. Vai mēs to jau neizrunājām?
- Es domāju, ka uz šādu konkrētu jautājumu jūs varētu atbildēt.
- Vai vēl kas?
- Nē, tikai viens jautājums.
- Okei, uz redzēšanos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
