"Valstsgribis": Levits par „viedo tehnoloģiju jomas padomnieku” iecēlis pavecu kungu – ģimenes draugu bez jebkādas izglītības šajā jomā
PIETIEK11.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits savā kancelejā nav tikai savācis iespaidīgu padomju okupācijas varas kolaborantu pulku, ieskaitot pat prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un prezidenta padomnieku biroja vadītāju Sarmīti Ēlerti. Pietiek.com šodien publicē nelielu fragmentu no jaunās grāmatas, kas atklāj, ka par savu „viedo tehnoloģiju jomas padomnieku” Egils Levits iecēlis pavecu kungu – ģimenes draugu bez jebkādas izglītības šajā jomā.
Ejot tālāk cauri Valsts prezidenta kancelejas mājaslapas Egila Levita padomnieku sarakstam, uzmanību piesaista kāds neapšaubāmi ļoti cienījams, pēc izskata gandrīz vai vieds kungs jau krietni gados.
Rolandam Lappuķem atšķirībā no, piemēram, ekonomikas padomnieces, kurai nav ne mazākās uzņēmējdarbības pieredzes, ir pietiekami iespaidīgs dzīvesgājums – pirms četriem gadu desmitiem viņš ieguvis Strasbūras Luija Pastēra universitātes doktora grādu neirozinātnē, it kā esot darbojies biznesa konsultāciju sfērā, taču par to darbavietu uzskaitījumā nekā nav. Arī pārējā padomnieka biogrāfija ir iespaidīga.
Līdz 1993. gadam viņš bijis pieticīgs bioloģijas un ķīmijas skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā, taču pēc tam sācis vērienīgu karjeru diplomātiskajā dienestā – bijis Latvijas vēstnieks Portugālē, Francijā, Spānijā, UNESCO, nerezidējošais vēstnieks Marokā un Andorā, Latvijas pārstāvis Eiropas Padomē, līdz 2016. gadā devies pensijā. Respektablā kunga mediju publikāciju sarakstā gan atrodams tikai viens rakstiņš ar virsrakstu “Neiecietība spēlē graujošu lomu mūsu ikdienā”, taču arī tas nemaitā kopējo cienījamo ainu.
Bet… ir viens neliels “bet”. Pamēģiniet uzminēt, kādā jomā pensionētais diplomāts jau kopš Egila Levita prezidentūras sākuma sniedz padomus Latvijas valsts galvam! Loģiskā atbilde būtu – protams, ārlietās vai kādā tamlīdzīgā jomā! Un tas arī ir nelielais “bet”. Patiesībā respektablais kungs ir… valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos. Nē, jūs neizlasījāt nepareizi – cilvēku, kuram, kā redzams no biogrāfijas, nekad nav bijis nekāda profesionāla sakara ar tehnoloģiju jomu, Egils Levits ir iecēlis par savu viedo tehnoloģiju jomas padomnieku. Jomas, kas Latvijas valstij un tās nākotnei ir ārkārtīgi nozīmīga.
Kā tā? Ko mēs par Rolandu Lappuķi nezinām tādu, ko zina Egils Levits? Meklēšana internetā par cienījamā kunga kompetenci viedajās tehnoloģijās necik daudz nesniedz – ne zinātniskus darbus šajā jomā, ne kādus biznesa sasniegumus. Lappuķes kungs vienīgi ir piedalījies šādās tādās konferencēs, bet… jau atkal tikai Egila Levita padomnieka statusā, nekas vairāk.
Toties meklējumi internetā atklāj ko citu – komplimentāru, īsti cukursaldu publikāciju žurnālā “Ir” uzreiz pēc Egila Levita stāšanās valsts prezidenta amatā 2019. gada jūlijā. No tās izrādās – patiesībā Rolanda Lappuķes ģimene ir senos un labos draugos ar Egila Levita ģimeni. Lūk, attiecīgais fragments:
“Kopš Minsteres laikiem ar Levitu draugos ir Rolands Lappuķe, kurš bijis Latvijas vēstnieks vairākās valstīs. “Egilu pirmoreiz ieraudzīju krietni pēc pusnakts Eiropas latviešu dziesmusvētkos. Visi klasē uz matračiem jau gatavojās iet gulēt, bet tad ierados es ar ģitāru un sāku dziedāt tautasdziesmu. Egilu nevarēja nepamanīt matu dēļ,” smaida Lappuķe. Dziesmusvētkos Levits piedalījies kā dejotājs. “Jā, es neesmu dziedātājs. Meita dejo, dēls dzied – kādam jau ir jābūt skatītājam,” tā par sevi tagad saka Levits, kuru ārkārtīgi fascinē Dziesmusvētki. Prezidenta visvairāk iecienīto tautasdziesmu zina premjers Krišjānis Kariņš, kuram Minsteres ģimnāzijā Levits bija vēstures skolotājs. “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”. To viņš labprāt dzied līdzi un izskaidro vēsturisko pamatu.
Lappuķe stāsta, ka ar aizrautību klausījies Levita lekcijas par Centrālāziju [tas, protams, ir labs jautājums: ko septiņpadsmit vai varbūt deviņpadsmit gadu vecumā PSRS pametušais Egils Levits varēja stāstīt par Centrālāziju un kur radušās šīs zināšanas – Aut.] un Padomju Savienību Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības kongresos. Un ar ne mazāku aizrautību vakaros spēlējuši zolīti. “Mēs tikāmies reizi gadā, kongresos. Egilā bija izteikta piederības apziņa Latvijai, viņš meklēja latviešus. Viss, ko darīja neatkarības gados valsts pārmaiņās, ir viņa mīlestības apliecinājums savai valstij. Egils ir dāsns un labestīgs cilvēks.”
Lappuķes un Leviti ir ģimenes draugi jau gadus trīsdesmit, jo bērni ir līdzīgā vecumā. Tuvās attiecībās ir abu sievas. “Andra ir dabisks un pretimnākošs cilvēks. Žēl, ka vairs nebūs tādu vakariņu kā agrāk, tagad apsardze vēros,” smejas Lappuķe…”
Vai tiešām viss varētu būt tik primitīvi vienkārši? “Egils ir dāsns un labestīgs cilvēks” tik ļoti, ka savam lādzīgajam vecišķajam ģimenes draugam papildus gandrīz divtūkstoš eiro mēneša pensijai nodrošinājis vēl otrus divus tūkstošus mēnesī (2021. gadā kopā precīzi 25 932,95 eiro) kā savam padomniekam jomā, kurā ģimenes draugam nav nekādu vērā ņemamu zināšanu un nekādas pieredzes?
Egila Levita kancelejas atbilde uz šo jautājumu jau atkal ir, maigi izsakoties, savdabīga: “Attiecībā par jautājumu, vai morāles normām atbilst fakts, ka par valsts prezidenta padomnieku iecelta persona, kas medijos ir minēta kā pašreizējā valsts prezidenta padomnieka ģimenes draugs, vēršam uzmanību, ka Kanceleja neapkopo un tai nav tiesiska pamata apkopot informāciju par valsts prezidenta padomnieku privāto dzīvi, tajā skaitā par to ģimenes draugiem. Ņemot vērā minēto, Kanceleja nevar sniegt atbildi uz Jūsu uzdoto jautājumu.” Savukārt pats “pagrabu izmēzējs” un “tiesiskuma pīlārs” klusē.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
