Iesaki rakstu: 
Pašvaldību vēlēšanu cīņas iegājušas noslēguma taisnē, un vienā otrā pašvaldībā priekšvēlēšanu cīņā gaiss uzkarsēts vairāk, nekā to spējusi vēl īsti nesākusies Latvijas vasara. Lai arī cīņas notiek pamatā reģionālajā līmenī, tomēr atsevišķas pašvaldības iemanto diezgan lielu nacionāla līmeņa uzmanību. Ja pastāvīga nacionāla līmeņa diskusija par Rīgas pilsētu un pārējām valstspilsētām būtu tikai normāla parādība modernā un demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā, tad tas, kāda uzmanība pievērsta Ogrei, ir izskaidrojams tikai un vienīgi ar esošā Ogres novada mēra Egila Helmaņa personību.
Lai arī E.Helmanis nav nekāds zelta puisēns, tomēr tas, kādus resursus cīņā pret E.Helmani piesaistījuši vienoti progresīvi liberālie spēki, ne vienam vien racionāli domājošam vēlētājam liek aizdomāties. Un te nu vietā būtu apskatītites, kas tad ir tie kristāltīrie taisnības cīnītāji un Helmaņa gāzēji. Un ko viņi piedāvā vietā?
No Vienotības ar saraksta pirmo numuru Ogres novada domes vēlēšanās kandidē Dace Kļaviņa. Šobrīd H.Abu-Meri vadītās Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Iepriekš D. Kļaviņa bijusi labklājības ministres E.Siliņas padomniece juridiskajos jautājumos, ministru prezidentes E.Siliņas padomniece un parlamentārā sekretāre. Līdz pat 2024.gada pavasarim pildīja arī esošā Ogres novada domes sasaukuma deputātes pienākumus.
Kā piektā no Vienotības saraksta vēlēšanās Ogres novadā kandidē Indra Leja, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante. Iepriekš I.Leja aptuveni gadu sabija Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā ekspertes amatā, bet pirms tam ilgstoši strādāja Ikšķiles un Lielvārdes pašvaldībās attīstības un īpašumu pārvaldības jomā.
Ja I.Lejas iekārtošana Labklājības ministrijā vēl notika uz formāla konkursa pamata, tad jau pēc gada 2023.gada rudenī Valsts kancelejā viss notiek daudz brutālāk un nekaunīgāk.
Uzreiz pēc savas valdības apstiprināšanas ministru prezidente E.Siliņa kopā ar D.Kļaviņu ultimatīvi pieprasa Valsts kancelejai atbrīvot no amata trīs Valsts kancelejas ierēdņus – Pārresoru koordinācijas departamenta nodaļas vadītāju un divas konsultantes (konkrētus vārdus un uzvārdus šobrīd vēl neminēsim, lai pasargātu šos cilvēkus no nevajadzīgas publicitātes).
Formāli iemesli netiek norādīti, bet netieši mājieni - Valsts kancelejas eksperti pārgājuši ceļu Vienotības “dūžiem” vai pareizāk sakot “pīķa dāmām”. Eksperti pauduši partijas līnijai neatbilstošus viedokļus un “nepareizi” plānojuši sadalīt ES fondu finansējumu.
E.Siliņa kopā ar D.Kļaviņu pieprasa Valsts kancelejai nodrošināt I.Lejai nodaļas vadītāja amatu Valsts kancelejā un uzticēt viņai Valsts kancelejai piešķirtā Eiropas sociālā fonda finansējuma gandrīz 60 miljonu apmērā pārraudzību.
Jau iepriekšējās valdības laikā Valsts kancelejai bija ieplānots apjomīgs ES fondu finansējums bērnu agrīnās atbalsta sistēmas izveidei bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai, kā arī bērniem un ģimenēm draudzīgas vides veidošanai sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un darba devējiem. Un kancelejas eksperti bija pat paspējuši sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektus, lai uzsāktu ES finansējuma apgūšanu. Atlika tikai tos apstiprināt valdībā. Nepaspēja.
Taču tad valdības mājā ierodas E.Siliņa un D.Kļaviņa. Ar E.Siliņas rakstisku rīkojumu I.Leja tiek pārcelta no Laklājības ministrijas uz Valsts kanceleju[1] uz speciālu I.Lejai radītu amata vietu. Un sākas pamatīga “revīzija” - E.Siliņas un D.Kļaviņas tiešā uzraudzībā I.Leja veic korekcijas fondu apguves nosacījumos. Tā kā fondu kumoss ir ļoti iekārojams, tad tiek būtiski mainītas fonda finansētās aktivitātes un finansējuma saņēmēji. Kā nekā trīs projektos kopumā jāapgūst gandrīz 60 miljonus eur. Bet gribētāju ir daudz... Un, protams, ka pēc I.Lejas “revīzijas” viss bez iebildumiem tiek apstiprināts E.Siliņas vadītajā Ministru kabinetā. [2] [3]
Bet šobrīd abas kundzes, D.Kļaviņa un I.Leja, iekārojušas nest “apgaismību” Ogres novada domē. Ogres iedzīvotājiem taču vajag palīdzēt. Helmani gāzīs. Atlaidīs nepaklausīgos, pieņems vajadzīgos, projektus sakārtos. Visiem gan nepietiks. Bet par savējiem parūpēsimies. Tāpēc balsojiet par mums.
Jūsu Vienotība.
[1] Ministru prezidenta 17.11. rīkojums Nr. 2023/1.2.1.-297 “Par Indras Lejas pārcelšanu”
[2] Ministru kabineta 12.12.2023. noteikumi Nr. 749 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" īstenošanas noteikumi
[3]Ministru kabineta 23.04.2024. noteikumi Nr. 258
“Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.9. pasākuma "Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai" īstenošanas noteikumi”
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
