"Vienotība" pieņem ziedojumu no kukuļņēmēja, kura uzņēmums cer uz milzīgu "Vienotības" ministrijas pasūtījumu
PIETIEK13.10.2014.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Partija Vienotība šā gada septembrī ir pieņēmusi 2500 eiro ziedojumu no Orlando Rozena (attēlā) - bijušā Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja, kuru pirmās instances tiesa šā gada pavasarī notiesāja uz pieciem gadiem cietumā par kukuļņemšanu. Situāciju īpaši interesantu padara fakts, ka pašlaik Rozens ir valdes loceklis AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze un ziedojums veikts trīs nedēļas pēc tam, kad Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets deva atļauju Vienotības kontrolētās Veselības ministrijas pārraudzībā esošajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam slēgt jaunu ārpakalpojumu līgumu līdz pat 52,5 miljoniem eiro. Pašlaik tieši Rīgas Sanitārā transporta autobāze ir tā, kas dienestam jau tradicionāli sniedz šos pakalpojumus. Pats Rozens saka īsi - tagad ir tāda situācija, ka Vienotībai jābūt pie varas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskā datu bāze, šā gada 18. un 19. septembrī kāds 1967. gada 10. augustā dzimis Orlando Rozens ir partijai Vienotība ziedojis attiecīgi 1400 un 1100 eiro. Datu bāzē nav nekādas informācijas par to, ka partija būtu šo naudu pārskaitījusi atpakaļ ziedotājam (šādi gadījumi nav retums), - tātad ziedotie 2500 eiro ir pieņemti.
Kā rāda Lursoft datu bāze, ziedotājs pašlaik ieņem amatus divos uzņēmumos, kuri abi saistīti ar uzņēmēja Adigjozala Mamedova vārdu: kopš šā gada 23. jūlija viņš ir AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet jau no pagājušā gada 1. marta - AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes loceklis.
Pēdējais no abiem uzņēmumiem pašlaik ir noslēdzis piecu gadu līgumu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kuram, gūstot ļoti labu peļņu, kopš 2010.gada 29.aprīļa nodrošina dienesta Rīgas reģionālā centra operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un to autovadītājus. Šis līgums, kura kopējā summa bija aptuveni 30 miljoni eiro, beigsies nākamā gada aprīlī, un Ministru kabinets jau ir atļāvis rīkot jaunu iepirkumu, kura summa septiņiem gadiem varētu sasniegt pat 52,54 miljonus eiro.
Iecerēts, ka šī ārpakalpojuma nodrošināšana 2015.gadā maksās 4,8 miljonus eiro, no 2016.gada līdz 2011.gadam ik gadu - 7,5 miljonus eiro, 2022.gadā - 2,5 miljonus eiro. Pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās finanses ik gadu tiek nodrošinātas valsts budžetā, un šogad šī summa ir 7,5 miljoni eiro. Nav šaubu, ka Rīgas sanitārā transporta autobāze vēlēsies panākt, lai līgums tiktu slēgts tieši ar šo uzņēmumu.
Pietiek pagaidām nav izdevies no pazīstamā finanšu līdzekļu akumulētāja, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara noskaidrot, vai tiešām partija ir tik neizvēlīga, ka pieņem naudu arī no notiesātiem kukuļņēmējiem, vai arī naudas pieņemšana no šī cilvēka ir izvērtēta un akceptēta.
Bijušo Rīgas domes juristu Rozenu Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šā gada pavasarī par kukuļnemšanu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, tomēr tiesas zālē viņš netika apcietināts. Rozens spriedumu ir pārsūdzējis, un 5. novembrī Rīgas apgabaltiesa šo lietu skatīs apelācijas kārtībā.
Rozena pārstāvis Andris Baumanis Pietiek pirmdien atzina, ka esot bijis viņa advokāts, bet pēc apelācijas sūdzības uzrakstīšanas Rozens vairs neesot rādījies. Advokāts par Rozena ziedojumiem neko nezinot, taču izteica izbrīnu - "kur tad viņam tāda nauda, viņam taču pat priekš advokāta pakalpojumiem nesanāca".
Rozenu pirmās instances tiesa atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 320.panta 1.daļas - par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.
Pats Rozens pirmdien, taujāts par ziedojuma avotiem, Pietiek atbildēja, ka pietiekami normāli pelnot, savukārt uz jautājumu, kādēļ izlēmis ziedot, atteica: "Tā izdomāju. Tagad ir tāda sitācija valstī, ka uzskatu, ka Vienotībai ir jābūt pie varas, tādēļ arī atbalstīju."
KNAB datu bāze rāda, ka, sekojot Rozenam, arī pats Mamedovs, kurš iepriekš bija ziedojis partijai Gods kalpot Rīgai, trīs dienas pēc sava darbinieka arī pats noziedojis Vienotībai 2000 eiro.
Foto no baltic-course.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
