Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniece Kristīne Prusaka-Brinkmane, kas 2017. gadā VID „tīrīšanas” laikā no Finanšu policijas tika „aizrotēta” uz VID Nodokļu pārvaldi, nu līdz ar Vienotības pārstāvja atgriešanos finanšu ministra amatā ir paklusām „atrotēta” uz jaunizveidoto VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi.

K. Prusaka-Brinkmane līdz pat „tīrīšanas” sākumam, VID un Finanšu ministrijas vadībai pārceļot citos amatos VID vadošos darbiniekus, pār kuru darbību krita šaubu ēna, ieņēma Finanšu policijas pārvaldes direktora vietnieces amatu.

Taču „rotācijas” rezultātā viņa tika pārcelta citā darbā, kas nebūtu saistīts ar finanšu noziegumu izmeklēšanu, un 2017. gada 5. septembrī kļuva par VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieci. Atšķirībā no citiem „aizrotētajiem” darbiniekiem K. Prusaka-Brinkmane pārcelšanu pieņēma un jauno amatu neatstāja.

Taču tagad, VID politiskajai pārraudzībai mainoties, K. Prusaka-Brinkmane ir paklusām „atrotēta” atpakaļ, - izrādās, ka jau kopš 15. aprīļa viņa ieņem jaunizveidotās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieces amatu.

Formāli lēmumu par K. Prusakas-Brinkmanes pārcelšanu – faktisko „atrotēšanu” – ir pieņēmusi jaunā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, to pamatojot ar argumentu, ka „vadība augstu vērtē Kristīnes Prusakas-Brinkmanes zināšanas un pieredzi finanšu noziegumu izmeklēšanas jomā”.

Saskaņā ar VID vadības skaidrojumu šīs pārcelšanas rezultātā K.Prusakas-Brinkmanes iegūtās zināšanas un pieredze sniegšot „ieguldījumu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darba rezultātu paaugstināšanā, stiprinot izmeklēšanas kapacitāti, izmeklējot smagus un sevišķi smagus noziedzīgos nodarījumus”.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...