"Vienotības" Kārkliņa: deputāti operas ložā pilda darba pienākumus
Anete Andersone19.11.2011.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas (kura ir atbildīga par KNAB un interešu konflikta likumisko regulējumu) deputāte, Vienotības ētikas eksperte, profesore Rasma Kārkliņa pilnā nopietnībā vēlas mums iegalvot, ka tos desmitus reižu, kad Ingrīda Circene vai Silva Bendrāte ir devušās uz operu bez maksas, viņas vienmēr ir "pildījušas darba pienākumus". Vienlaikus no ASV nākusī un "Rietumu vērtības pārstāvošā", pirmskara vēsturnieka Šildes atvase Rasma Kārkliņa, lai arī skaidri neatzīst, ka Circene un Bendrāte ir saņēmušas "dāvanu", tomēr rosina domāt, ka šīs deputātes saņēmušas operā "ienākumu". Un kur tas ir deklarēts?
Vienotības Ētikas kodeksa 3.4. punkts skaidri paredz "tieši vai netieši nepieņemt dāvanas, atlaides vai izklaides piedāvājumus, labvēlības vai pateicības izpausmes, kas varētu ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu”. Šīs dāvanas - biļetes - Circene un Bendrāte saņēmušas no Saeimas prezidija - tā priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas. Vai varētu būt iespējams, ka dāvanu uzdevums ir stiprināt politiķu Circenes un Bendrātes uzticību Āboltiņai? Proti, kas ir padevīgs deputāts, saņem biļetīti; kas neklausīgs - labumiņus nesaņem.
Tāpēc arī jautāju par ētikas guru izslavētajai profesorei, deputātei Kārkliņai:
1) vai Ingrīdas Circenes saņemtās biļetes-ielūgumi ir uzskatāmi par mantisku labumu (dāvanu) likuma Par interešu konflikta ierobežošanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbībā izpratnē?
2) kurās valsts amatpersonas deklarācijās un kurās šo deklarāciju sadaļās (precīzi) Ingrīda Circene norādījusi šo saņemto mantisko labumu (dāvanas)?
3) kāds ir Jūsu rīcības morālais vērtējums, kad citi mazturīgi pensionāri, slimnieki iegādājās šādus pakalpojumus par naudu?
Tradicionālā "ētiķu" stilā Kārkliņas kundze noklusē , kāds tad ir saldā pārīša - Circenes un Bendrātes - rīcības morālais vērtējums. Vai tāpēc, ka pašu Ētikas kodekss nosaka, ka arī "izklaides piedāvājumus" deputātam aizliegts pieņemt?
Interesanti, kādus darba pienākumus, desmitiem reižu ejot bez maksas uz operu, tur pildīja deputātes - vai tikai nebija tā, ka "ārvalstu viesis" Circenei bija Bendrāte, "skolotājs" Bendrātei - Circene, bet "Latvijas lepnums" Solvitas Āboltiņas biroja vadītājai Gunda Reirei - šībrīža vīrs, Saeimas Budžeta komisijas priekšnieks, deputāts Jānim Reirs?
Kā dažādi izpaudās "reprezentācijas funkcijas", divatā skatoties izrādes, - deputātes tur kā "lepnumu" izrādīja savas frizūres, brošas, korsetes un krūšturus? Kauns pat iedomāties, ko atbildēs Vienotības Ētikas komisija - ar kuru ķermeņa daļu, sēžot teātra ložā, deputātes strādā.
Lai katrs varētu izvērtēt šo liekulību, aicinu ikvienu iepazīties ar deputātes Kārkliņas, kura Saimnieciskajā komisijā atkal spriedusi par operas ložas īri deputātiem par nodokļu maksātāju naudu 2012. gadam, atbildes uz jautājumiem:
---------- Pārsūtītā vēstule ----------
No: <[email protected]>
Datums: Thu, 17 Nov 2011 12:30:25 +0200
Temats: Atbildes
Labdien.
Paldies par Jūsu e-pasta vēstuli.
Interešu konflikta atklāšanas mērķis ir novērst to, ka dāvanas ietekmē politiskos lēmumus. Ložas gadījumā ir runa par reprezentāciju, bet nevis politiskiem lēmumiem. Līdz ar to šeit nesaskatu interešu konflikta būtību.
Ja deputāts uz operu dodas ar ārzemju viesi vai citu personu, piemēram, ar skolotāju vai „Latvijas lepnuma” titula laureātiem savu darba pienākumu ietvaros, tad par dāvinājumu nav runas. Ložas izmantošana ir reprezentatīvas funkcijas veikšana, kas var dažādi izpausties.
MK noteikumos Nr. 478 par kārtību, kādā aizpildāma amatpersonas deklarācija, parauga 7. punktā ir paredzēts norādīt „(..) dāvinājumus un citus ienākumus”. Jautājums, vai brīvbiļešu izmantošana ir uzskatāma par ienākumu Finanšu ministrijas ieskatos, būtu jānoskaidro ar pašu FM, proti, Valsts ieņēmumu dienestu. Manā personīgā izpratnē brīvbiļete, ko saņem, veicot darba pienākumus, nav uzskatāma par dāvanu.
Ar cieņu
Rasma Kārkliņa
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
