"Vienotības" vēzis pārņēmis arī ieslodzījuma vietu vadību: ieslodzītais spiests ķerties pie badošanās, nespējot panākt spriedumam atbilstoša soda piemērošanu
PIETIEK27.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau astoņas dienas Jēkabpils cietumā badojas ieslodzītais – bijušais Nacionālo bruņoto spēku karavīrs Jevgenijs Gecko, kurš ievietots slēgta tipa kamerā, lai gan tiesa viņam piespriedusi soda izciešanu atklāta tipa cietumā. Tā kā oficiālu vēstuļu, iesniegumu rakstīšana, kā arī pārrunas ar ieslodzījuma vietas darbiniekiem un priekšniekiem nav devušas pozitīvu rezultātu, lai panāktu, ka soda izciešana notiktu atbilstoši tiesas lēmumam, viņš nolēmis uzmanības pievēršanai izmantot atteikšanos no ēdiena un badastreiku.
J.Gecko pirms divarpus gadiem nonāca cietumā pēc apsūdzības par marihuānas glabāšanu, lai gan savu vainu tā arī neatzina. Tiesa viņam piesprieda piecu gadu ieslodzījumu atklāta tipa cietumā.
Jau kopš aizturēšanas brīža viņš ticis pakļauts citu ieslodzīto vardarbībai – gan emocionālai, gan fiziskai. Viņam citi Centrālcietuma ieslodzītie draudējuši izrēķināties, mēģinājuši piespiest lietot un tirgot narkotikas. J.Gecko kā Latvijas armijas karavīrs lūdzis viņu pārvietot uz piekto korpusu, kurā sodu izcieš dienestā esošie un dienējušie, bet Centrālcietuma vadība to atteikusies darīt.
Atrodoties Jelgavas cietumā, viņu deviņi ieslodzītie situši un spārdījuši sporta zālē vairāk nekā desmit minūtes, nodarot nopietnus miesas bojājumus ar vairākiem lūzumiem. Tas viss noticis Jelgavas cietuma apsargu acu priekšā, kuri nekādi nav reaģējuši uz pret viņu vērsto vardarbību, par ko pret apsargiem un vēl citiem Jelgavas cietuma darbiniekiem ir ierosināts kriminālprocess.
Pēc pusotra mēneša ārstēšanās cietuma slimnīcā J.Gecko pārvietots uz Jēkabpils atklāta tipa cietumu, kur jau atkal saskāries ar atklātiem citu ieslodzīto draudiem izrēķināties, tādēļ vērsies pie cietuma vadības ar lūgumu pārvietot uz atsevišķu kameru. Taču līdz ar to viņam arī liegta iespēja brīvi pārvietoties pa cietuma teritoriju, kas paredzēta tiem, kuriem piespriests ieslodzījums atklāta tipa cietumā.
Viņš ir pārliecināts, ka dzīvībai un veselībai drošā vietā piespriesto sodu varētu izciest Olaines cietumā, taču Ieslodzījuma vietu pārvalde atsakās viņu uz turieni pārvietot.
Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) formālā atbildē J.Gecko paskaidrojusi, ka viņš taču pats lūdzis pārvietot sevi uz vieninieka kameru, lai izvairītos no briesmām dzīvībai un veselībai. Līdz ar to, pēc IeVP ieskata, viņam nav iemesla sūdzēties un IeVP dara visu atbilstoši normatīviem.
J.Gecko vērsies arī pie Valsts prezidenta kancelejas, Tiesībsarga, kā arī citās institūcijās, taču visur saņemta līdzīga atbilde – normatīvi formāli tiek pildīti, līdz ar to nav nepieciešams iejaukties.
Visvairāk J.Gecko sāp sirds par to, ka viņam nebūs iespēju piedalīties savas meitas izlaidumā 6.jūnijā, lai gan piespriestais sods paredz iespēju piecas dienas mēnesī pavadīt ārpus ieslodzījuma vietas un līdz ar to sods paredz iespēju viņam šajā dienā būt klāt bērnam tik svarīgā dzīves brīdī. Taču, tā kā viņš Jēkabpils cietumā ievietots slēgtā tipa cietumā, viņam šī iespēja tiek liegta.
Vienotības pārstāves, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres pārraudzībā esošā Iesloedzījuma vietu pārvalde vakar nekādus skaidrojumu sniegt nevēlējās.
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
