Iesaki rakstu: 
Interesanti, kas notiktu ar politisku avantūristu, kurš vēlētos savu balsu zvejošanas projektu Uzņēmumu sarakstā iegrāmatot kā "Visjaunāko konservatīvo partiju"? Pieļauju, galvenā valsts notāre viņu vienkārši, kā mēdz teikt, nokostu bēgot. Cita lieta, ja gaisagrābslis grib feikot valdības "etniski principiālo" pretinieku.
«Paldies, ka izvēlējāties izmantot mūsu pakalpojumus! Kā jums labpatiks dēvēties – par "Skaisto Saskaņu", varbūt par "Labāku Saskaņu"? Ak, tikai par "Jauno"... Nekas oriģināls, bet soiģot! Nodevu samaksājāt?»
Tas, ka mūždien nošņurkušais "antifašists" Jānis Kuzins savos tagadējos "pretvalstiskajos" eksperimentos bauda varas labvēlību, šķiet viegli pamanāms. Ak, "Jaunā saskaņa" vēlas kļūt atpazīstama ar XIII Saeimas atlaišanu? Nekādu problēmu! Ieceres pabalstītāju rosība liecina: tos maz satrauc iespējama ierakstīšana kādos "melnajos sarakstos". Kā būtu, ja par to kampaņotu īstā "Saskaņa"?
Jāņa Urbanoviča izlolotajam un Nila Ušakova sačakarētajam kreisi krieviskajam politspēkam – gluži kā latīņu parunas vērsim – ir velti cerēt, ka kādai Latvijas varas instancei rūp "fair play". Drīzāk "Saskaņa" daļēji var justies glaimota. "Jaunās" viltus dvīnes tagadējā raskrutka ir tiešs apliecinājums: latviski labējā vara nopietni rēķinās ar U2 partijas vitalitāti. Atšķirībā no vecišķi gurdās un padevīgi sairstošās ZZS "Saskaņa" spēj nopietni cīnīties turpmākās varas pārdalēs.
Tāpēc pretiniekiem šķiet vērts nopietnāk piestrādāt pie šīs partijas elektorāta drupināšanas, piedāvājot tam gan reāli radikālas (Latvijas Krievu savienība), gan pavisam iluzoras alternatīvas. Kāpēc gan šādam nolūkam – dezorientēt "nepareizos" vēlētājus – diskrēti nepabalstīt arī Kuzina radīto "viltussaskaņu"?
Mānīšanās, balsis zvejojot, latvju politiskajā kultūrā ir ierasta. Daža deputāta "spožā" karjera radās tikai tobrīd aktuāla uzvārda vai pat vārda+uzvārda dēļ (piemēri – Leons Bojārs, Artūrs Rubiks, Janīna Kursīte). Taču šos "eksperimentus" partijas veic ar sevi un saviem vēlētājiem.
Politiķi skaidri apzinās problēmas, ko tiem rada šādi viltus dvīņi. Ne velti mūsu nacionālradikāļi (tagad šķiet smieklīgi šādi dēvēt privātā komfortā iestigušo duci "Saeimas mēbeļu"), audzējot savas partijas nosaukumu arvien garāku, cītīgi raudzījās, lai neviena no viņu izkārtnēm nenonāktu "otrreizējā tirgū". (Pēc Jāņa Straumes 90.gadu pirmajā pusē vadītās "18. novembra savienības" nosaukuma kāds arī varētu snaikstīties.)
Arī "Vienotība", kas pati ir noformējusies par veco vēzi jaunā kulītē, noteikti pacenstos bargi reaģēt uz feikotāju mēģinājumiem jebkādi atvasināt tās nosaukumu savām vajadzībām. Tiesa, diez vai kāds to īsti gribēs (vai pavisam odiozo "Jauno laiku") reciklēt jaunpartijas vajadzībām.
Kaut Rīgā saskaņiešiem jebkādas iespējas atgriezties varā (par 95%) radīsies vien pēc četrarpus gadiem, ir vēl citi pašvaldību vēlēšanu "gardie kumosiņi". Tajos valdības politiķi labprāt redzētu šīs partijas pārstāvniecības mazināšanos vai, vēl labāk (kaut nereālāk), pilnīgu izbeigšanos. Pat tad, ja atbrīvotās vietas aizpilda nevis pašu ļaudis, bet "viltussaskaņieši" vai pat LKS "bites".
Viens no šiem "kumosiem", protams, ir Jūrmala, kurā "Saskaņa" ir pilsētas vēsturē (cik zinu) stabilākā domes vairākuma partneris. Pats Kuzins te labprāt atkal iesēstos pašvaldības deputāta krēslā, tādēļ arī rosās un plosās. Pieļauju, veiksmes gadījumā kopā ar valdības partiju pārstāvjiem viņš sastiķētu ļodzīgu, sadrumstalotu un strīdīgu koalīciju – valdošās koalīcijas karikatūrisku atveidu – dažādu sīkmanīgu interešu apkalpošanai.
Taču ne tāpēc es te "pūšu Ņila stabulē". Varētu pieciest "lupatdeķa" politikas hipotētisko atgriešanos Jūrmalas domē, ja tiešām tāda būtu pilsētnieku griba. (Neticu, ka viņi vēlas iemainīt pašvaldības stabilitāti, bezmaksas transportu un sociālo atbalstu pret agrāko domes šļuru kādā jaunā, šobrīd "pareizā" variantā.)
Mani nervozē valdības politiķu pārgudrās spēlītes ar "galēji kreisiem" provokatoriem. Atkal, cerot vājināt "Saskaņu", rodas riski šķelt un naidot Latvijas sabiedrību. Nepietiek ar postu, ko nācijai nodarīja Raivja Dzintara & Vladimira Lindermana «duets» ar divvalodības referendumu?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.