Iesaki rakstu: 
Interesanti, kas notiktu ar politisku avantūristu, kurš vēlētos savu balsu zvejošanas projektu Uzņēmumu sarakstā iegrāmatot kā "Visjaunāko konservatīvo partiju"? Pieļauju, galvenā valsts notāre viņu vienkārši, kā mēdz teikt, nokostu bēgot. Cita lieta, ja gaisagrābslis grib feikot valdības "etniski principiālo" pretinieku.
«Paldies, ka izvēlējāties izmantot mūsu pakalpojumus! Kā jums labpatiks dēvēties – par "Skaisto Saskaņu", varbūt par "Labāku Saskaņu"? Ak, tikai par "Jauno"... Nekas oriģināls, bet soiģot! Nodevu samaksājāt?»
Tas, ka mūždien nošņurkušais "antifašists" Jānis Kuzins savos tagadējos "pretvalstiskajos" eksperimentos bauda varas labvēlību, šķiet viegli pamanāms. Ak, "Jaunā saskaņa" vēlas kļūt atpazīstama ar XIII Saeimas atlaišanu? Nekādu problēmu! Ieceres pabalstītāju rosība liecina: tos maz satrauc iespējama ierakstīšana kādos "melnajos sarakstos". Kā būtu, ja par to kampaņotu īstā "Saskaņa"?
Jāņa Urbanoviča izlolotajam un Nila Ušakova sačakarētajam kreisi krieviskajam politspēkam – gluži kā latīņu parunas vērsim – ir velti cerēt, ka kādai Latvijas varas instancei rūp "fair play". Drīzāk "Saskaņa" daļēji var justies glaimota. "Jaunās" viltus dvīnes tagadējā raskrutka ir tiešs apliecinājums: latviski labējā vara nopietni rēķinās ar U2 partijas vitalitāti. Atšķirībā no vecišķi gurdās un padevīgi sairstošās ZZS "Saskaņa" spēj nopietni cīnīties turpmākās varas pārdalēs.
Tāpēc pretiniekiem šķiet vērts nopietnāk piestrādāt pie šīs partijas elektorāta drupināšanas, piedāvājot tam gan reāli radikālas (Latvijas Krievu savienība), gan pavisam iluzoras alternatīvas. Kāpēc gan šādam nolūkam – dezorientēt "nepareizos" vēlētājus – diskrēti nepabalstīt arī Kuzina radīto "viltussaskaņu"?
Mānīšanās, balsis zvejojot, latvju politiskajā kultūrā ir ierasta. Daža deputāta "spožā" karjera radās tikai tobrīd aktuāla uzvārda vai pat vārda+uzvārda dēļ (piemēri – Leons Bojārs, Artūrs Rubiks, Janīna Kursīte). Taču šos "eksperimentus" partijas veic ar sevi un saviem vēlētājiem.
Politiķi skaidri apzinās problēmas, ko tiem rada šādi viltus dvīņi. Ne velti mūsu nacionālradikāļi (tagad šķiet smieklīgi šādi dēvēt privātā komfortā iestigušo duci "Saeimas mēbeļu"), audzējot savas partijas nosaukumu arvien garāku, cītīgi raudzījās, lai neviena no viņu izkārtnēm nenonāktu "otrreizējā tirgū". (Pēc Jāņa Straumes 90.gadu pirmajā pusē vadītās "18. novembra savienības" nosaukuma kāds arī varētu snaikstīties.)
Arī "Vienotība", kas pati ir noformējusies par veco vēzi jaunā kulītē, noteikti pacenstos bargi reaģēt uz feikotāju mēģinājumiem jebkādi atvasināt tās nosaukumu savām vajadzībām. Tiesa, diez vai kāds to īsti gribēs (vai pavisam odiozo "Jauno laiku") reciklēt jaunpartijas vajadzībām.
Kaut Rīgā saskaņiešiem jebkādas iespējas atgriezties varā (par 95%) radīsies vien pēc četrarpus gadiem, ir vēl citi pašvaldību vēlēšanu "gardie kumosiņi". Tajos valdības politiķi labprāt redzētu šīs partijas pārstāvniecības mazināšanos vai, vēl labāk (kaut nereālāk), pilnīgu izbeigšanos. Pat tad, ja atbrīvotās vietas aizpilda nevis pašu ļaudis, bet "viltussaskaņieši" vai pat LKS "bites".
Viens no šiem "kumosiem", protams, ir Jūrmala, kurā "Saskaņa" ir pilsētas vēsturē (cik zinu) stabilākā domes vairākuma partneris. Pats Kuzins te labprāt atkal iesēstos pašvaldības deputāta krēslā, tādēļ arī rosās un plosās. Pieļauju, veiksmes gadījumā kopā ar valdības partiju pārstāvjiem viņš sastiķētu ļodzīgu, sadrumstalotu un strīdīgu koalīciju – valdošās koalīcijas karikatūrisku atveidu – dažādu sīkmanīgu interešu apkalpošanai.
Taču ne tāpēc es te "pūšu Ņila stabulē". Varētu pieciest "lupatdeķa" politikas hipotētisko atgriešanos Jūrmalas domē, ja tiešām tāda būtu pilsētnieku griba. (Neticu, ka viņi vēlas iemainīt pašvaldības stabilitāti, bezmaksas transportu un sociālo atbalstu pret agrāko domes šļuru kādā jaunā, šobrīd "pareizā" variantā.)
Mani nervozē valdības politiķu pārgudrās spēlītes ar "galēji kreisiem" provokatoriem. Atkal, cerot vājināt "Saskaņu", rodas riski šķelt un naidot Latvijas sabiedrību. Nepietiek ar postu, ko nācijai nodarīja Raivja Dzintara & Vladimira Lindermana «duets» ar divvalodības referendumu?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
