„AB Holding” uzņēmumiem kopējais – ievērojamas summas aizdevis Abdulmuslimovs vai nezināma fiziskā persona
PIETIEK14.08.2012.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Turpinot pētīt ar uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu tieši un netieši saistītos uzņēmumus, kurus oficiāli vieno tikai līdzdalība miniatūrajā „jumta” kompānijā AB Holding, tomēr ir atradies faktors, kas saista būtisku daļu no šiem uzņēmumiem, – tie pēdējos gados ievērojamas summas aizņēmušies no paša Abdulmuslimova vai arī kādas neatklātas fiziskās personas, ļoti iespējams - tā paša čečenu uzņēmēja. Kopā runa ir vismaz par vairākiem miljoniem latu.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamie uzņēmumu gada pārskati, pēdējos gados ievērojamas summas no Abdulmuslimova vai nenosauktas fiziskās personas aizņēmušies visi ievērojamākie AB Holding dalībnieki.
Grupas ievērojamākais uzņēmums – SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurā Abdulmuslimovam kopā ar dzīvesbiedri pieder puse kapitāldaļu (otra puse – Piteronoku ģimenei) no fiziskas personas līdz 2015. gada septembrim aizņēmies Ls 702,8 tūkstošus.
Šī fiziskā persona nav uzrādīta, taču par to, kas tā varētu būt, liecina Komercķīlu reģistrs: saskaņā ar tā datiem Abdulmuslimova kontrolē ir visa uzņēmuma manta, ko Rēzeknes gaļas kombināts čečenu uzņēmējam laikā, kad viņš vēl saucās Beslans Krūmiņš, par 770 tūkstošiem latu ieķīlājis jau 2007. gadā.
SIA Baltic Metal Company kā dibinātāja – tātad Abdulmuslimova – aizdevums uz 2010. gada beigām norādīta iespaidīga summa – 1,076 miljoni latu ilgtermiņā un vēl 100 000 latu īstermiņā. Pagājušā gada laikā ilgtermiņa aizdevuma apjoms sarucis, toties palielinājies īstermiņa aizdevums, un rezultātā pagājušā gada beigās Abdulmuslimova aizdevums pašam savam uzņēmumam bijis 1,15 miljoni latu.
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela, kas tāpat atrodams AB Holding dalībnieku sastāvā, formāli nekādi nav saistīts ar Abdulmuslimovu. Tomēr, kā rāda uzņēmuma 2011. gada pārskats, 2010. gadā tas kādai neatklātai fiziskai personai bijis parādā 191 tūkstoti latu, bet 2011. gadā šīs fiziskās personas aizdevums palielinājies līdz 406 tūkstošiem latu. Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Andris Bite Pietiek trešdien gan paziņoja, ka viņš pats esot tas, kas "kreditē savu uzņēmumu jau no tā pirmssākumiem".
Daudz nelielāku summu no Abdulmuslimova ir aizņēmusies SIA Ventspils zivju konservu kombināts, - kā rāda uzņēmuma gada pārskats, čečenu uzņēmējs tam kā īstermiņa aizdevumi izsniedzis 54,4 tūkstošus latu. SIA Baltic Wood Company pagājušā gada laikā spējusi Abdulmuslimovam atdot aizņemtos 149,9 tūkstošus latu, savukārt AB Holding dalībnieks, būvuzņēmums AZ-Inter ar Abdulmuslimovu pērn slēdzis “citu darījumu” par 30 111 latiem
Kā Pietiek jau informējis, oficiāli Abdulmuslimovam, kā rāda Lursoft dati, SIA AB Holding pieder tikai 0,1% kapitāldaļu, savukārt pa 5,55% kapitāldaļu pieder 18 uzņēmumiem, no kuriem daži ir labāk zināmi, bet daži – plašākai sabiedrībai pilnīgi nepazīstami. Tie ir – AS Ventspils zivju konservu kombināts, SIA Freedomlab, SIA GoAdventure, SIA Vērdiņš Pluss, SIA RGK Security, SIA A.R. BCC, SIA AZ-Inter, SIA Baltic Metal Company, SIA Bars Security Inkasso, SIA Baltic Wood Company, SIA Daugavieši, SIA Daugavpils gaļas kombināts, SIA Karavela, SIA Latbord, SIA Pildne, SIA RGK būve, SIA Skonto FC un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.
Oficiālie dati rāda, ka no šiem uzņēmumiem daļai ar Abdulmuslimovu nav nekādas formālas saistības, - viņš tajos nav ne līdzīpašnieks, ne valdes vai padomes loceklis. Saskaņā ar Lursoft datiem Abdulmuslimovam tieši pieder kapitāldaļas deviņos uzņēmumos, no kuriem oficiālajā „holdingā” ir tikai četri - līdz ar jau pieminēto 0,1% SIA AB Holding vēl arī 100% SIA Baltic Metal Company, 25% SIA AZ-Inter, 50% SIA Baltic Wood Company un 25% SIA Rēzeknes gaļas kombināts.
Savukārt pārējie četri uzņēmumi, kuros Abdulmuslimovam pieder kapitāldaļas (25,15% SIA BA Konsultācijas, 34% SIA RGK Mobile, 50% SIA Kontar Baltic un 50% SIA Saldoksnis), „holdingā” oficiāli nemaz neietilpst.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
