Abi Bislana grupējuma biedri no Latvijas izraidīti pēc tikšanās ar SAB darbinieku Sparānu
PIETIEK07.08.2012.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Abi tā dēvētā čečenu grupējuma līderim Bislanam Abdulmuslimovam pietuvinātie - Timurs Džamaldajevs un Sergejs Novožilovs - aizvadītajā piektdienā no Latvijas izraidīti pēc tikšanās ar augstistāvošu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu. Vēršanās pret konkrētajām personām, kuras ir Abdulmuslimova ģimenes locekļi, uzskatāms par brīdinājumu grupējuma līderim netiekties pēc politiskās ietekmes un sašaurināt savas aktivitātes - tieši šādu vēstījumu Džamaldajevam sarunā nodevis Sparāns, norāda Pietiek avoti.
Abdulmuslimova grupējums šo izraidīšanu uztvēris kā "kara pieteikumu", un tiek prognozēts, ka drīzumā publiskajā telpā noplūdīs kompromitējoša informācija, kas skar Latvijas tiesībsargājošās iestādes un politisko eliti.
Īsi pirms abu vīriešu izraidīšanai no Latvijas ar vienu no viņiem - Timuru Džamaldajevu - bija ticies SAB augsta ranga darbinieks Aigars Sparāns, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikšanās laikā Džamaldajevam, kurš ir Abdulmuslimovam pietuvināta persona, jo ir viņa sievas Rozas brālis, izteikts brīdinājums, ka tā dēvētajam "čečenu grupējumam" jāsašaurina sava noziedzīgā darbība, jāizvairās no publiskiem incidentiem, tostarp no centieniem meklēt kontaktus ar politiķiem un amatpersonām. Abdulmuslimovam pietuvināts ģimenes saišu dēļ esot arī otrs izraidītais vīrietis Sergejs Novožilovs. Viņš pēc neapstiprinātas informācijas ir Abdulmuslimova sievas māsas vīrs.
Formālais iemesls SAB darbinieka kontaktam ar Timuru Džamaldajevu bijusi vīrieša uzturēšanās atļaujas pagarināšana, jo tās termiņš beidzas pēc dažiem mēnešiem. Otram izraidītajam vīrietim - Sergejam Novožilovam - uzturēšanās atļauja pagarināta pavisam nesen - aprīlī, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tādējādi tikai pirms trim mēnešiem tiesībsargājošās un drošības iestādes viņa darbībās nesaskatīja to apdraudējumu, kas aizvadītajā nedēļā bija pamats Novožilova izraidīšanai no valsts.
Tāpat, pēc Pietiek avotu teiktā, Timuram Džamaldajevam izteikts piedāvājums sadarboties ar SAB, ziņojot par "čečenu grupējumā" notiekošo, no kā vīrietis atteicies. Pēc vairāku avotu teiktā, saruna beigusies ar Sparānam izteiktiem draudiem, kā dēļ SAB darbinieku jau aptuveni nedēļu pavada apsardze. SAB rīcība bijusi zibenīga - nesagaidot rīcību no abu aizturēto vīriešu advokātiem, Džamaldajevs un Novožilovs nogādāti uz Latvijas-Krievijas robežu, kur viņus sagaidījuši Krievijas FSB (Federālā drošības dienesta) pārstāvji.
Iekšlietu ministrija (IeM), kas, pamatojoties uz SAB atzinumu, pieņēma lēmumu par abu vīriešu izraidīšanu, viņus iekļaujot tā dēvētajā "melnajā sarakstā", atsaukusies uz Imigrācijas likuma pirmās daļas pirmajiem trim punktiem, kas saistīti ar apsūdzībām par personas darbību noziedzīgā organizācijā, draudiem valsts drošībai un aizdomām par smaga nozieguma izdarīšanu vai plānošanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Atsauce uz šiem likuma pantiem, konkrēti sadaļā par izraidāmā ārzemnieka darbošanos noziedzīgā organizācijā, ir pirmais līdz šim zināmais gadījums, kad valsts drošības iestāde šādā kontekstā publiski runā par tā dēvēto "Bislana grupējumu". Aprīļa beigās, kad Bislanu Abdulmuslimovu īslaicīgi aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Pietiek publicēja atsevišķus pirms vairākiem gadiem tapušus un vēlāk no Drošības policijas noplūdušus aģentu ziņojumus par viņa un līdzgaitnieku darbības ēnas pusi. Šajos ziņojumos, par kuru noplūdi Drošības policijā pirms vairākiem gadiem notikusi dienesta izmeklēšana, Abdulmuslimovs atklājas kā organizētās noziedzības autoritāte, kas sava biznesa legālo "cepuri" veido, ar spēku pārņemot uzņēmumus, kā to izkārtni vadībā saglabājot iepriekšējos īpašniekus.
Imigrācijas likuma 61. panta pirmās daļas pirmais, otrais un trešais punkts noteic, ka iekšlietu ministrs var izlemt par ārzemnieka iekļaušanu sarakstā, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatī, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs; ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai; ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks izdarījis vai plāno izdarīt smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
