Āboltiņa jaunajā "Vienotības" valdē grib redzēt tikai pozitīvi vērtētos, izņēmums - viņa pati un Zaķis
PIETIEK12.11.2012.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Solvita Āboltiņa, kura 1. decembrī gaidāmajā Vienotības kongresā par spīti arī kritiskajiem vērtējumiem konkurences trūkuma dēļ visticamāk tiks pārvēlēta partijas vadībā, izvirzījusi kritēriju, ka uz jauno Vienotības valdes sastāvu jāvirza tie, kuru reitings sabiedrībā ir viennozīmīgi pozitīvs. Izņēmumu Vienotības līdere attiecinājusi uz sevi un savu domubiedru, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No avotiem Vienotībā zināms, ka pasūtītās aptaujas uzrādījušas zemu Āboltiņas un nodokļu optimizācijā nesen pieķertā Zaķa reitingu sabiedrībā. Tomēr abi tiek uzskatīti par pašlaik partijā neaizvietojamiem cilvēkiem, tādēļ pretendēs uz valdes locekļu amatiem.
Āboltiņas pārvēlēšana šaubas nerada, jo neviens no iespējamiem konkurentiem nav piekritis kandidēt uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, bet par Zaķa pārvēlēšanu valdē Vienotībā pārliecības nav, un viņa likteni, pēc atsevišķu avotu partijas iekšienē atzītā, izšķirs tas, cik lielu pārliecināšanas darbu viņa labā veiks līdere.
"Zaķa reitings pēc stāsta ar džipa pirkšanu nav spožs, bet neievēlēt viņu valdē nozīmētu uzrādīt nopietnas problēmas partijā, tas radītu caurumu varā, kuru būtu grūti aizdrīvēt," - aptuveni tā šo dilemmu pamatoja kāds partijas biedrs.
Iepriekš Āboltiņa ir asi vērsusies pret citiem reitingu kritumu piedzīvojušiem partijas biedriem, nepieļaujot viņu kandidēšanu. Iekšlietu ministres un savulaik vienas no redzamākajām Jaunā laika politiķēm Lindas Mūrnieces popularitātes kritums noveda pie viņas demisijas, ko uzspieda partijas spice, ekonomikas ministram Artim Kamparam tika ieteikts nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un vairs nepretendēt uz ministru amatiem, bet darījuma attiecībās ar Aivaru Lembergu pieķertajai un Saeimā nepārvēlētajai Silvai Bendrātei, kura tika uzskatīta par Āboltiņas tuvu draudzeni, netika sagādāts amats valsts pārvaldē, lai gan partijā bija cilvēki, kas to atbalstīja.
Visi nosauktie iepriekš bija partijas valdes locekļi un piedzīvoja kritienu, kurā partijas spice viņiem nepalika apakšā "spilvenu". Tādēļ Zaķa aizstāvēšana pašlaik tiek skaidrota ar viņa ietekmes pieaugumu, ņemot vērā saimnieciskās intereses Satiksmes ministrijā, un faktu, ka Vienotības rezervistu soliņš ir saīsinājies.
Daļa pret Āboltiņu vērstās kritikas pēdējā laikā saistīta ar viņas nostāšanos Lemberga pusē, kad pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) rīkojumu par Ventspils mēra atstādināšanu viņa nodēvēja par puicisku. Tomēr, ja var ticēt jaunākajiem partiju reitingiem, sabiedrība politiķus par to netiesā, gluži otrādi, un tas varētu izskaidrot politiķu nerēķināšanos ar risku zaudēt sabiedrības uzticību.
Pašvaldību ministra Sprūdža vēršanās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pār kuru gulst interešu konflikta un korupcijas aizdomu ēna, atbalstu Reformu partijai nav vairojusi. Par to liecina Pietiek rīcībā esošie dati no īpaši pēc atsevišķu partiju pasūtījuma veiktās aptaujas, kas tādēļ netiek publiskota. Saskaņā ar aptauju, kas veikta oktobra beigās un sakrīt ar Sprūdža aktivitātēm, par Reformu partiju pašlaik Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,5% vēlētāju. Tas ir jau tā zemā partijas reitinga vēl lielāks kritums, jo pirms tam reitings bija 3,4%.
Savukārt Vienotības reitings, kuras līderi - Āboltiņa, Zaķis un arī premjers Valdis Dombrovskis Ventspils strīdā nostājās vairāk Lemberga pusē vai vismaz nepauda skaidru atbalstu Sprūdžam, turas 15% robežās un ir piedzīvojis pat nebūtisku kāpumu statistiskās kļūdas robežās. Tāpat ar Lembergu cieši saistītās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings stabili turas virs 11% atzīmes.
Skaļi izskanējusī kampaņa par papildu naudas paredzēšanu valsts nākamā gada budžetā demogrāfijas problēmu risināšanai nav palīdzējusi Nacionālajai apvienībai, kuras reitings ir iestrēdzis virs 7% atzīmes (7,8%, salīdzinot ar 7,9% iepriekšējā aptaujā). Reitingu līderis saskaņā ar šiem partiju rīcībā esošajiem aptaujas datiem vēl aizvien ir Saskaņas centrs ar 23% atbalstu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
