Āboltiņa jaunajā "Vienotības" valdē grib redzēt tikai pozitīvi vērtētos, izņēmums - viņa pati un Zaķis
PIETIEK12.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Solvita Āboltiņa, kura 1. decembrī gaidāmajā Vienotības kongresā par spīti arī kritiskajiem vērtējumiem konkurences trūkuma dēļ visticamāk tiks pārvēlēta partijas vadībā, izvirzījusi kritēriju, ka uz jauno Vienotības valdes sastāvu jāvirza tie, kuru reitings sabiedrībā ir viennozīmīgi pozitīvs. Izņēmumu Vienotības līdere attiecinājusi uz sevi un savu domubiedru, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No avotiem Vienotībā zināms, ka pasūtītās aptaujas uzrādījušas zemu Āboltiņas un nodokļu optimizācijā nesen pieķertā Zaķa reitingu sabiedrībā. Tomēr abi tiek uzskatīti par pašlaik partijā neaizvietojamiem cilvēkiem, tādēļ pretendēs uz valdes locekļu amatiem.
Āboltiņas pārvēlēšana šaubas nerada, jo neviens no iespējamiem konkurentiem nav piekritis kandidēt uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, bet par Zaķa pārvēlēšanu valdē Vienotībā pārliecības nav, un viņa likteni, pēc atsevišķu avotu partijas iekšienē atzītā, izšķirs tas, cik lielu pārliecināšanas darbu viņa labā veiks līdere.
"Zaķa reitings pēc stāsta ar džipa pirkšanu nav spožs, bet neievēlēt viņu valdē nozīmētu uzrādīt nopietnas problēmas partijā, tas radītu caurumu varā, kuru būtu grūti aizdrīvēt," - aptuveni tā šo dilemmu pamatoja kāds partijas biedrs.
Iepriekš Āboltiņa ir asi vērsusies pret citiem reitingu kritumu piedzīvojušiem partijas biedriem, nepieļaujot viņu kandidēšanu. Iekšlietu ministres un savulaik vienas no redzamākajām Jaunā laika politiķēm Lindas Mūrnieces popularitātes kritums noveda pie viņas demisijas, ko uzspieda partijas spice, ekonomikas ministram Artim Kamparam tika ieteikts nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un vairs nepretendēt uz ministru amatiem, bet darījuma attiecībās ar Aivaru Lembergu pieķertajai un Saeimā nepārvēlētajai Silvai Bendrātei, kura tika uzskatīta par Āboltiņas tuvu draudzeni, netika sagādāts amats valsts pārvaldē, lai gan partijā bija cilvēki, kas to atbalstīja.
Visi nosauktie iepriekš bija partijas valdes locekļi un piedzīvoja kritienu, kurā partijas spice viņiem nepalika apakšā "spilvenu". Tādēļ Zaķa aizstāvēšana pašlaik tiek skaidrota ar viņa ietekmes pieaugumu, ņemot vērā saimnieciskās intereses Satiksmes ministrijā, un faktu, ka Vienotības rezervistu soliņš ir saīsinājies.
Daļa pret Āboltiņu vērstās kritikas pēdējā laikā saistīta ar viņas nostāšanos Lemberga pusē, kad pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) rīkojumu par Ventspils mēra atstādināšanu viņa nodēvēja par puicisku. Tomēr, ja var ticēt jaunākajiem partiju reitingiem, sabiedrība politiķus par to netiesā, gluži otrādi, un tas varētu izskaidrot politiķu nerēķināšanos ar risku zaudēt sabiedrības uzticību.
Pašvaldību ministra Sprūdža vēršanās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pār kuru gulst interešu konflikta un korupcijas aizdomu ēna, atbalstu Reformu partijai nav vairojusi. Par to liecina Pietiek rīcībā esošie dati no īpaši pēc atsevišķu partiju pasūtījuma veiktās aptaujas, kas tādēļ netiek publiskota. Saskaņā ar aptauju, kas veikta oktobra beigās un sakrīt ar Sprūdža aktivitātēm, par Reformu partiju pašlaik Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,5% vēlētāju. Tas ir jau tā zemā partijas reitinga vēl lielāks kritums, jo pirms tam reitings bija 3,4%.
Savukārt Vienotības reitings, kuras līderi - Āboltiņa, Zaķis un arī premjers Valdis Dombrovskis Ventspils strīdā nostājās vairāk Lemberga pusē vai vismaz nepauda skaidru atbalstu Sprūdžam, turas 15% robežās un ir piedzīvojis pat nebūtisku kāpumu statistiskās kļūdas robežās. Tāpat ar Lembergu cieši saistītās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings stabili turas virs 11% atzīmes.
Skaļi izskanējusī kampaņa par papildu naudas paredzēšanu valsts nākamā gada budžetā demogrāfijas problēmu risināšanai nav palīdzējusi Nacionālajai apvienībai, kuras reitings ir iestrēdzis virs 7% atzīmes (7,8%, salīdzinot ar 7,9% iepriekšējā aptaujā). Reitingu līderis saskaņā ar šiem partiju rīcībā esošajiem aptaujas datiem vēl aizvien ir Saskaņas centrs ar 23% atbalstu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
