Āboltiņa jaunajā "Vienotības" valdē grib redzēt tikai pozitīvi vērtētos, izņēmums - viņa pati un Zaķis
PIETIEK12.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Solvita Āboltiņa, kura 1. decembrī gaidāmajā Vienotības kongresā par spīti arī kritiskajiem vērtējumiem konkurences trūkuma dēļ visticamāk tiks pārvēlēta partijas vadībā, izvirzījusi kritēriju, ka uz jauno Vienotības valdes sastāvu jāvirza tie, kuru reitings sabiedrībā ir viennozīmīgi pozitīvs. Izņēmumu Vienotības līdere attiecinājusi uz sevi un savu domubiedru, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No avotiem Vienotībā zināms, ka pasūtītās aptaujas uzrādījušas zemu Āboltiņas un nodokļu optimizācijā nesen pieķertā Zaķa reitingu sabiedrībā. Tomēr abi tiek uzskatīti par pašlaik partijā neaizvietojamiem cilvēkiem, tādēļ pretendēs uz valdes locekļu amatiem.
Āboltiņas pārvēlēšana šaubas nerada, jo neviens no iespējamiem konkurentiem nav piekritis kandidēt uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, bet par Zaķa pārvēlēšanu valdē Vienotībā pārliecības nav, un viņa likteni, pēc atsevišķu avotu partijas iekšienē atzītā, izšķirs tas, cik lielu pārliecināšanas darbu viņa labā veiks līdere.
"Zaķa reitings pēc stāsta ar džipa pirkšanu nav spožs, bet neievēlēt viņu valdē nozīmētu uzrādīt nopietnas problēmas partijā, tas radītu caurumu varā, kuru būtu grūti aizdrīvēt," - aptuveni tā šo dilemmu pamatoja kāds partijas biedrs.
Iepriekš Āboltiņa ir asi vērsusies pret citiem reitingu kritumu piedzīvojušiem partijas biedriem, nepieļaujot viņu kandidēšanu. Iekšlietu ministres un savulaik vienas no redzamākajām Jaunā laika politiķēm Lindas Mūrnieces popularitātes kritums noveda pie viņas demisijas, ko uzspieda partijas spice, ekonomikas ministram Artim Kamparam tika ieteikts nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un vairs nepretendēt uz ministru amatiem, bet darījuma attiecībās ar Aivaru Lembergu pieķertajai un Saeimā nepārvēlētajai Silvai Bendrātei, kura tika uzskatīta par Āboltiņas tuvu draudzeni, netika sagādāts amats valsts pārvaldē, lai gan partijā bija cilvēki, kas to atbalstīja.
Visi nosauktie iepriekš bija partijas valdes locekļi un piedzīvoja kritienu, kurā partijas spice viņiem nepalika apakšā "spilvenu". Tādēļ Zaķa aizstāvēšana pašlaik tiek skaidrota ar viņa ietekmes pieaugumu, ņemot vērā saimnieciskās intereses Satiksmes ministrijā, un faktu, ka Vienotības rezervistu soliņš ir saīsinājies.
Daļa pret Āboltiņu vērstās kritikas pēdējā laikā saistīta ar viņas nostāšanos Lemberga pusē, kad pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) rīkojumu par Ventspils mēra atstādināšanu viņa nodēvēja par puicisku. Tomēr, ja var ticēt jaunākajiem partiju reitingiem, sabiedrība politiķus par to netiesā, gluži otrādi, un tas varētu izskaidrot politiķu nerēķināšanos ar risku zaudēt sabiedrības uzticību.
Pašvaldību ministra Sprūdža vēršanās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pār kuru gulst interešu konflikta un korupcijas aizdomu ēna, atbalstu Reformu partijai nav vairojusi. Par to liecina Pietiek rīcībā esošie dati no īpaši pēc atsevišķu partiju pasūtījuma veiktās aptaujas, kas tādēļ netiek publiskota. Saskaņā ar aptauju, kas veikta oktobra beigās un sakrīt ar Sprūdža aktivitātēm, par Reformu partiju pašlaik Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,5% vēlētāju. Tas ir jau tā zemā partijas reitinga vēl lielāks kritums, jo pirms tam reitings bija 3,4%.
Savukārt Vienotības reitings, kuras līderi - Āboltiņa, Zaķis un arī premjers Valdis Dombrovskis Ventspils strīdā nostājās vairāk Lemberga pusē vai vismaz nepauda skaidru atbalstu Sprūdžam, turas 15% robežās un ir piedzīvojis pat nebūtisku kāpumu statistiskās kļūdas robežās. Tāpat ar Lembergu cieši saistītās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings stabili turas virs 11% atzīmes.
Skaļi izskanējusī kampaņa par papildu naudas paredzēšanu valsts nākamā gada budžetā demogrāfijas problēmu risināšanai nav palīdzējusi Nacionālajai apvienībai, kuras reitings ir iestrēdzis virs 7% atzīmes (7,8%, salīdzinot ar 7,9% iepriekšējā aptaujā). Reitingu līderis saskaņā ar šiem partiju rīcībā esošajiem aptaujas datiem vēl aizvien ir Saskaņas centrs ar 23% atbalstu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
