Āboltiņa Krievijas TV speciālraidījumā palīdz cīnīties ar „informācijas karu pret Krieviju”
PIETIEK31.03.2016.
Komentāri (83)
Iesaki rakstu: 
Trešdien Krievijas valsts televīzijas raidījuma Speciālkorespondents kārtējā sērija ar nosaukumu Informācijas karš pret Krieviju Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, partijas Vienotība līdzšinējā vadītāja Solvita Āboltiņa, faktiski lejot ūdeni uz raidījuma veidotāju dzirnavām, kritiski izteicās gan par Baltijas valstu jauno propagandas filmu Ģenerālplāns, gan par Latvijas žurnālistiem.
„Man gribētos tomēr šajā filmā redzēt arī otru pusi. Ir parādīta tikai viena puse, un nez vai tas liks domāt, piemēram, jebkurai auditoriju. Krievvalodīgie žurnālisti uzdod jautājumu, lai uzzinātu intervējamā viedokli, bet Latvijas masu informācijas līdzekļi vienmēr ierodas jau ar gatavu nostāju,” raidījumā paziņoja Latvijas politiķe. Pilns raidījuma ieraksts skatāms šeit, savukārt Āboltiņas izteikumi skatāmi raidījuma 31. minūtes beigās.
Ar šo izteikumu, kas bija samontēts no vismaz divām daļām, Āboltiņa faktiski atbalstīja raidījuma autoru kritisko attieksmi pret Baltijas valstu kopējo „dokumentālo filmu” Ģenerālplāns, kas faktiski ir baltiešu propagandas filma un pretpasākums Krievijas propagandas vilnim.
Režisora Jura Pakalniņa filma Ģenerālplāns ir Latvijas filmu studijas Mistrus Media, Lietuvas filmu studijas Monoklis un Igaunijas filmu studijas Allfilm kopražojums.
Šī propagandas filma saskaņā ar tās veidotāju vērtējumu „parāda Kremļa izmantotos paņēmienus, nodemonstrē, kā darbojas Krievijas propagandas mašinērija, un atklāj, ka viens un tas pats darbības plāns tiek pārbaudīts un likts lietā vairākās Eiropas valstīs”.
Filma nelielam interesentu lokam tika rādīta 3. martā, bet nākamnedēļ, 5. aprīlī šo filmu plāno rādīt Latvijas Televīzija. Filmas finansētāji pagaidām nav atklāti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
