Āboltiņa vēl pirms Junkura mandāta iegūšanas jau sākusi "savu cilvēku" iekārtošanu pašas iekārotajā Nacionālās drošības komisijā
PIETIEK05.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ne tikai sev aizkulišu sarunās jau faktiski nodrošinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājas krēslu, bet, vēl pirms ieguva tiesības uz Jāņa Junkura nolikto mandātu, aizejošās 11. Saeimas pēdējā Prezidija sēdē pirmdien, 3. novembrī, izcīnījusi jaunas štata vietas izveidošanu NDK savai bez darba palikušajai biroja vadītājai - Klāva Olšteina dzīvesbiedrei Laurai Ošlejai (attēlā pa labi). Šī jaunā Saeimas štata vieta burtiski izcīnīta Āboltiņas un trešdien par tieslietu ministru kļuvušā Dzintara Rasnača (NA) parupjā vārdu apmaiņā, kuras atreferējumu publicējam.
Solvita Āboltiņa par spīti tam, ka 12. Saeimā iekļuva, tikai pateicoties Jāņa Junkura lēmumam atteikties no sava mandāta, kas publiski daudz kritizēts, un tam, ka Vienotību skar Drošības policijas (DP) izmeklēšana par iespējamo balsu pirkšanu Latgalē, visticamāk īstenos savu ieceri vadīt Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), kas realizē parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem, tostarp DP un Satversmes aizsardzības biroju (SAB).
Tas panākts aizkulišu sarunās un, izmantojot to, ka Saeimas jaunievēlētā opozīcija - No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) nespēj rast kopīgu valodu. Proti, kā neoficiālos komentāros atzinuši atsevišķi Nacionālās apvienības (NA) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi, šo frakciju pārstāvji būtu gatavi bloķēties ar opozīcijas pārstāvjiem, lai par NDK priekšsēdētāju ievēlētu kādu kompromisa kandidātu, nevis Āboltiņu.
Tomēr jau šobrīd Saeimas kuluāros zināms, ka Āboltiņa izplānojusi "plānu B" šādam gadījumam - grozīt Saeimā akceptēto komisiju veidošanas principu, kas noteic, ka NDK ir pa vienam pārstāvim no katras komisijas, un panākt NDK locekļu skaita palielināšanu līdz septiņiem, tādējādi panākot sev pārsvaru, ievēlot komisijas sastāvā sev lojālu deputātu. To iecerēts pamatot ar NDK īpašo lomu un noslodzi uz laiku, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts 2015. gada pirmajā pusē. Tomēr visticamāk šādu plānu nebūs nepieciešams īstenot - par Āboltiņas "plānu B" uzzinājušie opozīcijas deputāti centienus vienoties par citu kompromisa kandidātu NDK vadībā faktiski jau atmetuši, liecina deputātu izteikumi. Kā iespējamie pretendenti uz NDK minēti Kārlis Seržants, kuru darbam NDK nominēs ZZS, un Mārtiņš Bondars no LRA.
Pamatojums citu partiju vēlmei novērst Āboltiņas ievēlēšanu par NDK priekšsēdētāju ir gan bažas par Vienotībai jau pārmesto specdienestu izmantošanu politisko konkurentu apkarošanā, gan fakts, ka Vienotība tādējādi iegūtu piecas no astoņām vietām Nacionālās drošības padomē, kas vienai partijai dotu faktisku kontroli pār specdienestiem un ietekmi uz dienaskārtības noteikšanu ar nacionālo drošību saistītos jautājumos, kas skar arī ekonomiskās intereses.
Pietiek publicē fragmentu no 11. Saeimas pēdējās Prezidija sēdes protokola, kurā redzams, ar kādiem argumentiem, tostarp savstarpējiem parupjiem apvainojumiem, Āboltiņa cīnījusies par jaunas štata vietas izveidošanu NDK. Lai gan kandidāta uzvārds neizskan, Saeimā zināms, ka vieta tiek gatavota Āboltiņas uzticības personai, nu jau eksdeputāta Klāva Olšteina dzīvesbiedrei Laurai Ošlejai, kura līdz šim vadīja Vienotības līderes biroju. Jaunas štata vietas izveide pamatota ar NDK īpašo lomu un noslodzi Latvijas ES prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusē.
Noprotams, ka tieši šādā veidā - izceļot NDK īpašo lomu Latvijas prezidentūras laikā, Āboltiņa, kura nule zaudējusi valsts otrās augstākās amatpersonas godu, ieplānojusi atgriezties valsts pirmo amatpersonu šaurajā lokā, jo NDK plānots spēlēt aktīvu lomu, nosakot dienaskārtību Latvijas prezidentūras laikā.
Pielikums
Latvijas Republikas 11.Saeimas Prezidija
2014.gada 3.novembra sēdes
stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Labdien, sākam, nu, es ceru, ka, nu, noteikti pēdējo 11.Saeimas Prezidija sēdi. Tātad mums tomēr vēl bija jautājumi, kas bija jāskata, un arī Zatlera kungs lūdza sasaukt pēc tam slēgto Prezidija sēdi, tātad, lai noinformētu par darba grupas gala rezultātiem. Un tur ir arī vēl vesela virkne dokumenti, kas ir apstiprināmi, lai mēs neatstājam.
(….)
A.Klementjevs. Pie dažādiem es…
Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!
A.Klementjevs. Sakarā ar to, ka ir izskatīts jautājums par jaunām štata vietām nākošajā Prezidijā, ja, es lūdzu arī Kancelejai sagatavot izmaiņas tur, kur ierosināja mums Zatlera kungs. Tas, ka Nacionālās drošības komisijai vajadzīgs vēl viens konsultants, kurš palīdzētu uz to prezidentūras laiku un uz to momentu, kad ļoti daudz atrasti pārkāpumi, un lai viņus būtu iespēja kontrolēt arī no likumdošanas komisijas, kuru Zatlera kungs pārstāvēja. Lūdzu, izveidot Nacionālajā drošības komisijā vēl vienu konsultanta vietu. Jautāsiet – uz kā rēķina? Mēs ar Ziemeļa kungu pastrādājām, atradām Ekspluatācijas nodaļā vēl vienu inženieri, no kura mēs varam atteikties, sakarā ar to, ka pagājušo reiz mēs apstiprinājām vadītāju. Un vadītājs arī jaunais piekrita tam, ka viņš var iztikt bez šī inženiera, bet šo naudu pārlikt uz svarīgākām tēmām, par ko mēs jau runājām jau pusgadu. Paldies, tas ir mans ierosinājums.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Rasnača kungs!
Dz.Rasnačs. Jā, es iebilstu pret šādu rīcību tajā taupības režīmā, kādā mēs strādājam. Un man ir pamatotas bažas, ka vienkārši tiek nodrošinātas vietas tiem cilvēkiem, kuri, aizejot šim Prezidijam, būs spiesti palikt bez darba.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Inese!
Te pat apstulbu…
I.Lībiņa-Egnere. Jā, ja jau mēs… Ja jau mēs sākām…
Sēdes vadītāja. No potenciālā tieslietu ministra puses… kaut kā… sākt ar tādiem…
I.Lībiņa-Egnere. …sākam runāt par šādiem jautājumiem. Tad es arī vēlētos vērst uzmanību, ka tik tiešām šī ir Prezidija pēdējā sēde un, un… arī Prezidija locekļi arī beidz savas gaitas, un arī līdz ar to šajā Prezidijā dažādas panāktās vienošanās par to, kad… kas, kas ir tā kā kopīgi ar vienu sekretāru, kas ir ar vairākām. Mums ir arī jāskatās tad no Kancelejas puses. Es saprotu, ka šobrīd tā situācija ir tāda, ka ir arī jādomā par sekretāra biedru un sekretāra sekretāri. Un arī par to es lūdzu Kanceleju štatu saraksta kontekstā padomāt, nevis tādēļ, ka mēs dzīvojam vai nedzīvojam taupības režīmā, bet tāpēc, ka ir jānodrošina pilnvērtīgs Prezidija darbs.
Sēdes vadītāja. Paldies!
Jā, Rasnača kungs, nu, mēs, protams… Vārda brīvība ir ļoti svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Katram ir tiesības paust savu viedokli, bet pieklājīgi cilvēki tomēr neizmanto nepārbaudītus apgalvojumus gan par taupības režīmu… šeit klātesošajai presei runāt par to, kādos taupības apstākļos dzīvo Saeima, ir mazākā mērā nekorekti. Un to visu pārējo, nu, lai tas paliek jums uz sirdsapziņas, lai jums veicās dzīvē šajā!
Dz.Rasnačs. Paldies, aizejošā Saeimas priekšsēdētāja, bija ļoti patīkami dzirdēt sevišķi jūsu pirmo repliku pēc manis teiktā. Es ceru, ka stenogrammā tā būs ierakstīta. Tā vēlreiz apliecina jūsu īpaši augsto intelekta pakāpi. Paldies.
A.Klementjevs. Tikai tehniski…
Sēdes vadītāja. Jā, paldies…
A.Klementjevs. Bet jūs saprotat! Mēs arī saprotam par taupību un visu pārējo, bet mēs arī dzirdējām slēgtajā daļā… Četri Prezidija locekļi, ka mums ir dramatiska situācija, un bija pateikts, ka Nacionālās drošības komisijas konsultants, Zatlera kungs neļaus man samelot, nevar vēl to slodzi, ka vajag papildus cilvēku, kurš nodarbosies ar to uzdevumu. Es saprotu, ka nav naudas, un tāpēc mēs Kancelejas ietvaros atradām to momentu, kur mēs varam likvidēt, kurš nav pieprasīts šodien, kur nav tik liela slodze. Un pārlikt visu to uz nākošo cilvēku. Es nesaprotu, kur ir problēma! Tā pati nauda, tik daudz lietderīgāk iztērēta. Tikai ne politiskais, es saprotu, ka gribas politizēt, bet šodien nepolitiskais piedāvājums. Es domāju, ka vairākums no deputātiem to atbalsta.
Dz.Rasnačs. Visu cieņu, Klementjeva kungs, bet man šķiet korekti būtu par šiem jautājumiem lemt jaunajam Prezidijam, nevis tā kā šobrīd.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies, Rasnača kungs. Lūdzu! Vucāna kungs!
Šodien nav sagatavots tāds lēmuma projekts.
J.Vucāns. Jā, tieši tā.
Sēdes vadītāja. Šāds lēmuma projekts nav sagatavots. Rasnača kungs, jūs savu žulti izgāzāt pa velti, aknas jums cietīs. Es jums nedevu vārdu!
Dz.Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Es jums nedevu vārdu! Es devu vārdu Vucāna kungam!
Dz.Rasnačs. Paldies, Ābotiņas kundze! Jūsu replika ir fiksēta stenogrammā. Paldies.
(Sēdes vadītāja smejas.)
J.Vucāns. Jā, es tikai, lai būtu precīzāk saprotams. Tiešām gribēju teikt to, ka priekšlikums, ko izteica Klementjeva kungs un Lībiņas-Egneres kundze, bija Kancelejai izskatīt iespēju un piedāvāt jaunajam Prezidijam risinājumu.
Sēdes vadītāja. Risinājumu, tieši tā. Mēs šodien nepiedāvājam… Jā.
Jā, mēs nepiedāvājam… šodien nav sagatavots lēmuma projekts, par kuru nebūs balsojuma, tas bija priekšlikums, kā jau teicāt: “Lai saglabājas stenogrammā!” Tātad stenogrammā saglabājas arī par komisiju. Vēl kaut kas, Rasnača kungs, stenogrammā nav?
Jā, lūdzu!
J.Vucāns. Tā, un tātad mums Saeimā, stājoties spēkā grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ir parādījusies jauna komisija, Ilgtspējīgās attīstības komisija.
Sēdes vadītāja. Jā, un konsultants.
J.Vucāns. Un arī tātad Kancelejai ir lūgums sagatavot priekšlikumu par šīs komisijas konsultanta nodrošināšanu.
Sēdes vadītāja. Komisijas konsultantu. Jā, tieši nodrošināšanu. Tātad, jā.
A.Klementjevs. Par struktūru, lai būtu skaidrs…
Sēdes vadītāja. Jā, tātad tie tiešām arī būs jaunā Prezidija darba kārtības jautājumi, jebkurā situācijā šīs amata vietas, par kurām…
J.Vucāns. Tā. Es saprotu, ka tāpat kā… Ka šeit droši vien tāpat tā struktūra būtu tāda, ka viens vecākais konsultants, viens konsultants un viens tehniskais sekretārs.
Sēdes vadītāja. Jā, jo tā būs atkal no mazajām komisijām, kura, kura nereglamentē deputātu skaitu. Un tātad visdrīzāk arī varētu būt diezgan daudz deputātu. Tā kā labi. Paldies.
Tā, tālāk ir “Iesniegumi par kavējumu attaisnošanu”.
(…)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to atklātās daļas visi jautājumi izskatīti. Vēlreiz visiem paldies par darbu. Cerams, ka jums vismaz būs konstruktīvāks darbs nākamajā Prezidijā, darba nebūs mazāk. Paldies.
Tā kā slēgtā daļa pēc Zatlera kunga lūguma...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
