Iesaki rakstu: 
5627 lati – tāda summa ik mēnesi no Saeimas budžeta tiek tērēta parlamenta spīkeres, Vienotības un Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas biroja darbinieku algošanai. Tostarp 1163 latus pirms nodokļu nomaksas par politisku padomu sniegšanu Āboltiņai ik mēnesi no Saeimas budžeta saņem par Vienotības pelēko kardinālu vai kasieri kuluāros dēvētais Edgars Jaunups. Filozofs, tagad reklāmas tekstu autors Ilmārs Šlāpins, kurš savulaik rakstījis runas Andrim Šķēlem un Aigaram Kalvītim, bet nu šo pašu pakalpojumu sniedz Āboltiņai, no Saeimas budžeta atalgojumu nesaņemot. Šlāpins ir algots darbinieks reklāmas aģentūrā McCann Erickson Riga, ar ko ir līgums Vienotībai. Pietiek jau rakstīja, ka Šlāpina spalvai pieder arī Kalvīša „trekno gadu” apzīmējums.
Jaunups nav vienīgais ar Vienotību politiski saistītais cilvēks, kurš par darbu Āboltiņas labā algu saņem no Saeimas budžeta. Lielāko atalgojumu Āboltiņas komandā saņem viņas biroja vadītāja Gunda Reire – 1465 latus pirms nodokļu nomaksas. Reire ir šim amatam politiski izraudzīts cilvēks, viņu saista radniecīgas saites ar Vienotības frakcijas deputātu Jāni Reiru, kurš ir viņas dzīvesbiedrs.
Otrs lielākais atalgojums ir Āboltiņas ārlietu padomniekam Uģim Bambem – 1305 lati pirms nodokļu nomaksas. Bambe šo amatu ieņēma arī iepriekšējā Saeimas spīkera Gudara Daudzes birojā. Viņš iepriekš strādājis Ārlietu ministrijā un norīkot parlamenta priekšsēdētājam padomnieku no diplomātu vidus ir tradīcija, ņemot vērā, ka spīkera pienākumos ietilpst arī valsts reprezentēšana ārpolitiskos kontaktos.
Kopš marta Āboltiņai ir arī padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. Šo amatu ieņem līdzšinējais finanšu ministra preses sekretārs vēl no Einara Repšes laikiem Aleksis Jarockis. Viņa alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 1100 latu. Saeimas priekšsēdētājai arī pienākas no parlamenta budžeta algota sekretāre palīdze. Šo amatu ieņem Vineta Danielsone, kuras alga pirms nodokļu nomaksas ir 594 lati, Pietiek uzzināja no Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja sniegtās informācijas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
