Administrators bez saskaņošanas ar kreditoriem groza saistību dzēšanas plānu
PIETIEK12.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatīgu šoku piedzīvojuši maksātnespējīgā Marisa Jansona kreditori, uzzinot, ka maksātnespējas administrators Gints Laiviņš-Laivenieks no saistību dzēšanas plāna pēkšņi izņēmis vērtīgāko parādnieka īpašumu, kuru maksātnespējas procesa laikā pamanījusies citas tiesvedības ietvaros pārdot tiesu izpildītāja Vēsma Ampermane. Lai gan Jansona saistību dzēšanas plāns paredzēja šo īpašumu pārdot tikai šogad un iegūto summu sadalīt visiem viņa kreditoriem, tiesu izpildītājas un maksātnespējas administratora veiklā rīcība atstājusi kreditorus ar garu degunu, ļaujot vienam no kreditoriem gūt neapšaubāmas priekšrocības.
Liels bija Marisa Jansona kreditoru pārsteigums, kad viņi pēkšņi ieraudzīja, ka zemesgrāmatā no nekustamā īpašuma Mazapiņi Straupes pagasta Pārgaujas novadā noņemta īpašnieka maksātnespējas atzīme un tam uzradies jauns īpašnieks, kurš to ieguvis izsolē, ko rīkoja tiesu izpildītāja Vēsma Ampermane citas parādu piedziņas prasības ietvaros.
Lai gan izsole notikusi jau 2010.gadā, jaunais īpašnieks - uzņēmums BMinerāls nebija steidzies ar sava īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā un par to sāka interesēties pēc pāris gadiem, kad konstatēja, ka tas nav iespējams, jo nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā uzlikta maksātnespējas atzīme, kas neļauj Zemesgrāmatas tiesnešiem bez maksātnespējas administratora piekrišanas reģistrēt to jaunam īpašniekam.
Jaunais īpašnieks tad arī vērsās pie maksātnespējas administratora Laiviņa-Laivenieka, lūdzot viņu maksātnespējas atzīmi noņemt. Tā kā maksātnespējas likums skaidri nosaka, ka brīdī, kad pasludināts maksātnespējas process, citi parādu piedziņas procesi ir apturami, administrators nebija mierā piekrist, ka pēkšņi no parādnieka mantas apjoma tiek izņemts viens ļoti vērtīgs nekustamais īpašums, kuru pamanījusies izsolē pārdot tiesu izpildītāja. Tomēr pēc kāda laika administrators tiesā iesniedza pieteikumu maksātnespējas atzīmi no īpašuma dzēst.
Kā Pietiek skaidroja maksātnespējas administratora palīdze Vija Grīga, tas izdarīts pēc tam, kad šādu rīkojumu izdevusi Maksātnespējas administrācija (MNA). Izrādās, jaunais īpašnieks par administratora rīcību sūdzējās Maksātnespējas administrācijā, kas viennozīmīgi noteica – Laiviņam-Laiveniekam no īpašuma jādzēš maksātnespējas atzīme - un izdeva par to īpašu rīkojumu.
Izrādās, ka MNA ir atšķirīgs likuma traktējums no tā, kā likumu izprot parādnieka kreditori. Proti, MNA uzskata, ka likumā noteikts – maksātnespējas process stājas spēkā tad, kad tiek pasludināts, nevis ierosināts. Kā skaidro MNA Administratoru uzraudzības departamenta juriskonsulte Aiga Balcere, ne vienmēr pēc maksātnespējas ierosināšanas tiek arī pasludināta maksātnespēja. Savukārt kreditori uzskata, ka par maksātnespējas sākuma zvanu uzskatāms brīdis, kad tiesa ierosina maksātnespējas lietu. Un tieši šie divi atšķirīgie datumi arī ļāvuši tiesām vairākās instancēs atzīt, ka izsole notikusi likumīgi (spriedums ir stājies spēkā pēc vairākkārtējas pārsūdzēšanas).
Izsole notikusi pāris dienas pēc tam, kad tiesā ierosināta Marisa Jansona maksātnespējas lieta. Proti, tiesa maksātnespējas lietu ierosināja 2010.gada 29.oktobrī, bet izsole notika tā paša gada 1.novembrī. Līdz ar to kreditori, kad apstiprināja Marisa Jansona saistību dzēšanas plānu, neko nezināja par plānoto izsoli, bija pilnīgi pārliecināti, ka šī īpašuma pārdošana notiks tikai šogad, un rēķinājās, ka līdz ar tā pārdošanu varēs atgūt diezgan prāvu daļu no summas, ko Jansons ir parādā.
Par notikušo izsoli, visticamākais, neko nav zinājis arī maksātnespējas administrators, kurš jau pēc maksātnespējas lietas pasludināšanas 2011.gada janvārī vērsies zemesgrāmatā, lai īpašumam uzliktu maksātnespējas atzīmi, kas neļauj to "pa kluso" pārdot, apejot kreditorus.
Tikai pēc tam, kad jautājuma risināšanā iesaistījās MNA, kas bija saņēmusi izsoles uzvarētāja sūdzību, Laiviņš-Laivenieks uzzināja, ka notikusi šāda izsole. Turklāt administrators nesteidzās ar maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, bet gan sagaidīja, kamēr MNA atzina administratora rīcībā normatīvo aktu pārkāpumu un uzlika attiecīgu tiesisko pienākumu, informē Balcere.
„Maksātnespējas administrācija, izskatot iesniedzējas sūdzību un iepazīstoties ar zemesgrāmatā norādīto informāciju, konstatēja, ka līdz pat 2013.gada 29.aprīlim nav dzēsta maksātnespējas atzīme nekustamajam īpašumam. Līdz ar to pie apstākļiem, ka administratoram fakts par minēto tiesas lēmumu bija zināms, jau saņemot Maksātnespējas administrācijas 2013.gada 22.marta vēstuli, ar kuru tika lūgts sniegt paskaidrojumus par iesniedzējas sūdzību, tad Maksātnespējas administrācija atzina Administratora rīcībā normatīvo aktu pārkāpumu un uzlika attiecīgu tiesisko pienākumu,” skaidro Balcere.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
