Advokāta „dāvana” Saeimas pretkorupcijas komisijas vadītājam

Spriedums: ir jāpiedzen Latkovska tiesāšanās izdevumi

Šā gada 8. septembrī Delfi publicēja vārdā neminētu portāla līdzstrādnieku oriģinālrakstu ar virsrakstu „Vaškevičs atsakās maksāt Latkovskim un Čerņeckim; iesaistās tiesu izpildītājs”, kura iniciators, pēc visa spriežot, bija pats deputāts.

Publikācijā bija aprakstīts, kā tikai ar tiesu izpildītāja palīdzību abām amatpersonām – A. Latkovskim un nu jau „aizrotētajam” Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam Kasparam Čerņeckim – izdevies no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča piedzīt tiesas piespriestos tiesāšanās izdevumus.

Tiesa veselās divās instancēs bija noraidījusi V. Vaškeviča pieteikumu par nepatiesas informācijas izplatīšanu un goda un cieņas aizskārumu, un Delfi atreferēja A. Latkovska stāstīto: sākotnēji tiesa nolēmusi, ka V. Vaškevičam viņam jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi 365 eiro apmērā, bet vēlāk summa pieaugusi, ņemot vērā tiesu izpildītāja piemērotos procentus.

„„Runa gan nav [par] naudu, bet attieksmi,” uzsvēra deputāts un piebilda, ka diez vai Vaškeviča advokāti strādā par velti,” – tā A. Latkovska sacīto atreferēja Delfi. K. Čerņeckis publikācijā citēts nebija, taču bija minēts, ka tiesa V. Vaškevičam uzlikusi par pienākumu viņam un A. Latkovskim kopā tiesāšanās izdevumos atmaksāt „vairāk nekā 700 eiro”.

Par 726 eiro - trīs advokāti divās instancēs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs šajā publikācijā gan nebija pieminējis kādu būtisku detaļu – kas ir šie tiesāšanās izdevumi, ko viņam par labu piespriedusi tiesa, un kā tie radušies.

Taču to atklāj Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas pagājušā gada 19.jūnija spriedums, ko V. Vaškevičam kasācijas kārtībā vairs neizdevās pārsūdzēt un kas līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā.

Ar šo spriedumu par labu gan A. Latkovskim, gan K. Čerņeckim no V. Vaškeviča tiek piedzīts pa 363 eiro katram – kopā tātad 726 eiro, norādot, ka šie ir viņu „samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi”. Tas saskaņā ar Civilprocesa likumu nozīmē – tie ir viņu izdevumi advokāta palīdzības samaksai.

Spriedums arī atklāj, kad un kam šie maksājumi veikti. Gan A. Latkovskis, gan K. Čerņeckis šo samaksu par advokātu pakalpojumiem veikuši attiecīgi 2014. gada 20. un 26. novembrī, un rēķini ar gandrīz identiskiem numuriem abiem izrakstīti vienā datumā – 19. novembrī.

Savukārt juridiskos pakalpojumus abām valsts amatpersonām ir snieguši veseli trīs advokāti: A. Latkovski ir pārstāvējis zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, K. Čerņecki – zvērināts advokāts Indulis Balmaks, un tiesas sēdē klāt ir bijis arī, kā minēts tiesas spriedumā, „atbildētāju pārstāvis” – zvērināts advokāts Dainis Lasmanis.

Visi trīs advokāti kā savu prakses vietu uzrāda labi pazīstamo Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroju, kura mājas lapā norādīts, ka „vienotā komandā sapulcinātas spilgtas un radošas personības, kuras aizrautīgi un pašaizliedzīgi var sekmīgi strādāt klientu interesēs un vest īpaši sarežģītas lietas”.

Savukārt par pašu R. Vonsoviču minēts, ka viņš ir „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem, kura praktiskā darba pieredze tiesību zinātņu jomā ir uzkrāta vairāk nekā 25 gadu garumā”.

„Latkovska cena” un reālā cena

Dienas aplēses liecina, ka palīdzības sniegšanai savam klientam – Saeimas deputātam A. Latkovskim advokāts varētu būt patērējis vērā ņemamu laika apjomu: viņš personiski bijis klāt abās tiesas sēdēs Siguldā un Rīgā (kopumā vismaz četras vai piecas stundas, varbūt arī vairāk, kam klāt jāpieskaita ceļā pavadītais laiks).

Klientam ir tikuši sagatavoti paskaidrojumi un citi dokumenti, visticamākais, notikusi arī iepazīšanās ar lietu. Līdzīgi pakalpojumi, kā izriet no tiesas materiāliem, tikuši sniegti arī otrai biroja advokātu aizstāvētajai valsts amatpersonai – K. Čerņeckim.

Kā rāda oficiālie dokumenti, visus šos pakalpojumus R. Vonsovičs savam klientam – Saeimas deputātam sniedzis par 363 eiro. Taču šī oficiāli samaksātā summa rada jautājumu – vai ikviens cilvēks var cerēt, ka „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” viņam šāda apjoma profesionālos pakalpojumus sniegs par šādu cenu?

Nē, nevar cerēt. Kad žurnāliste sazvana advokātu biroju un, uzdodoties par potenciālu klienti, interesējas par iespējamo samaksas apmēru, pēc ilgas tincināšanas (sarunas audioieraksts ir Dienas rīcībā) viņai no sekretāres izdodas saņemt skaidru atbildi – ja tas ir advokāts, tad cena ir 200 eiro stundā, un šī ir cena gan par tiesas stundām, gan kontaktstundām, gan tām stundām, kad raksta pieteikumus utt.

Tas savukārt nozīmē – A. Latkovskis ir no Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja pārstāvjiem saņēmis dārgu, visticamākais, tūkstošus eiro vērtu dāvanu, par to samaksājot tikai niecīgu daļu no tās cenas, kas būtu jāmaksā „parastajiem cilvēkiem”, kuri nav valdošās partijas pārstāvji un neieņem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu.

Deputāts – daudz „īpašāks” pat par kolēģi

A. Latkovska saņemtās „advokāta” dāvanas reālā cena turklāt ir nevis tikai pieņēmums, bet diezgan precīzi noteicama, balstoties uz līdzīgiem gadījumiem.

Šā gada 8. septembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas instancē noraidīja bijušās Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes prasību pret pašu zvērināto advokātu R. Vonsoviču par goda un cieņas aizskārumu.

Pirms tam E. Dreimanes prasību bija noraidījusi Jelgavas tiesa, kas viņai uzlika par pienākumu R. Vonsovičam apmaksāt viņa tiesāšanās izdevumus, - „viens no Latvijas Republikas labākajiem advokātiem” par advokāta pakalpojumiem oficiāli bija iztērējis 1210 eiro. Savukārt pēc otrās instances tiesas advokāta pakalpojumu summa pieaugusi līdz 2100 eiro.

Kā izrādās, šos advokāta pakalpojumus R. Vonsovičam šajā lietā – kas gan pēc būtības, gan pēc citiem parametriem ir ļoti līdzīga A. Latkovska un K. Čerņecka goda un cieņas lietai – ir sniedzis viņa paša biroja advokāts, jau pieminētais D. Lasmanis.

Tas nozīmē, ka pat tuvam kolēģim un partnerim Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča biroja advokāta pakalpojumi šādā lietā ir izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus eiro.

Savukārt tas, ka Saeimas deputātam un VID ģenerāldirektora vietniekam katram šādi šī paša advokātu biroja advokātu pakalpojumi ir izmaksājuši gandrīz sešreiz mazāk, pārliecinoši norāda uz viņiem pasniegtu vērtīgu dāvanu un attiecīgi – uz iemesliem, kāpēc šāda dāvana varētu būt pasniegta.

Advokāta līgumam seko iepirkuma līgums

Juristu aprindās pēdējo gadu laikā bieži ir dzirdēts par to, kā amatpersonas tām personiski sniegtus juridiskos pakalpojumus apmaksā, šo pakalpojumu sniedzējiem nodrošinot uzvaru ienesīgos valsts iepirkumos – protams, ne ar pašu pieņemtiem lēmumiem, bet, izmantojot „politiskos kompanjonus”.

Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze rāda, ka precīzi nedēļu pēc tam, kad A. Latkovskim un K. Čerņeckim ir izrakstīti rēķini par advokāta pakalpojumu apmaksu, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs ir ieguvis Latvijas Garantiju aģentūras līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, kura vērtība bijusi līdz 39 999 eiro.

Savukārt līgumu par juridisko pakalpojumu saņemšanu A. Latkovskis ir noslēdzis 31. oktobrī, kad ekonomikas ministra amatā vēl bija viņa partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis un kad šis iepirkums vēl tikai bija izsludināts. Šajā laikā Latvijas Garantiju aģentūrā, kas pusgadu vēlāk tika pievienota AS Attīstības finanšu institūcija „Altum”, reālā noteicēja bija tieši Ekonomikas ministrija kā valsts kapitāldaļu turētāja.

Interesanti, ka vēl tagad, kad Latvijas Garantiju aģentūra jau sen reorganizēta, Zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs savā mājas lapā to joprojām piemin kā vienu no saviem būtiskajiem klientiem.

Ir „kāda no korupcijas pazīmēm”

No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” sniegtās definīcijas pietiekami skaidri izriet, ka A. Latkovska saņemtā „velte” no advokāta ir tieši dāvana – „jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona”.

Formāli gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības saņemt šādas iespaidīgas dāvanas no faktiski jebkuras personas, attiecībā uz kuru personiski viņš pēc tam nepieņem kādus lēmumus.

„Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju divu gadu laikā pēc dāvanas saņemšanas sagatavot vai izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai administrēt maksātnespējas procesu, kā arī slēgt līgumus vai veikt citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības,” nosaka likums.

Tomēr pazīstamākie korupcijas pētnieki, kurus Diena, gan neminot konkrētus uzvārdus, iepazīstināja ar vispārēju notikušā aprakstu, sliecas notikušo vērtēt kā faktu ar „kādu no korupcijas pazīmēm”.

„Ja gadījumā tirgus cena ir krietni augstāka nekā tā, kas ir sniegta konkrētajam deputātam, es domāju, ka tā ir dienesta stāvokļa izmantošana, kā rezultātā deputāts ir guvis labākus nosacījumus nekā cits. Kā konkrētāk noformulēt, jāpadomā, bet nu ir skaidrs, ka ir pamats vērsties par šādas informācijas atbilstību gan likumam, gan labai praksei,” saka Sabiedrības par atklātību – Delna direktors Jānis Volberts.

Savukārt korupcijas pētnieks Valts Kalniņš vērtē, ka „tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats vērtēt. Neiedziļinoties lietas detaļās, nevar viennozīmīgi pateikt,, kā situācija jāvērtē. Bet tas noteikti ir gadījums, kuru ir pamats aplūkot sīkāk, lai saprastu, vai tā nav kāda aizliegta dāvana”.

Pašlaik šī informācija jau ir nodota KNAB, kas it sācis tās pārbaudi.

Latkovskis saka: „Atā!”

Savukārt pats A. Latkovskis arī pēc atkārtotiem jautājumiem atsakās sniegt Dienai atbildi, kā viņam no „viena no labākajiem advokātiem Latvijas Republikā” izdevies saņemt pakalpojumus par tik niecīgu summu. „Cik prasīja, tik es samaksāju,” skaidro valsts amatpersona.

Radušos iespaidu, ka notikušais ļoti izskatās pēc dāvanas īpaši vai tuvam cilvēkam, A. Latkovskis izliekas neizprotam, - tā vietā viņš vēl un vēlreiz atkārto: „Cik Vaškevičs maksāja savam advokātam? Uzziniet, piezvaniet un izstāstiet! Noteikti jums būs interesanti.”

Savukārt uz norādi, ka atšķirībā no tiesājamā un kriminālmeklētā V. Vaškeviča, kurš jau sen atstādināts no valsts amatiem, viņš tomēr ir Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, A. Latkovskis atbild īsi: „Atā!”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Foto no apollo.lv

Novērtē šo rakstu: