Iesaki rakstu: 
Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, Apvienotā saraksta (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).
Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas saistībā gan ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem.
Joprojām nav nedz sagatavota aktuālā Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, nedz izstrādāti citi svarīgi likumprojekti, kā arī Klimata likumprojekts un Transporta enerģijas likumprojekts tika sagatavoti neprofesionāli un neveiksmīgi virzīti Saeimā. Var arī secināt, ka vēja parku un citu atjaunojamo energoresursu projektu attīstība notiek haotiski. Joprojām nav efektīvas valsts atbalsta sistēmas iedzīvotājiem energoefektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus KEM izveidošana ir prasījusi papildu finanšu resursus, kas ir palielinājuši valsts izdevumus, pēc būtības nespējot sasniegt ministrijai izvirzītos stratēģiskos mērķus.
Ir acīmredzami, ka gan ES, gan jo īpaši Latvijā klimata politika un tās ambiciozie daudzus miljardus prasošie mērķi ir pilnībā zaudējuši savu prioritāti. KEM nav spējusi rīkoties atbilstoši šai situācijai, bet turpina birokrātiski sekot politikām, kas zaudējušas aktualitāti. Tā vietā, lai proaktīvi aizstāvētu Latvijas intereses, saprātīgi pārskatot klimata politikas mērķus un atsakoties no neracionālām, tautsaimniecībai kaitīgām saistībām, ministrija turpina atražot pati sevi.
Turklāt arī sabiedrībā KEM pārsvarā tiek uztverta kā kārtējā birokrātiskā institūcija bez saprotama mērķa, vairumam pēc būtības nespējot atbildēt uz vienkāršu jautājumu, ar ko tieši šī ministrija nodarbojas, kā arī kas ir tās ministrs.
"KEM ir bijusi par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti – izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu. Latvijas prioritāte ir pilnīgi skaidra, tā ir aizsardzība, kurai nepieciešami lieli papildu ieguldījumi. AS kopā ar uzņēmēju organizācijām ir parakstījis memorandu par izdevumu samazināšanu un uztver to nopietni. Ņemot vērā valdības nespēju samazināt izdevumus un jēgpilni apkarot birokrātiju, šis būtu skaidrs pirmais solis, ar ko sākt. Ir jāsāk no pašas augšas," norāda frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
AS deputāti uzskata, ka klimata un enerģētikas ministra amats ir likvidējams, KEM kompetenci sadalot starp EM un VARAM. Tādējādi arī tiks optimizēta valsts pārvaldes struktūra un samazinātas administratīvās izmaksas, jo KEM darbinieki, ja tas būs nepieciešams, tiks pārcelti uz citām ministrijām, novēršot funkciju dublēšanos, kas šobrīd tieši sasaucas ar valsts politikas mērķiem par birokrātijas apkarošanu.
Apvienotā saraksta frakcija aicina Saeimas kolēģus, īpaši tos, kas parakstījuši memorandu ar uzņēmēju organizācijām, atbalstīt šo priekšlikumu un sākt darbu pie plašas valsts pārvaldes reformas.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
