Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā
Oskars Bundža, ārsts Cēsīs10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā. Viņš daudzkārt paudis fundamentālu argumentāciju par pilsoņu attiecībām ar Latvijas valsti un sekmīgu tās pārvaldību.
Levita kungs ilgāk nekā pusgadu ir esošajā amatā, un pagaidām nav manāms, ka iedzīvotājiem būtiski uzlabotos attiecību veidošana ar varas institūcijām. Jāatzīst, nevienai amatpersonai nebūs iespēju situāciju mainīt, ja sabiedrība problēmas ierasti turpinās apspriest vien sociālajos tīklos, gaidot, kamēr valsts pārvalde pati kļūs apzinīga un efektīva.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē izglītības standartus, ikvienam 9. klases absolventam Latvijā jāprot raksturot, kā atšķiras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, jāpārzina tiesiskuma jēdziens, cilvēka pamattiesības, Administratīvā procesa likums un jāspēj atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas.
Diemžēl sabiedrībā, arī tās izglītotākajā daļā arvien biežāk vērojama noliedzoša attieksme pret tiesību zinību minimuma apguves lietderīgumu; daudzuprāt, šī kompetence pilnībā esot jāatstāj juristiem. Vienlaikus ir saprotami, ka valsts pārvaldei un tiesām varētu būt grūti cienīt sabiedrību, kur vairums tās locekļu apzināti atsakās no tiesībām zināt savas tiesības.
Šķiet, mēs, Latvijas iedzīvotāji, arī pēc Levita kunga ievēlēšanas amatā neesam pietiekami aktīvi informējuši Valsts prezidenta institūciju par konkrētām problēmsituācijām saskarsmē ar varas institūcijām. Neesam konsekventi, aktīvi norādījuši uz nereti ilgstošām prettiesiskuma izpausmēm, ko valsts pārvalde varētu efektīvi novērst, ja vien būtu politiska griba un tiktu principiāli ievērots, ka arī iestādes un administratīvās tiesas nedrīkst ignorēt tiesiskuma minimumu.
Tieši Valsts prezidentam būtu nepieciešamā autoritāte, lai, saņemot visaptverošu informāciju, norādītu likumdevējam un izpildvarai uz konkrētām nepilnībām tiesību aktos, to izstrādes procesos vai normu praktiskajā pielietojumā.
Aicinu veicināt Valsts prezidenta aktīvāku iesaisti tieši iekšpolitiskajā darbībā. Levita kunga kompetenci administratīvo tiesību jomā un izpratni ikdienišķās juridiskās problēmsituācijās apliecina savulaik, Valsts pārvaldes iekārtas likuma izstrādes gaitā uzskatāmā veidā formulētās atziņas par administratīvā vājuma izpausmēm Eiropas jaunajās demokrātijās, tostarp Latvijā.
Ikviens var sekmēt Valsts prezidenta institūcijas informētību, sniedzot tai ziņas par jau apzinātiem "robiem" normatīvajos aktos vai sistēmiskiem labas pārvaldības principa ignorēšanas gadījumiem iestāžu darbā; protams, viedokli katram būtu vēlams savu spēju robežās juridiski pamatot.
Ceru, ka manis izplatītais aicinājums rosinās sabiedrību pārvērtēt iekšpolitisko situāciju Latvijā, lai mudinātu Valsts prezidentu aktīvāk iesaistīties ne vien juridiski komplicētu, bet arī ikdienišķu, tomēr sabiedrībai svarīgu tiesisko neskaidrību risināšanā.
Informāciju par savu šo iniciatīvu nosūtu Saeimas valdošās koalīcijas deputātu frakcijām un atsevišķām valsts pārvaldes iestādēm.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
