„airBaltic” afēra: un kur palika jautājumi par to, kas notiek, ja nu neizdodas savākt tik daudz naudas kā nekad?
Guntars Vītols04.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ko pateica amatpersonas preses konferencē par airBaltic? Vienīgā pozitīvā ziņa bija tā, ka potenciālais stratēģiskais investors būšot ar labu reputāciju. Tātad ir cerība, ka mūsu mīļdzīvnieks, kuram vairs nevaram atļauties nopirkt kraukšķus, varētu nonākt labās rokās, lai gan par velti. Mierinājums - dzīvos. Vai domāts kāds no lielajiem - Lufthansa, AirFrance/KLM vai British Airways?
Tālāk bija oficiāla atzīšanās - nauda ir pakāsta, tā Briškens. Kopā 650 miljoni eiro. Kur palika vēl 90 (uzkrātie zaudējumi ir 740 miljoni) - nav zināms. Laikam aizgāja labās rokās, par zaudējumiem tos grēks saukt.
Tālāk pateica, ka kovidnaudu ap 350-400 miljoniem attiecīgi budžetā neatgūs, neskatoties uz solījumu Briselei. Tur esot kaut kāda vienošanās, ka atdošanu aizstās ar papīru stumdīšanu, novērtējumiem un tamlīdzīgi.
Sola saglabāt galveno bāzi Rīgā, un to nodrošināšot ar bloķējošo 25%+1 balsi.
Žurnālisti nebija sagatavojušies - smagie jautājumi netika uzdoti, virkne jautājumu bija pastulbi, kas liecināja par tēmas nepārzināšanu, Latvijas Televīzijas Ziņu dienest!
Piemēram, netika uzdots jautājums par sliktāko scenāriju - kas notiek, ja sarunas ar investoru izgāžas? Cik ilgi līdz maksātnespējai, vai ir plāns B?
Netika uzdots jautājums arī par šābrīža situāciju ar avio IPO. Šajās dienās Didzis Dejus ielika atsauci uz Air Astana IPO - pēc parametriem salīdzināmu (vienādības zīmi nelieku) kompāniju, kuras IPO Londonā izgāzās diezgan smagi.
Kas notiek, ja airBaltic neizdodas savākt 300 miljonus savā IPOm kā plānots? Tad faktiski viss milzīgais stāsts ar parādos grimstošu kompāniju ar likviditātes/maksātspējas problēmām atgriežas uzreiz un ar joni.
Netika uzdots jautājums arī par to, kad nonāca pie atziņas, ka ieguldītā nauda ir pakāsta. Vai tiešām tikai piektdienas sēdē no debesīm nolaidās nimbs un valdībai nāca atklāsme?
Vēl neuzdeva jautājumu par to, vai nevajadzētu koriģēt straujo (naudietilpīgo) attīstības plānu gadījumā, ja nu neizdodas savākt tik daudz naudas kā nekad. Vai ir plāns B? Šobrīd likviditātes uzturēšanai jātirgo ķirši zem pašizmaksas, un tā turpināt ilgi vairs nevar. Beigsies nauda.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
