Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tuvojoties obligāciju dzēšanas termiņam pieaug arī masu mēdiju interese par “airBaltic” uzņēmumu. Svētdien savu ieguldījumu “airBaltic” problēmu skaidrošanā sniedza arī raidījums “Nekā personīga”: skaidrojot, vai un kā uzņēmums spēs segt obligācijas un piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, tika pievērsta uzmanība vienam no nesaprotamākajiem “airBaltic” biznesa virzieniem – lidmašīnu iznomāšanai citām kompānijām. Raidījumā tika minēts, ka 40% lidojumu notiek citu aviokompāniju interesēs. Man pārrēķinot sanāca ap 32%, taču tas nav tik svarīgi, jo tas ir daudz jebkurā gadījumā.

Interesanti, ka uzņēmums ne tikai iznomā savas lidmašīnas citām kompānijām, bet arī pats nomā, turklāt ievērojamos apmēros. Diemžēl lielākoties tās ir stipri vecākas lidmašīnas. Man pašam gadu iepriekš ir bijusi pieredze ar „Carpatair” lidmašīnu jaunā „Airbus” vietā, un nekādu sajūsmu tas neizraisīja, kaut arī gala mērķī nonācu bez piedzīvojumiem. Diemžēl par pasažieru apkalpošanas kvalitāti runāt nenākas.

Kā tas izskatās no ciparu puses? Uzņēmuma ilgtspējas un gada pārskatā par 2023. gadu ir parādīta šāda informācija.

Par lidmašīnu nomu: “Lai saglabātu savienojamību un, saskaņā ar sākotnējo lidojumu plānu, apmierinātu vasaras ceļojumu pieprasījumu, “airBaltic” īslaicīgi iznomāja līdz pat 11 (vidēji – astoņus) papildu gaisa kuģus mēnesī no vismaz astoņiem dažādiem ACMI-in partneriem.”  Tātad vidēji astoņas lidmašīnas mēnesī.

Te gan ir pretruna ar citā pārskata sadaļā pausto: “…jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas.” Taču pieņemu, ka pārējā laikā tika nomāts vairāk lidmašīnu un kļūdas nav.

Lidmašīnu nomas (ACMI-in) izmaksas 2023. gadā bija 63,958 miljoni eiro. ((ACMI-in) izmaksas iekļauj nomas maksājumus, maksājumus par attiecīgo lidmašīnu tehnisko apkopi, apdrošināšanu un apkalpi.)

Secinājums: ja vidējais nomāto lidmašīnu skaits bija astoņas lidmašīnas, tad vidēji viena nomātā lidmašīna gada laikā izmaksāja 8 miljonus eiro.

Par lidmašīnu iznomāšanu: “Vidējais ACMI-out biznesa virzienam atvēlēto lidmašīnu skaits palielinājās no 7,4 līdz 9,8, un paredzams, ka 2024. gadā tas turpinās palielināties. ACMI-out ieņēmumi 2023. gadā bija 15% no kopējiem ieņēmumiem. ACMI nomas ieņēmumi nodrošina ievērojami lielāku EBITDAR rentabilitāti nekā ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem, tādējādi uzlabojot Koncerna vidējo EBITDAR rentabilitāti.”

Tātad iznomātas tika vidēji 9,8 A220-300 lidmašīnas. Lidmašīnu iznomāšanas (ACMI-out) ieņēmumi 2023. gadā bija 100,7 miljoni eiro. Secinājums: vidēji par vienas lidmašīnas iznomāšanu “airBaltic” gada laikā saņēma 10,1 miljonu eiro.

It kā pirmajā acu uzmetienā liekas viss ir kārtībā. Tāds bizness, jaunās par lielāku cenu iznomājam, vecās dabūjam lētāk un nopelnām. Taču realitātē visdrīzāk ir otrādi, jo nomas cenas neietver degvielas izmaksas. Gada pārskatā ir norādīts, ka „Airbus” A220-300 lidmašīnas degvielas ziņā ir pat līdz 25% ekonomiskākas, tātad attiecīgi arī degvielas izmaksas būs mazākas.

Pats “airbaltic” gada pārskatā ir norādījis sekojošas papildu izmaksas:

„– degvielas patēriņa pieaugumu, jo mūsdienīgākie un degvielas patēriņa ziņā efektīvākie A220-300 lidaparāti tika aizstāti ar aptuveni 10 līdz 20 gadus vecām lidmašīnām ar lielāku sēdvietu skaitu un iepriekšējās paaudzes dzinējiem,

– punktualitātes un regularitātes rādītāji bija ievērojami zemāki par „airBaltic” noteiktajiem mērķiem un vēsturiskajiem standartiem. Šo situāciju izraisīja tehniskas problēmas un darbības sarežģītība, jo ievērojama daļa kapacitātes tika aizstāta ar

ACMI-in no dažādiem operatoriem. Turklāt bija situācijas, kad ACMI-in kapacitātes nodrošināšana nebija iespējama, jo īstermiņā tirgū nebija pieejamas piemērotas lidmašīnas,

– samazināts vietu piepildījums – tā kā ievērojams skaits ACMI-in lidmašīnu (gandrīz 65% no ACMI-in lidojumiem vasaras aktīvākajā laikā tika veikti ar lidmašīnām, kurās bija vismaz par 30-40 sēdvietām vairāk nekā A220-300) tika iekļautas „airBaltic” maršrutu tīklā īsi pirms lidojuma, „airBaltic” nepietika laika, lai pārdotu papildu sēdvietas, kā rezultātā vietu piepildījums bija mazāks nekā plānots,

– lidostu nodevas un lidlauku pakalpojumu maksas vidēji bija lielākas, jo A220-300 tika aizvietotas ar lielākām lidmašīnām,

– ACMI-in izmaksas sasniedza rekordaugstu līmeni, jo vasaras sezonā vidēji tika nomātas 7 lidmašīnas ar apkalpi salīdzinājumā ar 3 lidmašīnām 2022. gada vasarā,

– zemāks lidmašīnu izmantošanas laiks,

– rekomendācijas indekss (NPS), jo lidojumu darbības traucējumi negatīvi ietekmēja ievērojamu skaitu pasažieru.”

Šāds biznesa modelis rada jautājumus, uz kuriem atbildes no gada pārskata datiem iegūt nevar, taču, šķiet, nekāda peļņa no lidmašīnu iznomāšanas, ja saliek kopā nomāto un iznomāto lidmašīnu finanšu rādītājus vienā excel tabulā, nesanāk. Labākajā gadījumā pa nullēm. Saprotu, ka lidmašīnas tiek nomātas galvenokārt bojāto vietā, taču iespējams, ka tas pats finanšu rezultāts tiktu sasniegts, neiznomājot tik daudz lidmašīnu citām kompānijām, ja pašiem ir regulāra vajadzība.

Vēl ir 80,5 miljonu eiro saņemtās kompensācijas. Vai tās ir jāsaprot kā zaudējumu segšana, aizstājot bojātās lidmašīnas ar nomas lidmašīnām?

Kaut kur šajā biznesa modelī pazūd pasažieri. Pārāk skaidri iezīmējas ķēdīte – pirkt lidmašīnas un daudz, pat ar problēmām, daļu iznomāt, par tām, kuras nelido, saņemt kompensācijas.

Vai pasažieru drošība un ērtības tiek pakārtotas šim biznesa modelim? Varbūt “airBaltic” finanšu problēmas ir tāpēc, ka lidmašīnu pirkšana ir kļuvusi svarīgāka, nekā pasažieru apkalpošana?

Redzam, ka lidmašīnu ir vairāk, nekā esošai pasažieru plūsmai ir nepieciešams. Ko tad Baltijas reģionā pārvadās ar 100 lidmašīnām, joprojām ir noslēpums.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...