Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts kontrolētās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss (attēlā no kreisās kopā ar airBaltic komunikāciju vadītāju Jāni Vanagu un satiksmes ministru Anriju Matīsu) par 2013. gadu, ko airBaltic, kā publiski ticis paziņots, noslēdzis bez zaudējumiem un pat peļņu, pie atalgojuma saņēmis rekordlielus bonusus, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. 

Vairāki Pietiek avoti, kas informēti par airBaltic padomes pieņemto lēmumu, bet publiski to nekomentē, aizbildinoties ar līguma konfidencialitāti, apstiprina, ka Gausam apstiprinātais atalgojums ir gandrīz 800 000 eiro. Tas ir tikai nedaudz mazāk kā 961 000 eiro peļņa, ko pērn uzrādījis uzņēmums.

"Summa starp septiņiem un astoņiem tūkstošiem eiro," nevēloties līdz ciparam precizēt Gausam izmaksājamo atalgojumu, lai nedotu pamatu izmeklēšanai par konfidenciālas informācijas noplūdi, Pietiek apstiprināja par lēmumu informēts avots. Vienlaikus amatpersonas pretojas skepsei par airBaltic peļņu "uz papīra", kas panākta ar dažādu grāmatvedisku paņēmienu palīdzību, piemēram, pārceļot maksājumus. airBaltic vadība publiski atzinusi, ka krities tās pasažieru skaits.

Par Gausa atalgojuma apmēru, kas pienākas par pērno gadu, airBaltic padome lēmusi nesen. Padomē darbojas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, sens Jaunā laika (tagad Vienotība) atbalstītājs Nikolajs Sigurds Bulmanis un satiksmes ministra Aivja Roņa laikā ieceltais bijušais Ārlietu ministrijas darbinieks Kaspars Briškens.

Lēmums par atalgojumu un bonusiem pieņemts jau pēc tam, kad Gauss aprīļa beigās iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā savu amatpersonas deklarāciju, līdz ar to par pērno gadu saņemtie bonusi tiks atspoguļoti tikai 2015. gada pavasarī publicētajā deklarācijā. Gauss savā deklarācijā par 2011., 2012. un 2013. gadu norāda tikai kopējo atalgojumā saņemto summu, nenošķirot, cik liels īpatsvars tajā bijis bonusiem jeb piemaksām par dažādu darba līgumā noteiktu un akcionāra (Satiksmes ministrijas) dotu mērķu sasniegšanu.

airBaltic valdes priekšsēdētāja darba līguma nosacījumi ir atzīti par konfidenciālu informāciju, bet no informētām amatpersonām zināms, ka Gausa atalgojumu sastāda fiksētā alga un dažādi bonusi, kuru apmērs atkarīgs no to vai citu kritēriju izpildes. Kritērijus, kas ietekmē airBaltic valdes priekšsēdētāja atalgojumu un bonusus, informētas amatpersonas iedalījušas nosacīti trīs blokos - finansiāli rādītāji par lidsabiedrības peļņu un zaudējumiem, operacionāli rādītāji, kuros ietilpst, piemēram, lidsabiedrības drošības līmenis un lidojumu grafika ievērošana, kā arī korporatīvie rādītāji, kas ietver komandas motivēšanu un profesionāļu piesaisti lidsabiedrībai.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, airBaltic valsts kapitāldaļu turētājs - Satiksmes ministrija šos kritērijus papildinājusi ar jaunu prioritāti - lidsabiedrības valdes aktivitāti, palīdzot investora piesaistē. Pēc padomes vērtējuma Gauss sniedzis būtisku palīdzību konsultantam Prudentia, nodrošinot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, kā arī aktīvi iesaistoties investora piesaistē. Arī šī kritērija izpilde ietekmējusi Gausa vērienīgi augušo atalgojumu.

Sākotnējā informācija, kas nāca no kompetentām amatpersonām, liecināja, ka Gausam sakarā ar pirmo ar peļņu noslēgto airBaltic finanšu gadu atalgojumā pienāksies aptuveni miljons eiro. Tomēr lidsabiedrības padome lēmusi par nelielāku summu, ņemot vērā, ka ne visi noteiktie kritēriji izpildīti.

Valsts ieņēmumu dienestā aprīļa beigās iesniegtā amatpersonas deklarācija rāda, ka Gauss 2013. gadā algā no airBaltic saņēmis 447 894 latus (639 848 eiro). Tas ir par 100 līdz 200 tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn. Iepriekš 2012. gadā Gausa alga lidsabiedrībā bija 270 687 lati (386 695 eiro), kas saskaņā ar jaunāko Pietiek publiskoto informāciju nozīmē, ka airBaltic šefa atalgojums kopš stāšanās amatā ir faktiski dubultojies. Tādējādi Gauss par pirmo gadu, ko airBaltic beidzis peļņu, tiešām saņēmis lielākus bonusus nekā par iepriekšējiem diviem lidsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā pavadītajiem gadiem.

Gausa amatpersonas deklarācija par 2013. gadu rāda, ka iespaidīgie ienākumi airBaltic vadībā viņam pērn ļāvuši iegādāties vēl vienu nekustamo īpašumu. Jau iepriekš deklarētajām privātmājām Austrijā un Vācijā Gauss 2013. gadā pievienojis arī privātmāju Itālijā. Vienlaikus airBaltic šefs uzrādījis 500 000 eiro lielu aizņēmumu, kas neparādījās iepriekšējos gados. Auguši arī Gausa bezskaidras naudas uzkrājumi. 2012. gadā viņš bankās glabāja 16 000 eiro, bet 2013. gadā Gauss spējis iekrāt jau kopumā 28 000 eiro.

Kā zināms, ar airBaltic stratēģiskā investora meklēšanu joprojām nodarbojas Vienotības premjeru laikā iecienītās Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers komanda. Pēc Pietiek iepriekš publiskotas informācijas par 2012. gadu, Prudentia ik nedēļu no nacionālās lidsabiedrības bijis tiesīgs saņemt 13 794 latus (19 705 eiro) jeb 689 tūkstošus latu (984 285 eiro) gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...