Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Tā kā Aivars ir aktīvs video blogeris, š.g. 29.augustā YouTube vietnē operatīvi tika nopublicēta viņa kārtējā video preses konference, kurā viņš izvirza savu teoriju par to, kas notiks Saeimā un valdībā pēc š.g. 6.oktobra vēlēšanām, pinoties savos melos un nonākot visu laiku pretrunā gan ar sevi, gan ar saviem kalpiem, tādējādi cenšoties attaisnot ZZS, bet, kā mēs visi zinām, „tā jau nav viņa kabatas partija, vai ne”.

Vispirms gribu vērst uzmanību uz to, ka Youtube vietnē nopublicētais attiecīgās preses konferences video ir maķenīt garāks nekā tas, kurš ir atrodams vienā no daudzajām Aivara Lemberga propagandas lapām „Runā Lembergs” Facebook vietnē. Šie video burtiski atšķiras ar to, ka Facebook nopublicētajam ir nogriezts pats sākums, kurā Lembergs uzsver, ka ar Saskaņu līdz šim gan pašvaldībās gan valdībā atsevišķos valstij svarīgos lēmumos ir sadarbojušās NA un Vienotība, bet viņš neko neminēja par ZZS, jo ZZS ir taču balts un pūkains kolhozs.

Man jau liekas, ka tas tika izdarīts ar nolūku, lai neizprovocētu vienu otru Facebook lietotāju parakņāties ZZS pagātnē un atgādināt par tās de facto sadarbību ar Saskaņu un citiem Kremļa draugiem, lieliem un maziem, tāliem un tuviem. Lūk, tikai daži piemēri iz dažādām dzīves situācijām, par kurām jau esam rakstījuši ik pa laikam šo dažu pēdējo gadu laikā.

Pirmkārt, lai arī ko neteiktu Lembergs un viņa padevīgais einuhs Brigmanis, ZZS un Saskaņas deputāti jau gadiem ilgi lolo siltas un draudzīgas attiecības ne tikai Saeimas koridoros, bet arī Kremļa specdienestu un polittehnologu rīkoto pasākumu laikā Krievijā, piemēram, plecu pie pleca sacenšoties parlamentāriešu sporta spēlēs Maskavā. 

Pēdējo reizi šis Kremļa „maigās varas” pasākums notika 2017.gada 10.novembrī, kad Maskavā atzīmēt Lāčplēša dienu bija ieradušies zaļzemnieks Jānis Klaužs kopā ar senajiem draugiem no Saskaņas Ivanu Klementjevu, Mihailu Zemļinski, Vitāliju Orlovu, Ivanu Ribakovu un vēl dažiem kautrīgajiem, kurus bija grūti identificēt, acīmredzot sejas bija pārāk aizdzertas. 

Arī 2016.gada decembra sākumā apvienotā ZZS un Saskaņas komanda sastāvā ar Jāni Klaužu (ZZS) un bijušo ZZS ģenerālsekretāru Kārli Boldišēvicu, kā arī Mihailu Zemļinski (Saskaņa), Vitāliju Orlovu (Saskaņa) un Ivanu Klementjevu (Saskaņa) ļoti klusām bija devušies uz Maskavu, par to plašākai publikai neko nestāstot.

Ļoti iespējams, ka ar mērķi aizmirst 2008.gada augusta notikumus Gruzijā un atjaunot labās attiecības ar draugiem Eiropā šī sporta tradīcija tika ieviesta jau 2009.gadā, un kopš tā laika Latvijas Saeimu šajās sacensībās ir pārstāvējuši daudzi jo daudzi mūsu dārgie pašu ievēlētie deputāti un ne tikai no partijas Saskaņas centrs (tagadējās Saskaņas). Tikai vēl norādīšu, ka 2010.gadā Maskavā sportoja Igors Aleksandrovs (JL), Jānis Eglītis (TP), Mareks Segliņš (TP), kā arī jau iepriekš pieminētie ar ZZS saistītie Saeimas darbinieki Kārlis Boldišēvics un Martins Olekšs.

Savukārt 2012.gadā šinī bēdīgi slavenajā pasākumā jau piedalījās tagadējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Rihards Eigims (reiz bijis ZZS), Jānis Klaužs (ZZS) un pat naciķis ūberpatriots Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), kā arī Saeimas darbinieki Kārlis Boldišēvics, Martins Olekšs un Māris Krūmiņš, bet 2013.gadā Maskavā sacentās Rihards Eigims (ZZS), Ainars Latkovskis (Vienotība), mūsu daiļā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Dzintars Zaķis (Vienotība).

Otrkārt, lai ko arī neteiktu Lembergs un Brigmanis, ZZS ir spējusi sadziedāties ne tikai ar Saskaņu, bet arī ar LKS aktīvistiem Eiroparlamenta koridoros. Kādu laiciņu atpakaļ bijusī ZZS deputāte Grigule-Peterse kopā ar Kremļa ārpolitikas vēstniekiem Andreju Mamikinu (reiz bija no Saskaņas, tagad no LKS) un Tatjanu Ždanoku (LKS) kopīgi nobalsoja pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Grigule kopā ar draugiem Andrjušu un Taņjušu bija vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri neatbalstīja attiecīgo rezolūciju.

Interesanti ir tas, ka simpātijas ir abpusējas, jo abas partijas sūri strādā plecu pie pleca vairākās pašvaldībās, piesedzot vienai otru, otkatu un shēmu shēmošanas jomā. Savulaik biedrene no Jūrmalas Domes Jelizaveta Krivcova (Saskaņa) izteica pareģojumu, ka pēc 2018.gada vēlēšanām visticamāk koalīciju veidos Saskaņa un ZZS. Viņa pati norādīja, ka premjers Kučinskis ņe durak un, lai nodrošinātu valdības stabilitāti, neies pa kaktiem visiem bazūnēt, ka ZZS sadarbosies ar Saskaņu. Tā ir tāda elektorāta maldināšanas taktika, jo realitātē Jūrmalas un Daugavpils pašvaldībās draudzība abu partiju starpā sit augstu vilni, tāpēc nevar izslēgt draudzēšanos arī parlamentā pēc 2018.gad Saeimas vēlēšanām.

Vēl viens ZZS un Saskaņas veiksmīgas sadarbības gadījums Saeimas darbā ir nelaimīgais balsojums par deputātes Ingunas Sudrabas atsaukšanu no Rīdzenes sarunu, kurās ļoti bieži figurē Lembergs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Respektīvi, Saeimā tika ierosināts balsojums par Sudrabas atcelšanu no komisijas vadītājas amata. Normālā valstī Sudraba būtu izlidojusi no amata viens un divi un, sekojot Kaimiņa ieteikumam, tiktu veikli nogādāta tuvākajā sieviešu cietumā, bet Latvija, protams, nav „normāla” valsts, un tā vietā, lai Sudrabu atceltu no amata, mūsu deputāti lēma pretējo.

Vislielāko pateicību Sudraba (NSL) un ZZS mecenāts Lembergs par tā vakara balsojumu viennozīmīgi var teikt partijas Saskaņa biedriem, kuri visi kā viens balsoja pret Sudrabas atstādināšanu. Turklāt savu daļu Lemberga pateicības nopelnīja arī ZZS biedri, no kuriem izteikts vairums, atskaitot azartspēļu atkarībā kritušo „antisemītu” Kārli Seržantu, no balsojuma atturējās. Tā lūk!

Līdz ar to Saskaņa un ZZS kārtējo reizi pierādīja to, ka sev kritiskā brīdī spēj ļoti veiksmīgi sadarboties un viens otra intereses saprot no pušplēsta vārda. Ja Saskaņa balso pret, tad ZZS atturas un otrādāk. Galvenais abu partiju mērķis ir panākt, lai rietumnieciski orientētās partijas nekādā gadījumā neiegūtu balsu vairākumu.

Vēl pavisam nesen ZZS un Saskaņa atbalstīja viena otru balsojumā par ātrajiem kredītiem. Š.g. 7.augustā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija ieplānojusi lemt par vairākiem jauniem ierobežojumiem t.s. „ātru kredītu” nozarē. Diemžēl, pateicoties dažiem ZZS tautas kalpiem, komisijas ieplānotais darbs tika apturēts, jo sēdi organizēti noignorēja deputāti Inesis Boķis (ZZS), Jānis Klaužs (ZZS), Aivars Meija, Artūrs Rubiks (Saskaņa), Jānis Urbanovičs (Saskaņa), Ivars Zariņš (Saskaņa), kā arī Anrijs Matīss (Saskaņa), tādejādi paralizējot komisijas darbu.

Sanāk, ka ZZS un Saskaņas deputāti vienoti nolobēja „ātro kredītu” nozares uzņēmumu intereses, nospļaujoties par tautas interesēm. Domāju, ka nevienam jau sen nav noslēpums, ka „ātro kredītu” nozares jumta funkcijas jau kādu laiku pilda Rīgas Domes vicemērs Andris Ameriks, kas ir „netieši” saistīts ar partiju Saskaņa (oficiāli Ameriks ir partijas Gods Kalpot Rīgai biedrs). A.Amerika ietekme, visticamāk, ir iemesls tam, kādēļ Saskaņas deputāti kavē viņam interesējošās „ātro kredītu” nozares sakārtošanu, turklāt ZZS piebalso.

Varbūt tieši tāpēc Brigmanis nemaz necenšas slēpt ZZS sadarbību ar Saskaņu atsevišķās pašvaldībās, jo acīmredzot sadarbība ar Putina režīma darboņiem ir sasniegusi jaunu līmeni. Viņš pats medijiem norādīja, „Jā, atsevišķās pašvaldībās ZZS ir koalīcijā ar Saskaņu”, un arī Saeimā dažreiz balsojumos pozīcija sakrīt, bet koalīcijas nebūs.” Tas ir tas, ko es gribu jums paskaidrot, ka tas neko nenozīmē, vai tu esi koalīcijā vai neesi, galvenais, lai tu esi Saeimā, jo partiju nosaukumiem nav nekādas nozīmes.

Treškārt, runājot par ZZS un Saskaņas siltajām attiecībām, būtu svarīgi atgādināt par ZZS nepārvaramo prokremlisko tieksmi, kas sakrīt ar Saskaņas politiskajām ambīcijām, jo mērķis ir viens, piebāzt kabatas. Ceru, ka vēl atceraties vienu no De facto sižetiem, kurā „lauksaimniecības” un „kolektīvo saimniecību” ministrs Dūklavs centās attaisnot un pat slēpt savu draudzību ar Kremļa uzņēmēju Igoru Šeheļovu, kurš Dūklavam neredzot un nezinot, bez miestiņa brūvēšanas ražo arī karakuģus Kremļa laipnajai armijai.

Savukārt 2017.gada februārī Rīgā ieradās Kremļa Tirdzniecības un rūpniecības palātas delegācija, kuru silti uzņēma ne tikai Nils Ušakovs (Saskaņa), bet arī „kolektīvo saimniecību” ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un bijušais Latvijas prezidents Andris Bērziņš (ZZS). Bērziņš toreiz paskaidroja, „Pats svarīgākais ir, ko cilvēki domā. Cilvēkiem ir pietiekami varas pār varu, lai pārliecinātu tos, kas ir pie varas, kādu ceļu izvēlēties.” OK, bizness ar Krieviju, to varētu vēl saprast, bet kāda velna pēc pasākuma laikā tika demonstrēta Jevgēņija Primakova piemiņas filma, kurā tiek slavēta Krimas okupācija. Starp citu, visi klātesošie kangari ar vētrainiem aplausiem sveica šo Kremļa propagandas „dižpārdokli”.

Vēl pirms tam, 2016.gada augustā ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču restorānā netālu no zivju pārstrādes rūpnīcā „Karavela” neformāli romantiskā gaisotnē tikās trīs ZZS politiķi – finanšu ministre Reizniece-Ozola (ZZS), satiksmes ministrs Augulis (ZZS) un zemkopības ministrs Dūklavs (ZSS). Ārlietu ministrijai bija zināms tikai par Dūklava tikšanos ar Krievijas vicepremjeru.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Lemberga vārdiem: „Šobrīd viss iet uz to, lai Latvijā valdību pēc Saeimas vēlēšanām veidotu Saskaņa un KPVLV,” ir grūti noticēt, jo līdz šim ZZS un Saskaņa ir dzīvojuši kā vīrs ar sievu. Iespējams, ka problēma slēpjas tanī apstāklī, ka suns ir aprakts suņa būdā, proti Lembergs ir nobažījies par to, ka pēc 6.oktobra, Saskaņa šķirsies no ZZS un apņems jaunāku un mazliet stulbāku līgavu KPVLV veidolā.

Jāsaka, ka nabaga Lembergs šobrīd jūtas tāpat kā reiz Hitlers kara beigās, kad visi viņu uzmeta, jo, komentējot biedra Gundara Daudzes (ZZS) izteikumus, ka ZZS kolektīvā saimniecība varētu apsvērt sadarbību ar Saskaņu, viņš uzsvēra, ka šāds jautājums nekad nav bijis partijas dienas kārtībā. Sanāk, ka Lembergu vairs neviens, nu vismaz daži ZZS biedri, proti, Daudze, Viesturs Silenieks, Grigule un vēl citi, vairs nerespektē.

Ejam tālāk. Preses konferencē Aivars plātīdamies nomurmināja, ka “savukārt, kas attiecas uz ZZS un Saskaņu, tad tāds variants vispār nekur un nekad nav ticis apspriests. Ne 2010. gadā, ne 2011. gadā, ne arī 2018. gadā. Pārējais ir tukša spekulācija”.

Nu vai zini, izskatās, ka pats Lembergs ir sapinies savos melos, ja vairs nespēj atcerēties solīto, varbūt tai dienā viņš bija pārēdies burkānu un kāpostu salātus. Redziet, neatkarīgie žurnālisti ir visu smuki pierakstījuši, lai neaizmirstu, ko todien dusmīgais Aivars pateica.

„Es esmu definējis, ka zaļajiem zemniekiem, startējot vēlēšanās, jāņem vērā sekojošs apstāklis – starp tiem, kas var tikt ievēlēti, nedrīkst būt tādi, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības ideoloģiskās jeb pagātnes nevar veidot koalīciju ar Saskaņu. Tādu nedrīkst būt. Teiksim, kā Visvaldis Lācis. Augusts Brigmanis paziņoja, ka notiek sarunas ar “Visu Latvijai”! Es Augustam pateicu: “Visu Latvijai” un Lembergs – aizmirsti! Izvēlies vai nu “Visu Latvijai!” vai mani! [..]” Tie ir viņa paša teiktie vārdi!

Ņemot vērā iepriekšminēto, mans secinājums nav mainījies – ZZS ir prokremliska partija! Tātad tas nozīmē to, ka sadarbība ar Saskaņu, formāla vai neformāla, vienmēr pastāvēs, ievērojot vienu principu, proti, jūs nebāžat degunu mūsu lietās, bet mēs – jūsējās. Ir tikai viena problēma, kā uz to reaģēs tauta un mediji! Vēl tikai atgādināšu par Putina aprindās ieredzētās un cienītās Sudrabas bijušo drauģeli no NSL Gunāru Kūtri, kurš arī ir kļuvis par ZZS trofeju, kas tikai liecina par ZZS tieksmi klanīties austrumu virzienā.

P.S. Partiju nosaukumiem un krāsām nav nekādas nozīmes, jo visu nosaka nauda, bet, lai pie tās tiktu, vajag varu, citiem vārdiem sakot, Saskaņa un ZZS ir gatavi sadarboties savā starpā un ar pašu velnu, ka tik kabatā ieripo kāds otkats, it īpaši, ka partiju spalvaino saimnieku viedokļi sakrīt daudzos jautājumos.

Novērtē šo rakstu: