Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi „meklē mājas” slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Liberta03.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudziem var šķist, ka ikdiena palīdzēt dzīvniekiem ir skaista un jauka, it īpaši, ja esi dzīvnieku draugs. Patiesība ir pavisam citādāka – ja esi no cilvēkiem, kuri ikdienā palīdz dzīvniekiem, tā ir nemitīga cīņa! Cīņa par dzīvnieku veselību un dzīvību, cīņa pret liekulīgiem cilvēkiem un nodevību, cīņa par spēju iet un palīdzēt dzīvniekiem, jo diemžēl vienmēr kāds tev gribēs ieriebt, tevi iznīcināt, cīņa pašam ar sevi lai nepadotos.
Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi meklē mājas slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti, viņu pagātne un nereti fiziskas vai emocionālas traumas, slēpjas darbs, mīlestība un rūpes, kas viņos ieliktas, lai viņi būtu gatavi jaunai dzīvei, nekur nepazūd arī nepieciešamība pēc medicīniskajām manipulācijām, kuras savukārt prasa finanses. Neviens neredz to, kas tiek ieguldīts un upurēts, lai palīdzētu otram, neviens neskaita zaudētās miega stundas, izstaigātās saslimšanas, kavētos draugu un ģimenes pasākumus, nevienu tas nesatrauc, jo tas, kas svarīgi cilvēkiem, lai ir kur piezvanīt jebkurā diennakts laikā un bez liekiem jautājumiem atdot dzīvniekus nebaidoties likt lietā šantāžu, melus.
Nebūt nav viegli ikdienā pieņemt šo nebeidzamo cīņu un turpināt darboties, ik pa laikam tu apstājies pie domas, cik ilgi to vēl spēsi, vai tam ir jēga?
Lai arī cik smagi nebūtu, tu saproti, ka neviens cits to nedarīs un iekšējā būtība spējā izprast dzīvnieku, to, ko viņš piedzīvo, spēja saprast viņa sāpes, ko radījušas cilvēku nodevība, cietsirdība, un panākt to, ka viņš atkal iemācās uzticēties un gūt prieku no dzīves, ir tā vērts.
Brīži, kad redzi, ka dzīvnieks satiek savu īsto cilvēku, ir nenovērtējami, katrs laimīgais stāsts ir kā enerģijas lādiņš turpināt darīto to, ko daru, bildes un video, ko saņem, ik reizi liek smaidīt. Ziņas par sadarītajiem nedarbiem vai tieši pretēji - varoņdarbiem vienmēr ir tik sirsnīgas. Pats galvenais - apziņa, ka cilvēks, kam esi uzticējis dzīvnieku darīs visu, lai viņam nodrošinātu pašu labāko dzīvi, kāda iespējama.
Lai arī cik smaga nebūtu ikdiena un šī brīža situācija, lai cik pilna nebūtu sirds, saprotu, ka ir jāturpina iesāktais un mērķis palīdzēt dzīvniekiem stāv augstāk par visu negatīvismu, tāpēc vēlos ticēt, ka ir dzīvnieku draugi, kuriem tāpat kā man nav vienalga! Ja esi gatavs iesaistīties un palīdzēt dzīvniekiem, sazinies ar DzAB Liberta vai Ildzi Leimanti.
Šobrīd ļoti, ļoti nepieciešami palīgi, kuri gatavi palīdzēt fiziski ar darba rokām, radoši cilvēki, kuri var palīdzēt ar dažādiem radošiem projektiem, pagaidu māju devēji, kuri var pie sevis izmitināt kādu dzīvnieku līdz brīdim, kad viņam atrodas jaunas mājas, arī finansiāls atbalsts biedrībai ļoti nepieciešams, lai spētu turpināt palīdzēt dzīvniekiem (šobrīd biedrībai iekrājušies parādi ap 1000 euro, ja kāds vēlas apmaksāt personīgi kādu no rēķiniem, to var izdarīt sazinoties ar biedrību).
Lai atbalstītu biedrību finansiāli, ir iespēja ziedot:
Ziedojumu tālrunis 90006685 (1 zvans - 1.42€)
Dzīvnieku aizsardzības biedrība LIBERTA
Reģ.nr. 40008222864
Konts LV33HABA0551038261946
BIC/swift kods: HABALV22
Paypal: [email protected]
*atbalsts dzīvniekiem
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
