Aizdomas par apzinātu vilcināšanos kriminālprocesā par Šķēles znota mātes rīkotās „Daugavpils dzirnavnieka” izsoles “noraušanu”
PIETIEK29.11.2017.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Valmieras policijā ierosinātais kriminālprocess par iespējamu apzinātu rīcību maksātnespējīgās AS Daugavpils dzirnavnieks izsolē, lai izsolāmais uzņēmums par sākuma cenu nonāktu nodrošinātā kreditora īpašumā, joprojām ir izmeklēšanas stadijā. Tā kā izmeklēšana ilgst jau vairāk nekā pusgadu, radušās aizdomas par apzinātu procesa vilcināšanu, lai iestātos noilgums.
Par Daugavpils dzirnavnieka izsoles iespējamo negodīgumu trauksmi cēlis gan Valsts ieņēmumu dienests, gan viens no izsoles dalībniekiem - AS Latraps. Pēc VID iesnieguma Valmieras policijā tika ierosināts kriminālprocess. Tomēr jau vairāk nekā pusgadu vienīgais, ko par šo procesu ir gatava bilst policija, ir - process turpinoties, un izmeklēšanas interesēs komentāri netikšot sniegti. Arī izmeklētājs Jurģis Krīģers kategoriski atsakās bilst kaut vārdu par šo kriminālprocesu.
Darbības ap Daugavpils dzirnavnieka vērtīgākā īpašuma – graudu pirmapstrādes kompleksa – izsoli bija vairāk nekā dīvainas. Nodrošinātais kreditors šajā maksātnespējas procesā bija banka, kas uzņēmumam bija aizdevusi 1,2 miljonus eiro, tomēr kredītiestāde izvēlējās savas prasījuma tiesības pārdot bēdīgi slavenajai AS Tukuma Straume.
Izsole, kurā sākuma cena bija noteikta 1,9 miljonu eiro apmērā, izvērsās par farsu. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma Lat export holdings, taču ļoti augsto cenu - 5,5 miljonus eiro viņi nesamaksāja. Tāpēc iegādāties īpašumu bija tiesības otras augstākas cenas solītājam zivsaimniecībai Nagļi. Uzņēmuma pārstāvis Gints Lazdiņš solīja 5 miljonus eiro, taču arī šis pircējs īpašumu neiegādājās.
Lai gan Latraps bija gatavs maksāt 3 miljonus eiro, administratore izlēma, ka otru izsoli nerīkos, bet atdos īpašumu par sākuma cenu nodrošinātajam kreditoram.
Par izsoles iespējamo negodīgumu tiesā vērsās gan VID, kam Daugavpils dzirnavnieks palicis parādā 1,8 miljonus eiro, gan Latraps, tomēr tiesa lēma, ka maksātnespējas administratores Vijas Ritenbergas rīcībā nav saskatāmas personīgās ieinteresētības pazīmes. Maksātnespējas administrācija tiesai lūdza atcelt administratori, tomēr arī šī prasība tika noraidīta.
Turklāt ar šo tiesu notika arī dažādas dīvainības. Latgales apgabaltiesas kalendārā tiesvedības gaitā parādījies ieraksts, ka instances lēmums atcelts pilnībā un lieta izskatīta pēc būtības, bet jau nākamajā dienā ieraksts pazudis. Tiesa atzinusi, ka kļūdījusies un lietu vispār nevarēja skatīt.
Aizdomas saistībā ar šo lietu vēl vairāk pastiprina interesantais fakts, ka administratores Vijas Ritenbergas dēls ir Andra Šķēles znots Edgars Dupats, - kā zināms, pazīstamajam oligarham šādas lietas ir „specialitāte”. Taču ar pašu Ritenbergu sazināties nav izdevies.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
