Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
PIETIEK16.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mākslīgi sadārdzina ceļu kaisīšanai domāto tehnisko sāli, lai varētu “noslaukt” naudu no Latvijas Autoceļu uzturētāja un, iespējams, arī citiem ielu kaisītājiem - tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.
Kā zināms, Baltkrievijā iegūst ne tikai kālija sāļus, ko eksportē pa visu pasauli izmantošanai lauksaimniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā, bet arī parasto nātrija hlorīdu, tajā skaitā ielu un ceļu kaisīšanai ziemā. Būtu loģiski, ka baltkrievu tehnisko sāli Baltijas valstīs varētu nopirkt vienādi lēti, jo raktuves ir tepat netālu (salīdzinājumā, piemēram, ar Ukrainas lielāko sāls ieguves kompāniju Artemsiļ). Tomēr nekā - konstatēts, ka no vienas un tās pašas atradnes nākusī tehniskā sāls ar aptuveni vienādiem pārvadāšanas attālumiem Latvijā maksā stipri dārgāk nekā Lietuvā, raisot aizdomas par shēmām ar saknēm Baltkrievijā.
Izmantojot vairākas citu citai piederošas tehnisko sāli tirgojošas firmas, kur kā patiesā labuma guvējs deklarēts Baltkrievijas pilsonis Petrs Kravčenko, slēdzot savstarpējus līgumus un preci te sadārdzinot, te palētinot, izveidojas shēma ar ievedmuitas nemaksāšanas pazīmēm, kuras rezultātā shēmotājiem rodas negodīgas cenas priekšrocības attiecībā pret tiem tirgus dalībniekiem, kas neveic šādas “optimizācijas”. Rezultātā valsts uzņēmumu iepirkumu konkursos godīga konkurence vienkārši izzūd, Latvijas nodokļu maksātāju naudai aizplūstot uz ārzemēm, - tādu ainu zīmē iesniegumi par konstatētām shēmām Baltkrievijas sāls importā.
Sērijā ar iesniegumiem dažādām Latvijas valsts iestādēm, kas nonākusi Pietiek rīcībā, aprakstīta šāda aina: “Apmēram no 2013. gada Baltkrievija sāka piemērot neizskaidrojami atšķirīgas cenas tehniskās sāls piegādēm Latvijai un Lietuvai. Uz Lietuvu pa dzelzceļu šī produkcija nonāk līdz Klaipēdas ostas BKT terminālam, un cena veidojas pēc principa - rūpnīcas produkta cena plus Baltkrievijas dzelzceļa tarifs (apmēram 4 eiro par tonnu), plus Lietuvas dzelzceļa tarifs (ap 3 eiro par vienas tonnas pārvadāšanu).
Vērtība līdz ar to tehniskajai sālij Klaipēdā svārstās no 16,50 līdz 20 eiro par tonnu (pirms nodokļiem). Savukārt, ievedot šo pašu produktu Latvijā ar vagoniem caur Bigosovu/Indru, pat bez LDz pārvadāšanas tarifa (5,60) cena uz robežas sastāda jau 25,50 līdz 26,50 eiro par tonnu.” Šajā brīdī, precei ienākot mūsu valstī, minētajai cenai būtu piemērojama ievedmuita, kas būtu jāsaņem Latvijas valsts budžetam.
Zināms, ka baltkrievi izveidojuši virkni uzņēmumu, tajā skaitā LIT Salt Trade UAB, kam Latvijā pieder SIA Lat Salt Trade. Par kompāniju patiesā labuma guvēju deklarēts valdes loceklis Petrs Kravčenko, kura tēvs Baltkrievijā ir bijusi politiski ietekmīga persona. Līdzīgi uzņēmumi eksistē arī Igaunijā, Moldovā, Krievijā - Salt Trade Estonia OÜ, Mol Salt Trade SRA un ООО Салт Трейд Maskavā.
Iesniegumos izteiktas aizdomas, ka tehnisko sāli, kuru no Baltkrievijas lēti ieved Lietuvā, tālāk bez muitas nodevu nomaksas un atmuitošanas pārdod tālāk uz Latviju par paaugstinātu cenu, kur šī sāls jau skaitās ievesta no Lietuvas kā no ES dalībvalsts. Tātad pastāv iespējamība, ka ievedmuita netiek nomaksāta nevienā no ES valstīm (tā kā faktiskā preces izcelsme meklējama aiz Eiropas Savienības robežām, tai piemērojamas muitas nodevas), kā arī pilnā apmērā netiek maksāti pārējie nodokļi.
Šādas shēmas nav iespējams pielietot, vedot sāli pa tiešo no Baltkrievijas uz Latviju, jo uz robežas jānomaksā ievedmuita un PVN - ja to neizdara, Latvijas Dzelzceļš vagonus nemaz neņem pretī un neieved Latvijā. Bet Lietuvā pastāv iespēja no robežas nogādāt preci uz BKT terminālu bez muitas un PVN tūlītējas nomaksas, jo termināls ir OAO Беларуськалий un Lietuvas uzņēmuma Fertex kopuzņēmums ar muitas zonas statusu.
Iepirkumu uzraudzības biroja dati atklāj, ka pagājušajā gadā SIA Lat Salt Trade bija starp uzvarētājiem milzīgā VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) konkursā par ceļu kaisāmās sāls piegādi. Septembrī noslēgtā līguma cenu tabula atklāj, ka Lat Salt Trade apsolījusi piegādāt LAU ceļu iecirkņiem par 52 līdz 64 eiro tonnā. Citiem piegādātājiem cenas pa tonnām un piegādes vietām nedaudz atšķiras.
Netiešā kārtā sāls iespējamo ceļu no Baltkrievijas uz Latviju caur daļēji baltkrieviem piederošu Klaipēdas terminālu apliecina Lat Salt Trade cenu lapa LAU iepirkumā, kas pievienota noslēgtajam (un arī šobrīd spēkā esošajam) līgumam. Ja kaisāmo sāli ievestu no Baltkrievijas pa tiešo, tad piegādes gala cenai vajadzētu būt vislētākajai Latgalē, visdārgākajai - Ventspilī, Aizputē, Saldū utt.
Taču cenu lapā redzams diametrāli pretējais: P. Kravčenko vadītā kompānija sola piegādāt sāli Liepājā par 52 līdz 55 eiro tonnā; Tukumā, Stendē un pārējā Kurzemē - 54 līdz 58 eiro tonnā, bet Daugavpilī un Rēzeknē - jau 61 līdz 64 eiro tonnā, pie kam maksimālā cena gan ziemas, gan vasaras piegādēm ir Krāslavai, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas un kur tieši ienāk sliedes no sāls ražotājvalsts. Loģiku šādās cenās var ieraudzīt vienīgi tad, ja to pamatā ir kādas mahinācijas caur Klaipēdu.
Pietiek jau rakstīja, ka februārī atklājās - Rīgas brīvostā stāv pusapsegti 15 tūkstoši tonnu ar tehnisko sāli, ko lietus var sākt ieskalot Daugavā, burtiskā nozīmē pārsālot upi un izraisot ekoloģisko katastrofu. Bija aizdomas, ka šie sāls kalni pieder kādam no baltkrievu uzņēmumiem. Tobrīd nebija skaidrs, kāpēc ar šo sāls kaudzi nekas netiek darīts, jo ir absolūti neloģiski turēt tādus preces apjomus bez pielietojuma, turklāt teritorijā, kurai nav Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja tāda veida darbībai.
Taču, ja notiek kādas blēdības ar piegādēm un ES ievedmuitas nemaksāšanu, tad var būt izdevīgi, ja jebkurā brīdī ir pie rokas taustāma prece, ko demonstrēt uzraugošajām institūcijām. Zīmīgi, ka pēc PVD pārbaudes LatSalt Trade nomainīja adresi no Merkeļa ielas uz Duntes ielu un darbu izbeidza iepriekšējais prokūrists, kuram vajadzētu atbildēt par nekārtībām, kolīdz tādas atklātos - viņa vietā tagad iecelts Baltkrievijas iedzīvotājs, kas godājams par Hryushayeu Anatoli.
Iepirkuma rezultāti:
https://pvs.iub.gov.lv/show/591739
Sāls grēdas:
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
