Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunizbūvētā pagrabā konstatēts mitrums radījis aizdomas, ka Rīgas domes sociālo māju būvniecībā Imantā, Imantas 8.līnijā tiek taupīts uz kvalitatīvu mitrumu izolējošu materiālu rēķina un tas var apdraudēt mājas drošību. Par satraucošo situāciju ar sociālās mājas būvniecību kāds iedzīvotājs informējis Rīgas domi un Rīgas būvvaldi, kuras pārstāvji jau otrdien jau bija ieradušies pārbaudīt objektu.

Trīs sociālo māju kompleksu Imantā pēc pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma būvē kompānija Re&Re, kas bija arī sagruvušā Zolitūdes lielveikala Maxima būvnieks. Vēl oktobrī pirmajai no jaunbūvējamām mājām ar lielu pompu un Rīgas vicemēra Andra Amerika piedalīšanos tika rīkoti spāru svētki.

Taču iedzīvotāji jaunbūvējamās mājās atklājuši satraucošu ainu. Vēstulē, ar kuru tiek mēģināts pievērst atbildīgo dienestu uzmanību, norādīts, ka veidojot grīdas siltinājumu pagrabā, nav ņemts vērā migrējošais mitrums caur pamata grīdu (betonētais grīdas slānis zem putuplasta).

„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plēve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plēves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arī nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grīdā iebetonēto starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grīdas līmeņa) ir ļoti piemērotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” norādīts vēstulē, piebilstot, ka putupolistirols ir maz mitrumu uzsūcošs materiāls, paaugstinoties mitrumam ,samazinās siltumizolējošas īpašības.

„Vai patiešām projektā paredzēts tikai 7 vai 8 cm siltinājuma slānis pagrabstāva grīdai ar parasto putupolistirolu, nevis ar ekstrudēto putupolistirolu? Vai izmantotais  putupolistirols ir atbilstošā klase ,lai izmantotu grīdu izbūvei?” taujāts vēstulē, norādot, ka parastā putupolistrola cena ir 4,15 eiro kvadrātmetrā, kamēr ekstrudētais putupolistirols maksā 9,09 eiro kvadrātmetrā.

Uz šo iedzīvotāju vēstuli nekavējoties reaģējusi Rīgas būvinspekcija, kura jau otrdien bija ieradusies objektā veikt pārbaudi. Kā skaidro Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka, uz minēto objektu devies pats būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības biroja (PTAC) pārstāvji. Būvinspekcija pārbauda celtniecības dokumentus, izmantotos materiālus un to kvalitāti. Par objektā pārbaudē konstatēto būvninspekcija varēs informēt tuvākajās dienās, kad inspektori būs uzrakstījuši apskates protokolu, norāda Žūka.

Kopā ar būvinspekciju objektā bija ieradušies arī pārstāvji no pasūtītāja Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Uzņēmuma būvniecības pārvaldes vadītājs Ilvess Muižnieks sarunā ar Pietiek, atrodoties objektā, apgalvoja, ka neredzot tur nekādu mitrumu. „Mēs šeit tagad staigājam un pārliecināmies, ka nav nekāda mitruma. Šeit ir normāls process,” apgalvoja Muižnieks.

Pēc viņa teiktā, kurā vietā un kā tiek klāti materiāli, ir aprakstīts tehniskajā projektā. „Mūsu un būvnieku uzdevums ir uzbūvēt tā, kā arhitekti, inženieri ir to uzprojektējuši. Tad jau jājautā, kādu risinājumu inženieri izvēlas konkrētā vietā, bet tas ir atsevišķi diskutējams jautājums. Tas nav pamats sūdzībai, jo tehniskais projekts ir izgājis ekspertīzi, to ir pārbaudījuši speciālisti, ne tikai projektētāji. Visi šie risinājumi ir atzīti par pareiziem,” apgalvo „Rīgas pilsētbūvnieka” pārstāvis, uzsverot, - nav tā, ka tiek būvēts kaut kā tā, kā nav paredzēts projektā.

Arī viņš ir redzējis iedzīvotāja atsūtīto vēstuli ar fotogrāfijām un apgalvo, ka tās esot uzņemtas oktobrī, kad vēl nebija apkures. „Tagad ir pieslēgta apkure un visas sienas ir pilnībā sausas. Mēs esam visas mājas izstaigājuši kopā ar būvinspekciju. Te neviena vieta nav slapja,” apgalvoja Muižnieks, piebilstot, ka sākotnējā periodā, kad objekts tiek būvēts, kad vēl nav uzlikts jumts un nav izžuvušas konstrukcijas, protams, ka ir mitrums.

Rīgas pilsētbūvnieks rūpīgi uzraugot mājas celtniecību, reizi nedēļā notiekot ražošanas sanāksmes, kurās visi jautājumi tiekot atrisināti. „Ja ar kaut ko neesam apmierināti, tad uzreiz risinām. Mēs sekojam līdzi šī objekta realizācijai,” apgalvo Muižnieks.

Par to, vai hidroizolācijai tiek izmantoti atbilstoši materiāli, īsti nav pārliecināts bijušais būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, kurš jau trīs gadus devies pensijā un nav saistīts ne ar vienu būvkompāniju.

Viņš Pietiek uzsvēra, ka hidroizolācijai un siltuma izolācijai pagraba telpās jābūt obligāti. „Šodien ir jādomā likt ekstrudēto putuplastu sienu pamatiem no ārpuses, jo jāpasargā no lietus un ziemā no sala. Noteikti tas jāliek,” norādīja būvnieks. Tāpat viņš norāda, ka, klājot plēvi kā membrānu noteikti šuvju vietās tā jāmetina ar īpašām pistolēm, lai pa šuvju vietām telpā neiekļūtu mitrums.

Taču pirms būvdarbu sākšanas obligāti esot jāveic urbumi, lai pārliecinātos, cik augstu ir gruntsūdeņi, un zinātu, kādā augstumā liekami ēkas pamati.

Tāpat pēc izolācijas ieklāšanas nepieciešams izmantot armētu betonu vismaz 5 centimetru biezumā, bet hidroizolāciju ārsienām vislabāk likt no ārpuses, lai pasargātu sienas no mitruma un nepieļautu, ka apkārtējās vides mitrums sūcas pa būvkonstrukcijām uz augšu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...