Aizdomas par Sarkandaugavas piesārņojuma sanācijas konkursa "sakārtošanu" VVD
PIETIEK08.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairāk nekā gadu Valsts vides dienests (VVD) atliek konkursa rezultātu paziņošanu un vairākus miljonus latu vērtā līguma parakstīšanu par tiesībām veikt piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavā. Slēgtajā konkursā uz 4,2 miljonu latu vērto pasūtījumu, lauvas tiesa no kura ir Šveices valdības līdzfinansējums, reāli pretendē trīs firmas, bet neoficiāli izskan aizdomas, ka par uzvarētāju tiek gatavota jau iepriekš VVD pasūtījumus ieguvusī ar Ventspili saistītā SIA VentEko.
Saskaņā ar nolikumu VVD konkursam bija jābeidzas jau 2011. gada septembrī - mēnesi pēc tam, kad bija izsludināta pretendentu pieteikšanās. Lai gan šā gada augustā citā konkursā jau izraudzīts darbu inženiertehniskais uzraugs - to par 88 215 latiem veiks SIA GeoConsultants -, pašu sanācijas darbu veicējs vēl aizvien nav noskaidrots. Projektam jābūt pabeigtam līdz 2016. gada 31. martam.
Šveices valdības finansētais projekts paredz attīrīšanas darbu veikšanu piecos objektos Rīgas brīvostas teritorijā, kas kopumā izmaksās 15,3 miljonus Šveices franku (8,2 miljonus latu), tai skaitā 1,2 miljoni latu būs Latvijas nacionālais līdzfinansējums. Kopumā projekts aptvers 17,2 hektāru lielu platību, no kuriem vēsturiski piesārņoti ar bīstamiem atkritumiem - naftas produktu atkritumiem un to blakus produktiem - ir aptuveni 5,5 hektāri.
Līguma vērtība konkrētajam projekta etapam Sarkandaugavā tiek lēsta ap 4,2 miljoniem latu, kas ir iekārojams pasūtījums. Uz to pēc Pietiek informācijas reāli pretendē trīs uzņēmumi - SIA VentEko, SIA EkoOsta un SIA Skonto būve. Izskan aizdomas, ka vilcināšanās paziņot konkursa rezultātus saistīta ar centieniem nodrošināt, ka pasūtījumu iegūst Ventspilī savulaik dibinātā SIA VentEko, kas pēdējos gados jau ieguvusi lielus VVD administrētus projektus. Lai gan izskan spekulācijas par SIA VentEko ciešu saistību ar ventspilniekiem, tiešas saiknes Lursoft datubāzē pieejamā informācija neuzrāda. Šis vides konsultāciju uzņēmums spēlē dominējošo lomu šāda veida pakalpojumu sniegšanā Ventspils brīvostā, un tiek uzskatīts, ka tas baudījis VVD pārraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadības labvēlību laikā, kad to vadīja ventspilniekiem draudzīgā Zaļo un zemnieku savienība.
VVD iepirkuma komisija, kuras sastāvs tika izveidots vēl 2011. gadā, vairākas reizes pēdējā gada laikā atlikusi konkursa uzvarētāja paziņošanu, radot aizdomas par "konkursa sakārtošanu" par labu kādam no pretendentiem. Neviens no uzņēmējiem, kas vērsās pie Pietiek, tostarp ar mājieniem par kukuļu pieprasīšanu, oficiāli nebija gatavs izklāstīt ar konkursa norisi saistītās aizdomas. Neoficiāli izskan, ka summa, kas minēta "konkursa sakārtošanai", bijusi 40 000 latu.
Šovasar, izsakot pārmetumus par iepriekšējā VVD ģenerāldirektora, Ventspils brīvostas valdes locekļa Viļa Avotiņa neprofesionālu darbu un pārkāpumiem dienesta darbībā, jau gandrīz gadu amatā esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) rosināja iestādes vadības maiņu. Par VVD ģenerāldirektori valdība pēc ministrijas rīkota konkursa iecēla Ingu Koļegovu, kura līdz tam vadīja Valmieras reģionālo vides pārvaldi.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
