Aizejošā valdība pēdējā sēdē steigs izlemt par "Citadeles" pārdošanu
PIETIEK27.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizejošā valdība savā visticamāk pēdējā sēdē otrdien, 28. oktobrī lems, vai atbalstīt līguma slēgšanu par bankas Citadele pārdošanu. Gan vienošanās par līguma nosacījumiem ar investoru - amerikāņu fondu Ripplewood Holdings, gan Privatizācijas aģentūras (PA) sagatavotais ziņojums tapis steigā, kas runā par labu valdības kuluāros izplatītajam viedoklim, ka uz PA tiek izdarīts spiediens Citadeles pārdošanas darījumu noslēgt vēl vecās valdības laikā, kamēr nav nomainījusies Ekonomikas ministrijas (EM) vadība.
Avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA direktors Ansis Spridzāns (attēlā) nav piekritis Citadeles pārdošanas līguma parakstīšanai bez attiecīga valdības lēmuma, lai gan ir arī uzskats, ka valdība jau vienreiz šādu mandātu ir devusi, kad akceptēja bankas pārdošanu tieši fondam Ripplewood Holdings un tā piesaistītajiem investoriem. Tāpat valdības kuluāros izskan, ka uz PA vadību izdarīts spiediens sarunas ar Ripplewood pabeigt iespējami ātri, lai banku izdotos pārdot vēl aizejošajai valdībai.
Ja PA būtu dots vairāk laika, pārdošanas līguma nosacījumi, kas, piemēram, paredz tikai divu gadu tālākpārdošanas aizliegumu Citadeles akcijām, bet ne bankas aktīviem, būtu izdevīgāki Latvijas valstij. Spridzāns pirmdien Pietiek atteicās komentēt procesu un to, vai jūtas drošs, ka saglabās amatu.
Jautājums par bankas Citadele pārdošanu valdības otrdienas dienaskārtībā iekļauts slēgtajā daļā, un noslepenots pat tā nosaukums. Citadeles jautājums netika saskaņots virzīšanai valdībā arī pirmdien notikušajā koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē.
Tomēr avoti EM Pietiek atzinuši, ka PA sagatavotais ziņojuma variants, ko aizejošais ekonomikas ministrs otrdien virzīs izskatīšanai valdībā, sākotnēji ticis uzskatīts par "melnrakstu", kas pēc saskaņošanas ministrijā vēl tiks grozīts, tomēr EM vadībā izlemts ar to virzīties uz priekšu.
Jau zināms, ka nākamā ekonomikas ministre būs Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Esošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/Vienotība), kura laikā tika gatavota un virzīta Citadeles pārdošana, 12. Saeimā nav ievēlēts, bet varētu saņemt deputāta mandātu uz laiku, kamēr finanšu ministra pienākumus pildīs Jānis Reirs (Vienotība).
Dažādi ar bankas Citadele pārdošanu saistīti avoti gan uzņēmēju, gan valsts amatpersonu lokā vairakkārt neoficiāli minējuši tagadējo Valsts prezidenta ekonomikas padomnieku Aivi Roni kā vienu no ietekmīgām figūrām, kura autoritātei jāpateicas konkrētā investora no ASV - Ripplewood Holdings - ienākšanai Latvijā. Runa ir par laika posmu pirms Ronis kļuva par Valsts prezidenta padomnieku, tas ir, pirms augusta.
Atbildot uz konkrēti uzdotu jautājumu, vai iesaistījies Citadeles pārdošanas procesā kā bijušais diplomāts ar vēlākiem sakariem ASV finanšu aprindās jeb kā oficiāls lobists, Ronis ar Valsts prezidenta preses sekretāres Līgas Krapānes starpniecību pirms vairākām nedēļām noliedza savu ietekmi Ripplewood ienākšanai Latvijā, vienlaikus nenoliedzot, ka ticies ar šī amerikāņu investīciju fonda publisko seju Timu Kolinsu.
„Citadeles pārdošanas procesā manas līdzdalības nav. Ne formālas, ne neformālas, ne finansiālas, ne politiskas. Esmu vienreiz saticis Kollinsa kungu šā gada pavasarī. Mūsu saruna bija interesanta, tiesa, vairāk par ģeopolitiku un vēsturi, mazāk par Latvijas finanšu sektoru. Vienmēr esmu uzskatījis, ka ASV kapitāla ienākšana Latvijas finanšu pakalpojumu sektorā būtu visādā ziņā pozitīvi vērtējama un apsveicama. Tas būtu vēl viens apliecinājums tam, ka Rīga ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā reģiona finanšu pakalpoju centrs. Vienmēr esmu mēģinājis atbalstīt Latvijas valsts iestādes, privātpersonas un uzņēmējus kontaktu dibināšanā ar ASV,” oficiālajā atbildē apgalvoja Ronis.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
