Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Detalizēti iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto priekšlikumu par OIK atcelšanas risinājumiem, var tiešām sajūsmināties par to neatlaidību un izmanību, ar kādu EM cenšas izveidot piesegu pašas radītajai OIK afērai, nevis īstenot pasākumus, kas reāli sakārtotu subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari.

Pēc būtības šis ir priekšlikums nevis, kā sakārtot “OIK nozari”, bet gan, kā nodrošināt naudu tiem pasākumiem, kurus piedāvā EM - uz to norāda arī atsauce valdības sēdes dokumentos, ka tas ir budžeta un finanšu politikas, nevis enerģētikas politikas dokuments.

Lai sabiedrībai varētu teikt, ka tā tiks atbrīvota no OIK, EM piedāvā turpmāk nevis apmaksāt šo nozari caur OIK maksājumu, bet gan daļu no tā noslēpt pārvades tarifā, daļu finansēt no Latvenergo peļņas un budžeta – piemēram gāzes stacijas, par kurām tiek teikts, ka tām vairāk OIK atbalsta nebūšot.

Šis ir mēģinājums iespiest risinājumu, kā turpināt šo afēru zem cita (nevis vairs OIK) piesega un torpedēt pasākumus, kuri varētu ieviest kārtību “OIK nozarē”.

EM priekšlikumā ir atrodami arī atsevišķi pasākumi, kuri piedāvā kosmētiskus uzlabojumus pašas izveidotajai sistēmai. Kas ir amizanti, EM atsaucas uz pašas vadītās “OIK darba grupas” sagatavoto risinājumu, kuru pati vairs savā priekšlikumā lielam pati vairs neuztur.

Darba grupa sagatavoja piecus priekšlikumus, no kuriem EM šajā savā priekšlikumā valdībai divus vairs nepiedāvā (laikam beidzot pati ir sapratusi to absurdumu), divus piedāvā būtiski mainīt, un vienīgo – par iekšējās peļņas normas pārrēķinu, kuram būtu bijusi jūtama nozīme OIK sloga reālā samazināšanā – EM piedāvā atlikt un, kad tas beidzot tiks ieviests, paredz, kā to varēs apiet, nosakot valstij saistības izpirkt no komersanta nesamaksāto atbalsta daļu, ja komersants to vēlēsies.

Zīmīgi, ka EM šīs aktivitātes cenšas īstenot pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības komisija, nesagaidot no EM vairāk nekā gadu solītos priekšlikumus likumdošanas sakārtošanai, pati ir sākusi virzīt Saeimā  grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kuri sakārtotu “OIK nozares” pārraudzību un regulējumu un uzliktu EM par pienākumu to īstenot atbilstīgi (nevis manipulējot ar pašas izstrādātajiem noteikumiem) – veikt reālas visaptverošas pārbaudes, nevis tā, kā to dara EM – imitējot tās (un pat tad daudzas stacijas nespēj tās iziet, jo daudzas stacijas izrādās nemaz reāli neeksistē!), atņemt atbalstu tiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus, nevis kā EM - dod tiem iespēju krāpties, kamēr netiek pieķerti vairākas reizes, un pārrēķināt atbalstu atbilstīgi Eiropas Komisijas (EK) lemtajam – lai tas būtu samērīgs, nevis pārmērīgs, un tiktu ņemts vērā viss saņemtais atbalsts, nevis kā tas ir tagad EM izveidotajos noteikumos, kad komersants var iekļaut jebkādus paša uzpūstus izdevumus, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti, bet komersantam samaksātais darbības atbalsts iepriekšējā periodā - līdz no 2007.gada stājās spēkā esošā atbalsta shēma - vispār netiek ņemts vērā!

Pēc būtības EM joprojām nav izpildījusi EK lemto un īsteno nevis to atbalsta shēmu, kura ir tikusi saskaņota ar EK, bet gan kaut ko pavisam citu, kas principiāli neatbilst ne EK lēmumam, ne ES tiesību normās noteiktajiem principiem. Tātad pēc būtības īsteno nelikumīgu atbalstu.

Kā noprotams, EM to pati labi apzinās – un visdrīzāk tieši tāpēc steidz ar šiem saviem priekšlikumiem torpedēt ETL izskatīšanas procesu Saeimā, kā arī deputātu pieprasījumus, kuri saistīti ar konkrētiem esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma aspektiem, jo citādāk ne ar ko nav izskaidrojama EM neloģiskā un izmisīgā nevēlēšanās veikt esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu.

Šāds izvērtējums būtu visupirmais un absolūti nepieciešamais pasākums, kas būtu bijis jāpaveic, ja kādam tik tiešām rūpētu tiesiskums, un kāds tik tiešām vēlētos sakārtot šo nozari. Taču EM joprojām to nav veikusi un arī netaisās darīt!

Kādēļ tā? Vienkārši - neskaidrība dod iespēju EM manipulēt ar atsevišķiem no konteksta izrautiem faktiem un tiesību normām - sagatavot jebkādas pasakas un briesmu stāstus un uzdot sabiedrībai par patiesību to, kas ir ļoti tālu no realitātes. Tas nebūtu iespējams, ja sabiedrībai būtu iespēja redzēt visu “bildi” kopumā un jau tās kontekstā vērtēt EM piedāvātos (un nepiedāvātos) priekšlikumus.

Pagājušā gada nogalē Saeima ir atbalstījusi Deputātu pieprasījumu EM par tās īstenotās atbalsta shēmas tiesiskumu un likumību. Un, lai gan jau šo ceturtdien EM atbildes uz šo, nu jau Saeimas pieprasījumu (tātad pieprasījumu visas tautas vārdā) tiks izskatītas Saeimā, jo Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma, ka pieprasījums ir pamatots un EM ir jāsniedz atbildes uz to pēc būtības –, EM pat nav pacentusies neko sagatavot, vienkārši iesniegusi to pašu informāciju, kas jau tika sniegta deputātiem un kuru Saeima atzina par nepietiekošu un neatbilstošu.

Kādēļ EM atļaujas demonstrēt šādu tiesisko nihilismu – graut tiesiskas un demokrātiskas valsts principus pašos pamatos, ignorējot ne tikai likumos, bet pat Satversmē noteikto?

Vienkārši, ja šāds izvērtējums beidzot tiks veikts, tas dotu iespēju atdalīt pelavas no graudiem, nebūtu vairs iespējams turpināt barot un uzturēt visu šo EM radīto murskuli (kurš, kā jau tas publiski zināms, dāsni ir barojis tās politiskās partijas, kas šo murskuli ir radījušas), un kādam nāktos par to atbildēt.

Skaidrība par esošo situāciju dotu iespēju izveidot ilgtspējīgu risinājumu tiem, kam tas tiešām pienākas, un dotu iespēju saukt pie atbildības tos, kas rīkojušies negodprātīgi vai prettiesiski. Un to jau sen varēja izdarīt, ja vien tam būtu politiskā griba.

Tas, vai jaunajai Saeimai ir šāda politiskā griba, vai visi kvēlie lozungi par tiesiskumu nav jau notirgoti, veidojot jauno koalīciju, – to visa sabiedrība varēs uzzināt jau pavisam drīz.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...