Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Detalizēti iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto priekšlikumu par OIK atcelšanas risinājumiem, var tiešām sajūsmināties par to neatlaidību un izmanību, ar kādu EM cenšas izveidot piesegu pašas radītajai OIK afērai, nevis īstenot pasākumus, kas reāli sakārtotu subsidētās elektroenerģijas ražošanas nozari.

Pēc būtības šis ir priekšlikums nevis, kā sakārtot “OIK nozari”, bet gan, kā nodrošināt naudu tiem pasākumiem, kurus piedāvā EM - uz to norāda arī atsauce valdības sēdes dokumentos, ka tas ir budžeta un finanšu politikas, nevis enerģētikas politikas dokuments.

Lai sabiedrībai varētu teikt, ka tā tiks atbrīvota no OIK, EM piedāvā turpmāk nevis apmaksāt šo nozari caur OIK maksājumu, bet gan daļu no tā noslēpt pārvades tarifā, daļu finansēt no Latvenergo peļņas un budžeta – piemēram gāzes stacijas, par kurām tiek teikts, ka tām vairāk OIK atbalsta nebūšot.

Šis ir mēģinājums iespiest risinājumu, kā turpināt šo afēru zem cita (nevis vairs OIK) piesega un torpedēt pasākumus, kuri varētu ieviest kārtību “OIK nozarē”.

EM priekšlikumā ir atrodami arī atsevišķi pasākumi, kuri piedāvā kosmētiskus uzlabojumus pašas izveidotajai sistēmai. Kas ir amizanti, EM atsaucas uz pašas vadītās “OIK darba grupas” sagatavoto risinājumu, kuru pati vairs savā priekšlikumā lielam pati vairs neuztur.

Darba grupa sagatavoja piecus priekšlikumus, no kuriem EM šajā savā priekšlikumā valdībai divus vairs nepiedāvā (laikam beidzot pati ir sapratusi to absurdumu), divus piedāvā būtiski mainīt, un vienīgo – par iekšējās peļņas normas pārrēķinu, kuram būtu bijusi jūtama nozīme OIK sloga reālā samazināšanā – EM piedāvā atlikt un, kad tas beidzot tiks ieviests, paredz, kā to varēs apiet, nosakot valstij saistības izpirkt no komersanta nesamaksāto atbalsta daļu, ja komersants to vēlēsies.

Zīmīgi, ka EM šīs aktivitātes cenšas īstenot pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības komisija, nesagaidot no EM vairāk nekā gadu solītos priekšlikumus likumdošanas sakārtošanai, pati ir sākusi virzīt Saeimā  grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kuri sakārtotu “OIK nozares” pārraudzību un regulējumu un uzliktu EM par pienākumu to īstenot atbilstīgi (nevis manipulējot ar pašas izstrādātajiem noteikumiem) – veikt reālas visaptverošas pārbaudes, nevis tā, kā to dara EM – imitējot tās (un pat tad daudzas stacijas nespēj tās iziet, jo daudzas stacijas izrādās nemaz reāli neeksistē!), atņemt atbalstu tiem, kuri nepilda atbalsta nosacījumus, nevis kā EM - dod tiem iespēju krāpties, kamēr netiek pieķerti vairākas reizes, un pārrēķināt atbalstu atbilstīgi Eiropas Komisijas (EK) lemtajam – lai tas būtu samērīgs, nevis pārmērīgs, un tiktu ņemts vērā viss saņemtais atbalsts, nevis kā tas ir tagad EM izveidotajos noteikumos, kad komersants var iekļaut jebkādus paša uzpūstus izdevumus, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti, bet komersantam samaksātais darbības atbalsts iepriekšējā periodā - līdz no 2007.gada stājās spēkā esošā atbalsta shēma - vispār netiek ņemts vērā!

Pēc būtības EM joprojām nav izpildījusi EK lemto un īsteno nevis to atbalsta shēmu, kura ir tikusi saskaņota ar EK, bet gan kaut ko pavisam citu, kas principiāli neatbilst ne EK lēmumam, ne ES tiesību normās noteiktajiem principiem. Tātad pēc būtības īsteno nelikumīgu atbalstu.

Kā noprotams, EM to pati labi apzinās – un visdrīzāk tieši tāpēc steidz ar šiem saviem priekšlikumiem torpedēt ETL izskatīšanas procesu Saeimā, kā arī deputātu pieprasījumus, kuri saistīti ar konkrētiem esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma aspektiem, jo citādāk ne ar ko nav izskaidrojama EM neloģiskā un izmisīgā nevēlēšanās veikt esošās atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu.

Šāds izvērtējums būtu visupirmais un absolūti nepieciešamais pasākums, kas būtu bijis jāpaveic, ja kādam tik tiešām rūpētu tiesiskums, un kāds tik tiešām vēlētos sakārtot šo nozari. Taču EM joprojām to nav veikusi un arī netaisās darīt!

Kādēļ tā? Vienkārši - neskaidrība dod iespēju EM manipulēt ar atsevišķiem no konteksta izrautiem faktiem un tiesību normām - sagatavot jebkādas pasakas un briesmu stāstus un uzdot sabiedrībai par patiesību to, kas ir ļoti tālu no realitātes. Tas nebūtu iespējams, ja sabiedrībai būtu iespēja redzēt visu “bildi” kopumā un jau tās kontekstā vērtēt EM piedāvātos (un nepiedāvātos) priekšlikumus.

Pagājušā gada nogalē Saeima ir atbalstījusi Deputātu pieprasījumu EM par tās īstenotās atbalsta shēmas tiesiskumu un likumību. Un, lai gan jau šo ceturtdien EM atbildes uz šo, nu jau Saeimas pieprasījumu (tātad pieprasījumu visas tautas vārdā) tiks izskatītas Saeimā, jo Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma, ka pieprasījums ir pamatots un EM ir jāsniedz atbildes uz to pēc būtības –, EM pat nav pacentusies neko sagatavot, vienkārši iesniegusi to pašu informāciju, kas jau tika sniegta deputātiem un kuru Saeima atzina par nepietiekošu un neatbilstošu.

Kādēļ EM atļaujas demonstrēt šādu tiesisko nihilismu – graut tiesiskas un demokrātiskas valsts principus pašos pamatos, ignorējot ne tikai likumos, bet pat Satversmē noteikto?

Vienkārši, ja šāds izvērtējums beidzot tiks veikts, tas dotu iespēju atdalīt pelavas no graudiem, nebūtu vairs iespējams turpināt barot un uzturēt visu šo EM radīto murskuli (kurš, kā jau tas publiski zināms, dāsni ir barojis tās politiskās partijas, kas šo murskuli ir radījušas), un kādam nāktos par to atbildēt.

Skaidrība par esošo situāciju dotu iespēju izveidot ilgtspējīgu risinājumu tiem, kam tas tiešām pienākas, un dotu iespēju saukt pie atbildības tos, kas rīkojušies negodprātīgi vai prettiesiski. Un to jau sen varēja izdarīt, ja vien tam būtu politiskā griba.

Tas, vai jaunajai Saeimai ir šāda politiskā griba, vai visi kvēlie lozungi par tiesiskumu nav jau notirgoti, veidojot jauno koalīciju, – to visa sabiedrība varēs uzzināt jau pavisam drīz.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...