Aizliegums saukt lietas īstajos vārdos ir tikai veids, kā aizsargāt zagli un prokuratūru
Aldis-Arigo Gobzems-Toro17.04.2026.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Galvenā tēze šajā sāgā ir skaudra. Un tā ir - no realitātes visatļautībā atrautā prokuratūra tiesā cilvēku par to, ka viņš neaizslēdza durvis zaglim, nevis zagli, kurš pa tām iegāja un iztukšoja mūsu pieliekamo.
Procesa loģika ir tāda, ka Citskovskis kā Valsts kancelejas vadītājs tiek padarīts par galveno grēkāzi, jo viņa paraksts rotā dokumentus.
Taču ir reālā vara, un neviens nav tik naivs, lai ticētu, ka kancelejas vadītājs uz savu galvu pasūtīja miljonus vērtus lidojumus sev. Tas tika darīts "saimnieka", pēc būtības zagļa, ērtībām. Taču tiesiskajā realitātē tas, kurš baudīja lidojumu (un kura rīcībā bija visas politiskās atslēgas, lai pieliekamo atslēgtu), paliek ēnā.
Šī ir simboliska ziņa visiem mums. Ja tavs priekšnieks gribēs zagt, vainīgs būsi tu, jo neapturēji viņu, kamēr viņš tavā klātbūtnē krāva mantas savā maisā.
Visatļautībā slīgstošā prokuratūra kā "Facebook" audzinātāja tikmēr izceļas īpaši zīmīgi. Prokuratūras tonis sociālajos tīklos. Aicinājumi "bauru tautai" (kā to mēdz uztvert sabiedrība) atturēties no komentāriem nav tikai rūpes par tiesas neatkarību. Tas ir tiešs mēģinājums apklusināt dabisku taisnīguma izjūtu. Kad prokuratūra saka, lai mēs nespriežam paši, tā patiesībā saka: "Nepamaniet acīmredzamo!"
Tas ir simbolisks mēģinājums novilkt līniju starp "elitāro tiesību zinātni" un "vienkāršās tautas morāli". Ja fakti rāda, ka notikusi nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana (ko tautas valodā sauc par zagšanu), tad aizliegums saukt lietas īstajos vārdos ir tikai veids, kā aizsargāt zagli un prokuratūru, kas zagli piesedz, no neērtiem jautājumiem.
Un, jā, es precīzi norādīju - zaglim pašam bija visas atslēgas. Premjera birojs un politiskā elite nav tikai pasīvi vērotāji, kuriem nejauši pagadījās privāta lidmašīna. Tā ir sistēma, kurā politiskā griba diktē birokrātisko izpildījumu. Ja saimnieks pasaka, ka viņam rīt vajag lidojumu uz Briseli par 50 000 eiro, ierēdnis ir nolikts izvēles priekšā būt durvju sargam, kurš pretojas un tiek nomainīts, vai būt atslēgu padevējam.
Un mēs visi saprotam, ka šobrīd tiesas priekšā stājas padevējs, kamēr politiskais pasūtītājs bauda politisko pensiju vai jaunus amatus pateicībā par sazagto.
Noslēgumā. Citskovska lietas simbolisms slēpjas tajā, ka tā ir drošinātāja izsišana. Lai nesadegtu visa sistēma, tiek upurēts viens drošinātājs (ierēdnis). Un tieši tamdēļ, kamēr mēs tiesāsim tos, kuri ļāva notikt, nevis tos, kuri lika notikt un guva labumu, tikmēr Latvijas valstī valdīs bailes un liekulība. Zaglis pa atvērtajām durvīm var ieiet tikai tad, ja viņš zina, ka sargs baidās viņu apturēt.
Šis process pret Citskovski nav par tiesiskumu. Tas ir par to, kurš šajā valstī drīkst zagt un kurš sēdēt uz apsūdzēto sola par to, ka nav paslēpis atslēgas no zagļa.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
