Aizstāvēšu savu un savas ģimenes godu un cieņu
Artis Kampars, ekonomikas ministrs03.05.2011.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni pirms mēneša pieredzējušais sabiedrisko attiecību speciālists Lato Lapsa pašam piederošajā portālā „pietiek.com” uzsāka un ar apskaužamu mērķtiecību turpina rakstu sēriju par mani personīgi, par maniem ģimenes locekļiem, par manu 1993.gadā dibināto uzņēmumu, kā arī kolēģiem un domubiedriem, ar vienu skaidru un acīmredzamu mērķi – diskreditēt mani kā politiķi. Tiek izmantoti gan meli un puspatiesības, gan subjektīvi traktējumi, izdarot pašapmierinātus secinājumus, kuriem, lielākoties, nav nekādas saistības ar realitāti. Mans viedoklis Lato Lapsu interesē vienīgi gadījumos, kad tas iekļaujas paša izplānotajā tēmas pierādījumā.
Lielākoties raksti ir tapuši, vispār nevēršoties pie manis pēc komentāra, atsevišķos gadījumos atbilde stundas laikā ir nokavēta, jo vēstījums jau ir iepriekš sagatavots un publicēts. Kā pamatojums publikācijām nereti tiek izmantotas „lasītāju”(padomju laikā analogs tam bija darbaļaudis) vēstules no anonīmiem autoriem, jebkuri paskaidrojumi tiek pēc būtības ignorēti.
Mana ģimene pārdzīvojusi satraucošus brīžus vērojot, kā svešs vīrietis, savu lepno apvidus automašīnu atstājot netālu no manas mājas, slapstās apkārt ar neizskaidrojamiem mērķiem. Par laimi, kā varējām secināt tikai vēlāk, šis vīrietis bija Lato Lapsa ar fotoaparātu un mērķi rakņāties manas ģimenes privātajā dzīvē, nevis persona ar vēl ļaunākiem nodomiem.
Politikā esmu jau gandrīz 10 gadus un pie mediju pastāvīgas intereses man nav jāpierod – tā ir loģiska un saprotama. Politiķu lēmumi ir jādiskutē sabiedrībā, žurnālistiem ir jāseko līdz politiķu rīcībai, ja tā nav atbilstoša sabiedrības interesēm, uz to ir jānorāda, jākritizē. Ciktāl tas attiecas uz manu politisko darbību, es aizvien esmu bijis atvērts sarunai ar medijiem, gatavs atbildēt uz jautājumiem, sniegt komentārus, pamatot savu rīcību un argumentēt lēmumus, konstruktīvā diskusijā tos mainīt, ja tas nepieciešams sabiedrības labā.
Lato Lapsas publikācijās nav iespējams pat starp rindiņām saredzēt vēlmi un centienus analizēt valsts ekonomisko situāciju, valdības rīcību izejai no krīzes, ministru, Saeimas deputātu lēmumus. Citiem vārdiem – sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju pēc būtības. Tieši tādēļ vēlos skaidri nodalīt objektīvu un profesionālu žurnālistiku no sabiedrisko attiecību speciālista Lapsas izmisīgajām, uz histērijas robežas balansējošajām aktivitātēm.
Komentējot vakar, 2.maija, vakarā portālā ievietoto publikāciju, kuras mērķis ir par katru cenu pierādīt nelikumības man piederošajā uzņēmumā, vēlos kategoriski noraidīt jebkuras spekulācijas par „aplokšņu algām”. Mēģinājums no vidējā darbinieku skaita uzņēmumā gada laikā izdarīt secinājumus par algu līmeni uzņēmumā ir līdzvērtīgs mēģinājumam mērīt vidējo temperatūru slimnīcā. Tā kā ar uzņēmuma operatīvo vadību likums man liedz nodarboties jau kopš 2002.gada, kad kļuvu par valsts amatpersonu, es esmu aicinājis uzņēmuma valdes pārstāvi sniegt visu nepieciešamo informāciju tām kompetentajām valsts institūcijām, kuru pienākumos ietilpst uzņēmumu darbības likumības pārbaužu veikšana.
Savukārt, lai kliedētu jebkādas neskaidrības par valsts amatpersonas deklarācijas saturu, es kā privātpersona esmu vērsies Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt iestādes kompetentu skaidrojumu par deklarācijas aizpildīšanas tehniskajām detaļām, lai, atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta sestajai daļai, varētu iesniegt precizējumus, ja tādi būtu nepieciešami. Valsts ieņēmumu dienests atzinis, ka valsts amatpersonas deklarāciju par 2010.gadu esmu iesniedzis atbilstoši normatīvajiem aktiem, vienlaikus norādot uz iespēju papildināt deklarācijas 11.sadaļu ar informāciju par man piederošā uzņēmuma kapitāldaļu pārdošanas līgumu un tā juridisko statusu, ko es likumā atļautajā termiņā – mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas – esmu izdarījis.
Un visbeidzot – manuprāt, sabiedrisko attiecību speciālista Lato Lapsas īstenotā kampaņa ir pārsniegusi pieļaujamās robežas, tādēļ es analizēšu situāciju un apstākļus, lai rastu veidu kā aizstāvēt savu un savas ģimenes locekļu godu un cieņu.
Pārpublicēts no artiskampars.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
