Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pateicoties tam, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona darbinieki bija pietiekami neapdomīgi, lai brutālu aizturēšanu sarīkotu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzes lokā, šiem policistiem, iespējams, neizdosies brutālu aizturēšanu un aizturamā atspārdīšanu, viņam pat nemēģinot pretoties, pasniegt kā aizturamā pretošanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.

Ja ticēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes speciālo uzdevumu bataljona 2.rotas jaunākā inspektora Oļega Šalajeva oficiālajam ziņojumam  šā gada 25. aprīlī ticis saņemts izsaukums par to, ka Kriminālpolicijas 1.nodaļas 1. biroja (slepkavību un citu smagu noziegumu izmeklēšana) darbiniekiem būs nepieciešama viņa palīdzība personas Aslana Iznaurova aizturēšanā.

Apmēram pulksten 15.30 Jūrmalas šosejas 16.kilometrā degvielas uzpildes stacijā Gotika auto tikusi pamanīta automašīna Lexus ar valsts numuru FB-232.baltā krāsā, kurā sēdējusi, iespējams meklētā persona un kopā ar viņu atradusies vēl cita persona - kāds Andrejs Volkovs.

Kā norādīts Šalajeva parakstītajā ziņojumā, uz kura pamata pēc tam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, Iznaurovs neesot izpildījis viņam dotās pavēles, tāpēc, lai viņu aizturētu, pielietoti speciālie cīņas paņēmieni un speclīdzekļi - roku dzelži, bet vēlāk "sakarā ar to, ka persona nepakļāvās viņu likumīgajām prasībām, tika nogādāta VP RRP Olaines policijas iecirknim administratīvā materiāla noformēšanai".

Savukārt pret otru personu - Andreju Volkovu, kā apgalvojis speciālo uzdevumu bataljona darbinieks, tikuši pielietoti tikai rokudzelži, bet "fizisks spēks netika pielietots". Arī viņš ticis nogādāts uz Olaines iecirkni administratīvā materiāla noformēšanai.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē tad arī ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā, - par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām. (Kā zināms, divus šādus protokolus Drošības policija un Valsts policija neveiksmīgi safabricēja arī pret Lato Lapsu.)

Ļoti iespējams, ka policijas protokola versija paliktu neapstrīdēta, ja vien speciālo uzdevumu bataljona policisti, kuru "likumīgajām prasībām" it kā nebija pakļāvušies abi aizturētie, nebūtu pieļāvuši divas kļūdas, - pirmkārt, veikuši aizturēšanu degvielas uzpildes stacijas videokameras redzeslokā, otrkārt, nepaspējuši izņemt videokameras ierakstu.

Rezultātā, kā liecina Pietiek rīcībā esošais Rīgas rajona tiesas 9. jūnija spriedums, lietas izskatīšana pavērsusies pretēji - pret Valsts policijas darbiniekiem. Cietušā pārstāvis Jānis Davidovičs tiesai nodevis degvielas uzpildes stacijas videokameras ierakstu, - no šī ieraksta, ko šodien publiskojam, kļūst skaidrs, ka notikumi risinājušies pavisam citādi, nekā tos melīgi mēģinājuši pasniegt Valsts policijas darbinieki.

Videoieraksts rāda, ka abi aizturamie pat nemēģina kādā veidā pretoties policijas darbiniekiem, taču tas nekavē policistus aizturēšanu veikt ārkārtīgi brutāli. Tā, piemēram, videoierakstā skaidri redzams, ka Volkovs jau pēc nogāšanas zemē, pat nemēģinot pretoties, tiek atspārdīts, tostarp no policijas darbinieka saņemot vairākus spērienus pa galvu un seju.

Rezultātā tiesa ir pieņēmusi šādu lietu izskatīšanā diezgan retu spriedumu - līdz ar administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu tiesa arī norādījusi, ka, "iepazīstoties ar A.Iznaurova iesniegtajiem dokumentiem, videoierakstu par policijas darbinieku rīcību, tiesai rodas pamatotas šaubas par policijas darbinieku prasību likumību un administratīvā pārkāpumā sastāva esamību A. Iznaurova darbībās".

Līdz ar to tiesa spriedumā īpaši minējusi, ka "tiesnese atzīst par nepieciešamu, izskatīšanas laikā iegūtās ziņas nodot kompetentai iestādei (Rīgas reģiona pārvaldes Iekšējās izmeklēšanas birojam) policijas darbinieku rīcības izvērtēšanai". Pietiek pagaidām nav zināms, kāds ir šīs pārbaudes iznākums.

Interesanti, ka Iznaurova brutālā aizturēšana (turklāt viņš meklēts nevis kā aizdomās turamais kādā noziegumā, bet gan kā liecinieks) notikusi pēc tam, kad viņš, kā Pietiek jau rakstījis, uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati ir dzēsti no Iedzīvotāju reģistra nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus.

Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē: viņa pilnvarotais pārstāvis bija konstatējis, ka vairs nevar rīkoties uz Iznaurova izdotas notariālās pilnvaras pamata, jo viņa pilnvarotājs ir "izdzēsts".

"Izdzēsts" šajā gadījumā ir uztverams nevis metaforiski, bet burtiski. Pietiek rīcībā esošā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka Viļņa Jēkabsona vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 28. janvāri, teikts: "Pārvalde apliecina, ka dati par Aslanu Iznaurovu [...] Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā, pēc kompetentas valsts iestādes klasificēta pieprasījuma, ir dzēsti."

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, PMLP iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati.

Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā ir patvēruma meklētāja statusā: lai gan bijuši vairāki mēģinājumi viņu aizturēt, apcietināt vai izdabūt no Latvijas neformālākā veidā, tie visi atdūrušies tiesu "neizpratnē" pret dažādu policijas un robežsardzes struktūru argumentiem.

Pietiek rīcībā esošo neoficiālu informāciju, ka pēdējo 20 gadu laikā pēc "kompetentu iestāžu pieprasījuma" bez oficiālu PMLP lēmumu pieņemšanas LR Iedzīvotāju reģistrā kopā reģistrētas vairāk nekā 4800 personas (kas ir astoņas reizes vairāk nekā oficiāli izziņotais uzņemamo bēgļu kopskaits), PMLP vadība ne noliedz, ne apstiprina - "šāda veida informācija ir klasificēta".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...