Akadēmiskā vardarbība un varas pozīciju izmantošana – vai tādi būs LU nākamie četri gadi?
LU studenti02.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par augstāko amatu LU cīnīsies divi kandidāti – LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Rektoru ievēlēs universitātes studenti, akadēmiskais un administratīvais personāls no visām 14 LU fakultātēm.
Abi rektora amata kandidāti jau daudzus gadus ietekmē ne tikai LU attīstību, bet visu augstākās izglītības telpu Latvijā. Profesors Indriķis Muižnieks rūpējies par zinātnes attīstību, ieviesis doktorantūras skolas, attīstījis doktora studijas universitātē, ir viens Torņakalna projekta lokomotīvēm. Viņš iesaistījies izglītības politikas veidošanā valsts līmenī, līdzdarbojies arī tādos projektos kā Iespējamā misija.
Savukārt Juris Borzovs izveidojis LU Datorikas fakultāti un to attīstījis un iesaistījies LU politikas veidošanā. Tomēr pretrunīgi ir vērtēta Borzova kunga darbība un metodes.
J.Borzovs ir iesūdzēts gan LU Akadēmiskajā šķīrējtiesā, gan LU Ētikas komisijā, kurā saņēmis nosodījumu par studentu tiesību neievērošanu un vairāku LU Ētikas kodeksa punktu pārkāpumu. 2011.gada Akadēmiskās ētikas komisijas lēmumā Borzovam aizrādīta akadēmiskā vardarbība, varas pozīciju izmantošana, akadēmiskās brīvības ierobežošana un citi studentu tiesību pārkāpumi.
Šādu nosodījumu Borzova kungs saņēmis par draudiem „parūpēties” par 10 studentiem, kas studējošo pašpārvaldē nobalsojuši par Borzova kungam netīkamu formātu jauno studentu uzņemšanas pasākumu jeb Pirmsaristoteli. Šāds šķietami nenozīmīgs balsojums bijis par pamatu profesora Borzova dusmām.
Profesora neapmierinātību izpelnījies arī kāds students, kurš pēc Borzova kunga iesūdzēšanas Akadēmiskajā šķīrējtiesā un Akadēmiskās ētikas komisijā ar sarkano diplomu un izcilām sekmēm netika uzņemts Datorikas fakultātes doktora studiju programmā. Tā arī šis students bez vērā ņemama pamatojuma netika apstiprināts Datorikas fakultātes Domē kā studējošo pašpārvaldes izvirzīts pārstāvis. Par to Borzovs saņēmis Akadēmiskās šķīrējtiesas nosodījumu.
Arī veidojot studiju programmu saturu Datorikas fakultātē, profesoram Borzovam ne vienmēr veicies gludi, 2011.gadā universitātes senātam ir radušies iebildumi par kvalitāti, kā arī aizdomas, ka Datorikas fakultātē notikusi LUIS lietošanas nesankcionēta pārkāpšana – semestra laikā pretēji LU un valsts izglītības sistēmas normatīvajiem aktiem tika mainīti studiju kursi.
Savas vēlēšanu kampaņas ietvaros gan Borzova kungs pret studentiem atmaidzis, īpaši tiem, kas piedalīsies balsojumā rektora vēlēšanās. Profesors Borzovs aicinājis studentus uz brokastīm, kuras sola rīkot regulāri, ja tiks ievēlēts, kā arī aicinājis atsevišķus studējošo pārstāvjus uz nedaudz privātākām sarunām.
Rektora amata vēlēšanas notiks 4.jūnijā LU. I. Muižnieku rektora amatam izvirzījusi Bioloģijas fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts un Kardioloģijas zinātniskais institūts. J.Borzovu izvirzījusi Datorikas fakultāte.
Ievērojot Ētikas komisijas 10. novembra sēdē konstatēto (Ētikas komisijas 10. novembra sēdes protokols Nr.V42/4), Ētikas komisija nolemj:
1. Ir noticis Ētikas kodeksa normu pārkāpums - Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns prof. J. Borzovs savā rīcībā un elektroniskajā sarakstē ar Latvijas Universitātes Studējošo pašpārvaldi ir pārkāpis:
1. Ētikas kodeksa 2.1. punktu, kurā ir noteikts akadēmiskās brīvības princips, kas nozīmē iespēju radoši, patstāvīgi un atbildīgi noteikt un īstenot zinātniskās, izglītības un pašizglītības intereses. Akadēmiskā brīvība respektē citu tiesības brīvi paust savu viedokli, godprātību ideju izklāstā un to īstenošanā. Akadēmiskā brīvība balstās uz attīstītu kritisku un radošu domāšanu;
2. Ētikas kodeksa 2.3. punktu, kurā ir noteikts atbildības princips, kas nozīmē gatavību pildīt akadēmiskās saistības, paredzēt savas rīcības sekas un atturēties no rīcības, kas var nodarīt kaitējumu akadēmiskajam darbam, koleģiālām attiecībām un sabiedrībai. Atbildība attiecas arī uz pašpilnveidi, kļūdu un nepilnību atzīšanu un labošanu;
3. Ētikas kodeksa 3.1.1.2. punktu, kurā noteikts LU administratīvais personāls, mācībspēki un zinātnieki ar cieņu izturas pret kolēģiem un studējošajiem, viņu idejām un viedokļiem, uztur lietišķas, profesionālas un koleģiālas attiecības, ievēro līdztiesību, nepieļaujot augstprātību, diskrimināciju un akadēmisko vardarbību. Ar akadēmisko vardarbību saprot akadēmiski nepiemērotu uzvedību vai piezīmes, kas izriet no personas varas pozīcijā un ievērojami ietekmē LU saimes pārstāvju motivāciju mācīties;
4. Ētikas kodeksa 3.1.1.7. punktu, kurā noteikts, ka mācībspēki ar savu paraugu veicina akadēmiskas uzvedības un savstarpējo attiecību kultūru LU un ārpus tās.
2. Izteikt LU DF dekānam prof. J. Borzovam nosodījumu par nepiemērotu komunikācijas un vadības stilu un akadēmisko vardarbību, kas izriet no personas varas pozīcijā un ievērojami ietekmē LU DF studējošo akadēmisko brīvību un motivāciju studēt, un rada apdraudējuma sajūtu LU DF studējošajiem.
3. Norādīt LU DF dekānam prof. J. Borzovam par nepieciešamību turpmāk respektēt LU DF studējošo un to pašpārvaldes institūciju akadēmisko brīvību un autonomiju.
4. Ieteikt LU DF dekānam prof. J. Borzovam stingri ievērot atbildības principu LU akadēmiskajā vidē, kas nozīmē izvērtēt un paredzēt savas rīcības sekas un atturēties no rīcības, kas var nodarīt kaitējumu studējošajiem un citiem LU saimes pārstāvjiem.
5. Aicināt LU DF Studējošo pašpārvaldi atkārtotu pārkāpumu gadījumā vērsties pie LU vadības LU normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6. Saskaņā ar Nolikuma 4.7. punktu par pieņemto lēmumu informēt LU DF dekānu prof. J. Borzovu, LU DF Studējošo pašpārvaldi, LU Personāla departamentu un LU vadību. Pieņemto lēmumu publiskot LU mājas lapā, sadaļā "Akadēmiskā ētika", ievērojot personas datu aizsardzību.
Saskaņā ar LU Akadēmiskās ētikas komisijas nolikuma 4.6. punktu Ētikas komisijas lēmums tās kompetences ietvaros ir galīgs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
